Jaunieguvumi 0
Līdz ar jauno apjomu pazemes stāvā iegūta liela izstāžu zāle, kuru kā virtenē veido trīs dažāda lieluma telpas gandrīz 800 kvadrātmetru kopplatībā. Šajā palielajā platībā tiks veidotas gan Latvijas klasiskās mākslas, gan šodienas darbu izstādes, tiks atvēlēta vieta mākslinieku kopizstādēm un starptautiskiem projektiem, ja to specifika atbildīs muzeja jauniegūtajai izstāžu zālei. Turpat apakšzemes apjomā izvietotas arī krātuves, uz kurām no pagaidu novietnēm nākamajā gadā būs jāpārvieto atpakaļ 30 tūkstoši mākslas darbu. Tas muzejam būs milzīgs darba apjoms. Apmeklētājus sagaida arī sava veida “ekstra” – ceļā uz izstāžu zāli jaunajā apjomā viņi ies garām caur stiklu daļēji redzamām glezniecības noliktavām. Tajās varēs redzēt, kā glabājas muzeja vērtības, un atsevišķos rakursos pat saskatīt un atpazīt konkrētus mākslas darbus. Ēkā Valdemāra ielā, tāpat kā iepriekš, atradīsies mākslas darbu kolekcijas, kas attiecas uz laika posmu no 18. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Rozentāls, Purvītis, Valters un citi latviešu meistaru darbi.
Vēsturiskajā ēkā apmeklētājiem būs pieejama arī daļa no ceturtā jeb bēniņu stāva, kur arī atradīsies izstāžu zāles un tiks eksponētas kupola konstrukcijas. Kupola daļa būs pieejama ar izeju abpus kupolam uz jumta terasēm – četru metru platas staigājamas jumta joslas kores līmenī. Vienlaikus uz šīm terasēm gan nedrīkstēs atrasties vairāk par piecdesmit cilvēkiem, un skaisto skatu uz Rīgu varēs baudīt labos laika apstākļos. Konferenču, veikala un kafejnīcas telpas izbūvētas cokolstāvā, nodrošinot to tiešu saikni ar jauno publisko ārtelpu parka daļā pret Elizabetes ielu, kur zem zemes atrodas jau minētā pilnīgi jaunā “white box” tipa izstāžu zāle ar divām mazākām ekspozīciju telpām. Projekta būtisks akcents – neliels amfiteātris ar 9×9 metru stiklotu plakni centrā kā saikni starp publisko laukumu un izstāžu telpām pazemes līmenī.
Pirmā izstāde – Miervaldim Polim
Māra Lāce teic, ka jau tagad ir iezīmēts muzeja turpmāko triju gadu izstāžu plāns. Pirmā izstāde, ar kuru 4. maijā plānots atklāt jauno izstāžu zāli pazemes apjomā, būs veltīta Miervaldim Polim. Var jautāt – kāpēc tieši Polis? “Gribējām iezīmēt šo vietu kā piederīgu dzīvajam mākslas procesam, jo tā nav tikai klasika, aizgājušais laiks,” izvēli pamato muzeja direktore, “Miervaldis Polis tiek uzskatīts par vienu no Latvijas laikmetīgās mākslas pamatlicējiem, un šim māksliniekam nav bijusi līdz šim neviena liela retrospektīva izstāde.” Starp citu, zinot mākslinieka raksturu un attieksmi pret izstāžu veidošanu, vienošanās nav bijusi nemaz tik viegla, bet rezultātā iegūta savstarpēja sapratne. Kā nākamā 2016. gada augusta otrajā pusē durvis vērs Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejas izstāde, jo 2016. gads ir iezīmēts kā Jaņa Rozentāla gads, un šī mākslinieka vārds iekļauts UNESCO nākamā gada svinamo dienu kalendārā. “Esam muzejā aizsākuši daudzas iniciatīvas sakarā ar Rozentāla vārda atcerēšanos un gatavosim šo lielo izstādi, veidojot arī sadarbības saiti ar Somiju, jo, kā zināms, latviešu mākslinieku ar šo zemi vienoja gan radoša sadarbība, gan dziļākas personīgās attiecības, jo viņa dzīvesbiedre bija somu dziedātāja Elli Forsele,” akcentē Māra Lāce. 2016. gads turpināsies ar plašu Jura Dimitera izstādi. Savukārt 2017. gadā plānota Purvīša balvas astoņu kandidātu izstāde, kura šoreiz nenotiks “Arsenālā”, bet ēkā Valdemāra ielā, un pēc tās sekos Romana Sutas 120 gadu jubilejas izstāde. Jau tagad muzejā tiek strādāts, domājot par Latvijas simtgadi. 2018. gada rudenī durvis vērs izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts”. Kā teic Māra Lāce, muzeja darbiniekiem darba ir milzum daudz un viņi paši to sev arī atrodot.
