Neefektīvā HIV pacientu ārstēšana nespēj apturēt epidēmiju 1
„Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur HIV inficēto pacientu ārstēšana ar antiretrovirālām zālēm tiek uzsākta novēloti, ignorējot Pasaules Veselības organizācijas izstrādātās HIV ārstēšanas vadlīnijas. Līdz ar to Latvijā vīrusa izplatība notiek ievērojami straujāk nekā citās valstīs un HIV infekcijas ārstēšanas izmaksas arvien pieaug. Ilgtermiņā tas ir neefektīvi un veicina neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” vēsta Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) jaunākais elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists 3.numurs.
Kā secina eksperti, jaunatklāto HIV un AIDS gadījumu skaita pieaugums kopš 2009. gada Latvijā ir satraucošs un norāda uz nepietiekamu profilaksi un ārstēšanu. Jauno gadījumu pieaugums, it īpaši 2014.gadā, norāda, ka nepieciešams steidzami rīkoties, lai apturētu HIV epidēmijas izplatību, tai skaitā mazinot HIV inficētu grūtnieču un bērnu skaitu. Ja terapija tiktu uzsākta 2015. gada 1. jūlijā, tā būs nepieciešama aptuveni 1000 pacientiem, bet, ja terapija tiks uzsākta vēlāk, tikai 2016. gada 1. janvārī, tā varētu būt nepieciešama jau par 59 pacientiem vairāk un valstij ilgtermiņā par ārstēšanu nāksies maksāt arvien lielākas summas.
Turpinot diskusiju par izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmas izvedi, Veselības Ekonomists piedāvā arī Ulda Mitenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras pasniedzēja rakstu par finanšu krīzes ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un veselību Latvijā. „Lai gan pēc globālās finanšu krīzes ekononomiskā situācija Eiropā un arī Latvijā pamazām uzlabojas, joprojām nav apzinātas krīzes izraisītās vēlīnās sekas uz iedzīvotāju veselību. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka krīze negatīvi ietekmēja Latvijas veselības aprūpes nozari − finanšu resursus, pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju veselību,” secina U.Mitenbergs, piedāvājot plašāku situācijas analīzi. „Lai gan, reaģējot uz krīzi, Latvijas valdība ieviesa strukturālas reformas, tomēr mūsu valstī, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, joprojām ir ļoti augsts privāto maksājumu īpatsvars, saglabājas visaugstākā iedzīvotāju proporcija, kurai ir neapmierinātas vajadzības pēc izmeklējumiem un ārstēšanas, un salīdzinoši slikta ir arī sabiedrības veselība,” secina U.Mitenbergs.
LVEA elektronisko izdevumu Veselības Ekonomists izdod kopš 2014.gada. Tajā kopā ar nozares ekspertiem tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk un lietderīgāk. Izdevums informē arī par jaunākajiem atzinumiem veselības ekonomikas jomā, kā arī dažādiem pētījumiem.
