LBTU Meža fakultāte

Darbs meža nozarē kļūst aizvien tehnoloģiskāks, līdz ar to Meža fakultātei arī jauno speciālistu sagatavošanā jācenšas tikt līdzi laikam 0

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Oktobra beigās Latvijas Lauksaimniecības universitātes jeb kā tagad pārsauktās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultāte rīkoja lielus svētkus. Beidzot pēc ilgajiem ierobežojumiem bijušie studenti varēja satikties kopējā salidojumā. Aizvadītais netikšanās laiks nesis lielas pārmaiņas ne tikai cilvēku, bet arī Meža fakultātes aprisēs. Šis šķita īstais brīdis, lai kopā ar Meža fakultātes dekānu Linardu Siseni pārlūkotu, kā pēdējos gados mainījusies pati mežinieku apmācību māja, kādas jaunas idejas piepildītas un kādu attīstības ceļu viņi izvēlējušies nākotnē.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Vispirms jau acīmredzams, ka Meža fakultātē ir pabeigts rekonstrukcijas projekts, kas ietvēra fasādes, ārsienu, cokola, kāpņu telpas, logu, durvju, pamatu, jumta maiņu un siltināšanu, apkures sistēmas un siltummezgla maiņu, kā arī automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūvi. Dekāns norāda, ka lielais darbs ir padarīts, palikušas vien astes. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā fakultātes un Kokapstrādes katedras infrastruktūras uzlabošanai iztērēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Šobrīd vēl nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro, lai fakultātes rekonstrukcijas projektu pabeigtu pilnībā, un vēl tikpat būtu jāiegulda Kokapstrādes katedras infrastruktūras attīstībā. Fakultātei padomā ir arī sakārtot tai pieguļošo parku, veidojot izziņas objektus, kas izmantojami ne tikai studentu vajadzībām, bet arī Jelgavas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Nemitīgas pārmaiņas

Linards Sisenis stāsta, ka studiju process fakultātē nemitīgi tiek uzlabots, sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai un nozares vajadzībām. «Studiju process ir nepārtrauktā pilnveidē,» viņš teic. Šobrīd pabeigta mežzinātnes maģistra programmas pārveide un norit darbs pie kokapstrādes maģistra zināšanu paplašināšanas. Vienlaikus tiek intensīvi pārskatīts pamatstudiju kursa saturs un papildināts ar praktiskām lietām. Maģistra studiju programmas tiek koriģētas, jo palielinās to studentu skaits, kuri nav absolvējuši Meža fakultāti, bet augstāko izglītību apguvuši kādā citā jomā. Līdz ar to maģistra programmas ir jāpadara saistošākas citu augstskolu absolventiem, lai dotu viņiem izpratni par to, kas ir meža nozare. Vienlaikus svarīgi, lai šīs programmas būtu interesantas arī LBTU absolventiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

«Kādreiz uzskatīja, ka studijas maģistrantūrā ir akadēmisku zināšanu apguve auditorijās lekciju un semināru veidā, bet tagad paši studenti aicina, lai šīs lietas viņiem rāda arī praktiski. Līdz ar to arī maģistra līmenī daļa nodarbību ir ar praktisku ievirzi un notiek zinātniskos vai ražošanas objektos, lai studentiem par teoriju stāstītu dabā. Tad arī rodas priekšstats, raisās diskusijas un studenti šīs lietas labāk izprot. Pēc līdzīga principa tiek veidota arī jaunā kokapstrādes maģistra programma, lai to pārveidotu vairāk ar praktisku ievirzi, un tās pamatvirziens būtu koksnes būvniecības segments. Ideja ir, ka šajā programmā mēs nākotnē varētu uzņemt ne tikai mūsu pašu sagatavotos kokapstrādes inženierus, bet arī arhitektus un būvinženierus,» stāsta Linards Sisenis.

Viņš arī skaidro nepieciešamību īstenot studiju programmas ar praktiskāku ievirzi: «Visās diskusijās uzsveru pamatproblēmu: savulaik pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika pasludināts, ka augstākās izglītības mērķis ir akadēmiskā izglītība un tai ir jāgatavo vadītāji ar ievirzi teorētiskajā jomā, tāpēc prakse palika novārtā. Rezultātā augstkolu programmas tika pārorientētas akadēmiskā virzienā un darba tirgū nonāca šie labas akadēmiskās zināšanas ieguvušie vadītāji, kuri maz saprata ražošanu un tās procesu praktiskās lietas. Rezultātā nozares sāka izteikt neapmierinātību, ka darba tirgū nonāk teorētiķi bez izpratnes par ražošanas praktisko pusi. Šobrīd programmas studiju kursu līmenī pārorientējam atpakaļ, ieviešot vairāk praktiskās komponentes. Studiju procesā tas nozīmē, ka speciālos kursos ir vairāk praktiskās darbošanās laboratorijās, mežā, ražošanas objektos, praktiski jāapgūst jaunās tehnoloģijas. Negatavojam vienkāršo darbu veicējus, bet inženierus, kuriem jāsaprot ražošanas process no A līdz Z, lai, nonākot darba tirgū, fakultātes absolvents spētu šo tehnoloģisko procesu vadīt.»

Nav noslēpums, ka darbs meža nozarē paliek arvien tehnoloģiskāks, līdz ar to fakultātei jāspēj tikt līdzi laikam. «Droni, planšetes, IT nodrošinājumi – pirms 15 gadiem nekā no tā nebija, līdz ar to mums jātiek līdzi šim lēcienam, pašiem jāmācās un jāspēj to visu iemācīt studentiem,» teic Linards Sisenis.

Matemātika, fizika, loģika

Jautāju, ar kādu mērķi uz maģistra programmu nāk studenti, kuri nav iepriekš studējuši ar mežu zinātni saistītus tematus. Linards Sisenis atbild, ka tiešām arvien vairāk studēt nāk bakalauri, kuri iepriekš studējuši ekonomiku, biznesa vadību. «Tās horizontālās robežas starp nozarēm arvien vairāk izzūd. Speciālistam ar augstāko izglītību ir jāorientējas diezgan plašā jomā. Vienkāršā darba darītāju segments sašaurinās – viņam jāzina ļoti šaura joma, bet ļoti precīzi, savukārt vadošiem darbiniekiem domāšanai un zināšanām jābūt gana plašām. Studenti no nesaistītām nozarēm piesakās maģistra studijām pie mums nolūkā dibināt savus uzņēmumus vai arī tēmē uz vadošiem amatiem meža nozarē,» skaidro fakultātes dekāns.

LBTU Meža fakultātē katru gadu uzņemto studentu skaits ir virs 200, un šis skaitlis ir ar augšupejošu tendenci, savukārt kopumā fakultātē studē aptuveni 600 jauno censoņu un Meža fakultāte ir kļuvusi par otro lielāko fakultāti LBTU.

Reklāma
Reklāma

Linards Sisenis piebilst, ka pēdējos gados, iespējams, Covid-19 pandēmijas ietekmē, parādījusies arī kāda jauna negatīva tendence, ka studenti tiek līdz 4. kursam, bet nav motivēti uzrakstīt gala darbu. «Ja tajā gadā darbu neuzraksta, tad, protams, nākamajā nav laika un absolvēšana tiek atlikta par diviem vai trim gadiem. Nenoliedzami, mēs arī nopietni skatāmies līdzi darbu kvalitātei, nepielaižot aizstāvēšanai vājus darbus.»

Taujāts, kā vērtē jauno studentu sagatavotību pēc vidusskolas, Linards Sisenis atbild kritiski: «Jauniešiem ir vājas zināšanas matemātikā un fizikā. Nezinu, kā tiek mācīta latviešu valoda, bet arī tur šobrīd ir problēma, jo jauniešiem ir grūtības kaut ko uzrakstīt un noformulēt domu. Līdz ar to, ja nav matemātikas un fizikas zināšanu, tad nav arī attīstīta loģiskā domāšana. Kopumā vidējās izglītības sistēma neiemāca bērnus domāt. Tagad cenšas kaut ko ķert un grābt ar kompetenču izglītību, bet laiks rādīs, vai tam būs pozitīvs rezultāts. Ja no vidusskolas izlaiž cilvēkus, kas nespēj procentus izrēķināt, tad tā jau ir sistēmas problēma kopumā.»

Vienlaikus dekāns uzsver, ka ir arī labas tendences – palielinās studēt motivētu studentu skaits. «Pēdējos gados var just, ka uz fakultāti nāk motivēti jaunieši. Tas ir labi. Viņi zina, uz kurieni atnākuši, un arī cenšas zināšanas apgūt. Viņi pavelk viens otru uz augšu,» atzinīgi izsakās dekāns.

Runājot par studentu nodarbinātības līmeni, Linards Sisenis atklāj, ka tie, kuri vēlas, darbu nozarē var atrast un nereti atrod jau otrajā trešajā kursā, sāk piestrādāt vasarās un, beidzot studijas, jau strādā. «Šobrīd tiešām nozarē ir vairāk vakanču, nekā mēs spējam nodrošināt. Protams, ir stāsts par ambīcijām, ka uzreiz gribas lielas algas. Arī Ekonomikas ministrija prognozē, ka darbaspēka deficīts meža nozarē nākotnē tikai palielināsies,» vērtē dekāns.

Mēs šobrīd dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, kas liek mācīties ne tikai studentiem, bet nemitīgi pilnveidoties arī pašiem mācību spēkiem. Skolotājam tomēr vajadzētu būt kaut nedaudz gudrākam par skolēnu.

Kā aktuālu problēmu Linards Sisenis iezīmē zaļo aktīvistu populistisko bļaustīšanos, kas kaitē nozares reputācijai. «Liela daļa sabiedrības ir pārāk tālu aizgājusi no dabas. Zudusi izpratne par normāliem procesiem mežā, laukos. Protams, zaļie, noniecinot nozarē strādājošo cilvēku darbu un ieguldījumu nozares attīstībā, taisa biznesu un apgūst projektu naudu, turklāt ar populistiskiem saukļiem rada negatīvu noskaņojumu sabiedrībā. Nekad un nevienā brīdī neesmu bijis pret dabas aizsardzību, bet šīs lietas ir jāsabalansē, un tikai tāpēc, ka mēs, nozarē strādājošie, daudzus gadu desmitus esam spējuši meža apsaimniekošanu un ražošanu sabalansēt ar dabas aizsardzību, Latvija var lepoties, ka ir viena no zaļākajām un bioloģiski daudzveidīgākajām valstīm Eiropā,» problēmjautājumu akcentē dekāns.

Koka apbūves potenciāls

Linards Sisenis piekrīt žurnāla Baltijas Koks lappusēs bieži minētajai atziņai, ka Latvijas ekonomikai plašāks koka apbūves izrāviens būtu laba iespēja. «Viennozīmīgi – tas ir tas, uz ko vajadzētu iet. Latvijā ir daudzi uzņēmumi, kas ražo koka mājas, bet kur tās paliek? Tās aiziet uz Skandināviju, Eiropu, principā pa visu pasauli. Mēs paši audzējam koksni, realizējam, daudz un gudri runājam, ka te jārada uz vietas koksnes produkti ar augstu pievienoto vērtību, un tas arī tiek darīts, bet beigās tas viss aizbrauc pāri jūrai. Kā to attīstīt? Manā skatījumā, ja jau tik daudz runājam par zaļo kursu, tad, piemēram, būtu nepieciešams valsts atbalsts privātai būvniecībai, lai tiktu izmantoti vietējie materiāli, būvējot koka mājas. Šādi zināmā mērā varētu risināt arī demogrāfiska rakstura problēmas. Jaunām ģimenēm var dot bezprocentu kredītus, lai būvētu ekoloģiskas koka mājas, tādējādi arī noturot šos jauniešus Latvijā. Ja jau mēs pozicionējam sevi kā mežu valsti, kāpēc stratēģiski nenosakām, ka valsts un pašvaldību publiskās ēkas jābūvē no koka? Šobrīd mūsu inženieri koka ēkas būvē norvēģiem, zviedriem,» pauž Linards Sisenis. Viņš piebilst, ka jau ilgstoši trūkst dzīvojamā fonda un plašāka koka apbūve šo jautājumu varētu risināt. «Protams, ar pašreizējām koksnes cenām grūti par to runāt, bet dažu gadu laikā ekonomika nostabilizēsies un arī cenas izlīdzināsies,» viņš teic.

Tāpat Meža fakultātes dekāns kritiski izsakās par valsts attieksmi pret jauniem uzņēmumiem. «Pamatproblēma ir lielā birokrātija un valsts iestāžu neieinteresētība. Individuāli strādājošie netieši tiek stimulēti to darīt pelēkajā zonā, j, līdzko mēģini uzņēmējdarbību attīstīt oficiāli, nepieciešamas neskaitāmas atļaujas, saskaņojumi, novērtējumi, deklarācijas. Nevajadzētu skatīties uz jauniem uzņēmējiem kā uz potenciālajiem noziedzniekiem, bet ļaut viņiem strādāt, attīstīties. Nepieciešams radīt tādu vidi, lai cilvēki būtu ieinteresēti strādāt oficiāli un maksāt nodokļus.»

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.