Diāna Jance
Diāna Jance
Foto: Gvido Kajons

Diāna Jance: “Daži ukraiņu valodas burti un vārdi. Mūsu kopējā vārdnīca” 0

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Kokteilis
VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožecā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu 26
Lasīt citas ziņas

Šajā pavasarī gandrīz katrs no mums cenšas apgūt kādu ukraiņu vārdu.  Februāra sākumā statistika rādīja, ka pasaulē ir 36, 2 miljoni ukraiņu valodas pratēju. Droši var teikt, ka tagad vairākus vārdus pazīst daudzi no mums. Tagad tik bieži šķiet – gan mēs, gan liela daļa pasaules ar ukraiņiem runājam vienā valodā.

*Я тут. Ми тут. Es esmu šeit. Mēs esam šeit. Війна. Karš. Mēs sākām apgūt ukraiņu valodu – katru dienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

*Доброго ранку. Labrīt. Vai esiet pamanījuši, cik gaiši ukraiņi to saka? Labs rīts ir tad, kad okupantu zalves nav dzirdamas un visi vēl dzīvi.

*Дякую. Paldies. Bieži šajos trīs mēnešos ir bijušas asaras acīs – gan no sāpēm, gan no aizkustinājuma.

*Діти. Tеатр. Bērni. Teātris. Tam nekad nepietiks vārdu. To nevar vārdos aprakstīt.

*Чим ми можемо допомогти. Ko mēs varam palīdzēt. Vai maz nojautām, ka mūsos ir tik daudz solidaritātes un līdzjūtības? Katrs plīvojošs Ukrainas karogs, katrs ziedojums ir svarīgs. Katrs izteikts vārds.

*Тарас Шевченкo. Tarass Sevčenko. Ukraiņu vislielākais dzejnieks. Jau kopš 2015. gada Rīgas Kronvalda parkā stāv dzejnieka piemineklis.

Apglabājiet, sacelieties

Važas zemē miniet

Ienaidnieka asinīm jūs

Brīvi apslaciniet.”

*Українські книжки. Ukraiņu grāmatas. Arī tās, kuras sadedzināja, arī tās, kuras dedzina joprojām.

*Листи. Burti.  Kara sākumā katru reizi izjutu kaunu, ka daudzi pasaules valstsvīri un vēsturnieki mēģināja itin kā atbildēt okupantiem, ka Ukraina pastāv, ka ukraiņu kultūra pastāv jau izsenis. Mēs maz, daudz par maz zinājām, karš atvēra acis.

*Прапор. Karogs. 2022. gada pavasarī Latvijā bieži spīdēja saule un bieži bija zila debess – pār dzelteniem kļavu ziediem, pār dzelteniem pieneņu laukiem. Izrādījās, ka ukraiņu zilidzeltenais ir daļa no Latvijas. Arī to pirms kara nezinājām.

*Біженці. Bēgļi. Viņi tagad ir mūsējie.

*Гімн. Himna. Vai atcerieties, cik klusināti mūsu kori dziedāja Ukrainas himnu 25. februārī?  Jo vēl nezināja vārdus. Vai maniet, cik pasaulē skaļi tā skan tagad?

Reklāma
Reklāma

*Hebo nad Ukrainu. Debess pār Ukrainu. Tā ir debess, kuru mums visiem lemts sargāt.

*Mузей. Muzejs. Daudzi muzeji pārdzīvo bombardēšanu izdzīvoja, daži gājuši bojā. Kā var nesaprast, ka tautas atmiņu nav iespējams izdzēst? 40 miljonus ukraiņu nekas un nekad nespēs pārvērst par mankurtiem – vergiem ar izdzēstu atmiņu.

*Ввічливість. Pieklājība. Tā mūs, latviešus, pārsteidza.

*Латиська мова. Latviešu valoda. No nākošā mācību gada, ukraiņu bērni skolās mācīsies latviešu valodā un atgriezušies mājās, paņems sev līdzi kādu daļiņu Latvijas.

*Потяг. Vilciens. Nesen mūsu vilcienā saklausīju konduktori – viņa runāja tekošā valsts valodā, lai gan drusku ar akcentu, varēja just, ka latviešu valoda nebija viņas dzimtā. Iepretim sēdēja divas kara bēgles un konduktore viņām teica – sākumā iemācieties kaut dažus vārdus latviski, tā būs jūsu vislabākā pateicība mūsu valstij.

*Фортепіано. Klavieres. Ievērojamais ukraiņu komponists Valentīns Silvestrovs ilgi centies palikt savās Kijivas mājās un tikai pašās aplenkuma pēdējās dienās esot devies bēgļu gaitās. Neskaitāmas sociālo tīklu bildes rāda muzikantus Ukrainas pilsētu gruvešos.

*Зброя. Ieroči. Tie ir vārdi, kurus pamazām apgūstam: haubices, tanki, kaujas lidmašīnas, šautenes. Dževelini, bairaktari, stingeri. Vai kāds spēja iedomāties, ka pienāks laiks, kad leposimies, ka mums pieder maza daļiņa no bairaktara? Un no mūsu varenā twitterkonvoja?

*Балет. Balets. Mūsu operā dejo trīs ukraiņu dejotājas. Bet daudzi ukraiņu baletdejotāji atrodas frontē.

*Це три місяці нашого життя. Šie ir mūsu dzīves trīs mēneši.

Ko var izdarīt pa trim mēnešiem? Pa trim mēnešiem Latvijas vasarās uzzied un izaug zemenītes un gurķi, varbūt var uzrakstīt romānu vai izšūt daudzus svētku galdautus. Pa trim mēnešiem var salauzt daudzu cilvēku dzīves, iznīcināt dzīvības pilnus ciemus un pilsētas. Trijos mēnešos maizes cena  kļuvusi cita, tāpat kā atbildības, brīvības, dzīvības un mūzikas cena. Daudziem mūsu, latviešu, vārdiem tagad ir cita cena – jo par mums stāv ukraiņi. Pa trim mēnešiem var lēnām sākt jaunu dzīvi. “Slava Ukrainai! Varoņiem slava!”

SAISTĪTIE RAKSTI