Nāvējošs mantojums: Atlantijas okeānā slēpjas radioaktīva bumba ar laika degli – draudi miljoniem cilvēku 0
Atlantijas okeāna dzelmē jau vairāk nekā pusgadsimtu guļ vairāk nekā 200 tūkstoši mucu ar radioaktīvajiem atkritumiem. Par to raksta britu izdevums “Daily Mail”.
Tās ir sekas laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam īstenotajai praksei, kad Eiropas valstis, tostarp Francija un Lielbritānija, betonā un asfaltā iestrādātus kodolmateriālus izmeta jūrā.
Šobrīd šīs mucas, kas atrodas vairāk nekā četru kilometru dziļumā, rada potenciālus draudus.
Pēc zinātnieku domām, radioaktīvie elementi var nonākt jūras barības ķēdē un pēc tam – cilvēku uzturā lietotajās jūras veltēs.
Tas paaugstina veselības riskus, īpaši onkoloģisko slimību attīstības iespējamību.
Franču pētnieku komanda nupat ir pabeigusi pirmo no divām ekspedīcijām, kuru mērķis ir izpētīt šo atkritumu stāvokli.
Ar hidrolokatora un zemūdens robota UlyX palīdzību viņi ir izveidojuši jūras gultnes karti 650 km attālumā no Francijas piekrastes un atklājuši 3355 mucas.
Uzņēmumos redzams, ka daži konteineri ir saglabājušies neskarti, kamēr citi ir korozijas bojāti vai deformēti.
Tāpat zinātnieki pamanījuši, ka no dažām mucām izplūst bitumens, ar kuru tās tika aizzīmogotas.
Otrā misija ir paredzēta nākamgad. Tā tiks veltīta radiācijas līmeņa mērījumiem ūdenī, nogulumiežos un jūras organismos.
Pētnieki centīsies atšķirt piesārņojumu, ko rada nogremdētās mucas, no citiem radiācijas avotiem, piemēram, kodolavārijām vai elektrostaciju noplūdēm.
Lai gan lielākajai daļai nogremdēto atkritumu radioaktivitāte nav liela, dažiem radionuklīdiem, piemēram, urānam-238, pussabrukšanas periods ir mērāms miljardos gadu, un tie var radīt ilgstošu apdraudējumu.
Šī zinātniskā ekspedīcija ir nozīmīgs solis, lai novērtētu kodolatkritumu iespējamo ietekmi uz okeāna ekosistēmu un cilvēku veselību.
