Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Juris Lorencs: Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā – ne tikai “de facto”, bet arī “de iure” 19

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Es pavisam cits cilvēks tagad būšu…” Olga Kambala Turcijas klīnikā piepilda savu sapni
Izskan ziņas, ka Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā
Summa ir iespaidīga: aprēķināts, cik miljonus valsts ekonomikai izmaksāja “hokeja brīvdiena” 17
Lasīt citas ziņas

Moldovas parlaments 16. martā galīgajā lasījumā nobalsoja par likumprojektu, saskaņā ar kuru visos Moldovas tiesību aktos, tostarp Konstitūcijā, frāzes “moldāvu valoda”, “valsts valoda”, “oficiālā valoda”, “dzimtā valoda” un “mūsu valoda” tiek aizstātas ar terminu “rumāņu valoda”. Par to balsoja 58 partijas “Rīcība un Solidaritāte” deputāti. Pavisam Moldovas parlamentā ir 101 deputāts, pret balsoja opozīcija – sociālistu un komunistu frakcijas.

Patiesībā nekādas “moldāvu valodas” nav, tas ir padomju ideologu izdomājums, viens no instrumentiem, lai attālinātu Moldovu no Rumānijas. Moldovas rusifikācijas process sākās jau 1812. gadā līdz ar Bes­arābijas, tagadējās Moldovas, pievienošanu Krievijas impērijai. Laikā no 1918. gada līdz 1940. gadam Moldova atgriezās Rumānijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara padomju okupanti ķērās klāt valodai. Rumāņu valoda, kurā runāja Moldāvijas PSR iedzīvotāji, tika nosaukta par moldāvu valodu, latīņu burti aizstāti ar tai svešo un nedabīgo kirilicu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmo reizi es apmeklēju Moldovu 2008. gada vasarā. Acīs krita uzraksti ielās un veikalos. Daudzus no tiem varēja atpazīt teju momentāni: argint – sudrabs, aur – zelts, dulce – salds, roșu – sarkans, alb – balts, vin alb – baltvīns, vin roșu – sarkanvīns, flori – ziedi, legume – dārzeņi utt. Tā ceļojums Moldovā gluži nemanot pārvērtās par lingvistisku spēli, cenšoties saprast un uzminēt redzēto vārdu nozīmi. Ne velti valodnieki apgalvo, ka tieši rumāņu valoda visvairāk līdzinās valodai, kādā runāja vienkāršā tauta Romas impērijas laikā, tā saucamajai “Vulgar Latin”.

Seko loģisks jautājums – ja jau valoda ir viena, tad kas Rumānijai un Moldovai traucē apvienoties vienā valstī? Moldovas teritorija šodien ir 33 850 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 2,6 miljoni. Savukārt Rumānijas teritorija – 238 390 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 18,8 miljoni. Tātad Moldova ir krietni mazāka par Rumāniju. Bet ne jau šie skaitļi ir tie, kas visprecīzāk raksturo abu valstu atšķirības.

Rumānija atrodas NATO un ES, kamēr Moldovu no Krievijas agresīvajiem plāniem patlaban sargā Ukrainas armija. Iekšzemes kopprodukts, rēķināts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, Moldovā aizvadītajā gadā bija 16 500 ASV dolāru, savukārt Rumānijā – 38 000 ASV dolāru (Starptautiskā valūtas fonda dati). Kopš PSRS un sociālisma sistēmas sabrukuma Rumānija attīstījusies krietni straujāk nekā Moldova. Abu valstu apvienošanās gadījumā Moldova justos drošāk, tās attīstība paātrinātos. Tomēr aptaujas rāda, ka patlaban tikai aptuveni puse no Moldovas iedzīvotājiem būtu gatavi atvadīties no valstiskās neatkarības. Iemesli šādai atturībai ir vairāki.

Krievijas propaganda, kurai joprojām tic daļa Moldovas iedzīvotāju, nebeidz atkārtot, ka pēc apvienošanās Moldova iegūtu mazākā brāļa statusu un tiktu izmantota.

Savukārt Kišiņevas politiķi apzinās, ka lielajā Rumānijā viņi visdrīzāk kļūtu vien par nomaļas provinces līderiem. Tāpēc – labāk pirmais ciemā nekā otrais pilsētā! Savukārt Rumānijā izskan bažas, ka Moldovai līdzi nāk “bagāža” – separātiskais, Krievijas kontrolētais Piedņestras reģions. Šodien izskatās, ka vistaisnākais, vis­ātrākais ceļš uz abu valstu apvienošanos iet caur Moldovas integrāciju Rietumu struktūrās, ES un NATO. Vēl viena integrācijas iespēja ir Rumānijas pilsonības iegūšana. Jau tagad aptuveni vienam miljonam (ap 40%) Moldovas iedzīvotāju kabatā ir arī Rumānijas pase.

SAISTĪTIE RAKSTI

Interesanti, ka padomju okupācijas laikos Moldovā vārdi “moldāvu valoda” medijos un oficiālajos pasākumos bieži tika aizstāti ar vārdiem “mūsu valoda” un “dzimtā valoda”. Katrs saprata, kā gribēja – vieniem “mūsu valoda” bija moldāvu, citiem – rumāņu. Šī tradīcija turpinājās arī pēc valstiskās neatkarības pasludināšanas. Termins “moldāvu valoda” vairs nebija modē, bet teikt “rumāņu valoda” – tam Moldovas politiķiem vēl nepietika drosmes.

Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā ne tikai “de facto”, bet arī “de iure”. Trīsdesmit divus gadus pēc PSRS sabrukuma kritis vēl viens okupeklis, šoreiz ­Moldovā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Es pavisam cits cilvēks tagad būšu…” Olga Kambala Turcijas klīnikā piepilda savu sapni
Izskan ziņas, ka Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā
Summa ir iespaidīga: aprēķināts, cik miljonus valsts ekonomikai izmaksāja “hokeja brīvdiena”
FOTO. “Būt hokejista sievai nav viegli” talantīgais vārtsargs Artūrs Šilovs mīļoto sievieti apprecēja 18 gadu vecumā
FOTO. “Bet neviens neievēroja, kā esmu mainījies…” kas noticis ar populāro aktieri Jāni Jarānu?
Lasīt citas ziņas
Latvija jauna prezidenta gaidās. Kādam jābūt Valsts prezidentam? Atbild Mārcis Auziņš un Andrejs Ēķis
“Kāds padzīvojis ārzemēs un izvilkts no cilindra kā zaķītis pēc ausīm…” Puče komentē Pinto kandidatūru uz Valsts prezidenta amatu
ATD nolemj vienpusēji izbeigt līgumu ar “Nordeka” autobusu maršrutos Cēsīs, Limbažos un Siguldā
“Pirmkārt, mēs bijām kā viena liela ģimene. Otrkārt, neapšaubāmi Rīga bija fantastika, atbalsts – vienreizējs!” Intervija ar Ralfu Bukartu
Latvija jauna prezidenta gaidās. Kādam jābūt Valsts prezidentam? Atbild Mārcis Auziņš un Andrejs Ēķis
20:50
“Saslimstot ar vēzi, jābūt iespējai izdzīvot.” Finansējums onkoloģijai aug pārāk lēni
20:29
PVD atklājis putnu gripu arī mirušām sudrabkaijām Ventspilī
20:11
“Pēkšņā” brīvdiena? Pēc uzvaras pār Šveici Saeima piesardzīgi jau varēja sagatavoties visādiem lēmumiem
PVD pieļauj, ka Liepājas piekrastē vairāki roņi miruši no durtām brūcēm
FOTO. “Būt hokejista sievai nav viegli” talantīgais vārtsargs Artūrs Šilovs mīļoto sievieti apprecēja 18 gadu vecumā
FOTO. Patiešām sirsnīgi un patiesi! Hokejists Mārtiņš Dzierkals pēc svinīgās sagaidīšanas Rīgā izdara mīļu sirdsdarbu
Slinkais mājas rasoliņš: viens divi un gatavs!
“Saslimstot ar vēzi, jābūt iespējai izdzīvot.” Finansējums onkoloģijai aug pārāk lēni
PVD atklājis putnu gripu arī mirušām sudrabkaijām Ventspilī
Summa ir iespaidīga: aprēķināts, cik miljonus valsts ekonomikai izmaksāja “hokeja brīvdiena”
“Es runāju ar Erdoganu.” Baidens ar Turcijas prezidentu apspriedis Zviedrijas iestāšanos NATO
FOTOREPORTĀŽA. “Lejaslīvēs” sparģeļu sezona: “Sākām pirms 8 gadiem ar 2 sparģeļu vagām, nu mums ir ap 20 tūkstošiem stādu”
Tu šodien būsi viegli ietekmējams un ātri iesaistīsies dažādās provokācijās! Horoskopi 31.maijam
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
VIDEO. ASV viens otru sašauj autobusa vadītājs un uzmācīgs pasažieris
VIDEO. “Es pavisam cits cilvēks tagad būšu…” Olga Kambala Turcijas klīnikā piepilda savu sapni
Lai arī Latvijas izlases hokejistus sagaidīja tūkstošiem fanu, Rīgas centra puķu dobes nav izmīdītas!
Trešdien pēc dzestras nakts gaidāma saulaina un vējaina diena
Izskan ziņas, ka Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā
Krastiņš uzskaita absurdas situācijas valsts pārvaldē: Cenas ceļ tur, kur varēja ietaupīt – tas ir normāli?
No Rīgas parka aizvākta krievu dzejnieka Puškina skulptūra
Sportojot izdalās endorfīni – laimes hormoni! Padomi veselīgām aktivitātēm visai ģimenei
VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi
Viedo elektrības skaitītāju ieviešana Latvijā noslēgusies – ikmēneša skaitītāju rādījumu iesniegšana paliek pagātnē
FOTO. Mīlīguma paraugstunda. Jelgavā aizvadīts mazuļu rāpošanas čempionāts
Zelenskis: Pieņemts lēmums par karaspēka kustības termiņiem