“Nekopts, nevīžīgs izskats un “nepietiekama higiēna”” – kādi vēl padomi sniegti Krievijas spiegu atpazīšanas ceļvedī 0
Viens no Latvijas izlūkdienestiem ir brīdinājis iedzīvotājus, ka viņu vidū var būt Krievijas diversanti un spiegi, un sniedzis praktisku ceļvedi, kā tos atpazīt. Savā ikgadējā ziņojumā Baltijas valsts Aizsardzības izlūkošanas un drošības dienests, kas pazīstams kā MIDD, piedāvājis gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju padomus, kā atpazīt iespējamos Krievijas sūtītos operatīvos darbiniekus, par šo tēmu plašāk raksta izdevums The Guardian.
Nekopts, nevīžīgs izskats un “nepietiekama higiēna” varētu būt viens no pazīmēm, ka aģents darbojas slepeni. Citi brīdinājuma signāli ietver pārmērīgi ziņkārīgas sarunas ar vietējiem, īsu, militāra stila matu griezumu vai tūristus, kuri nepazīst apvidu, bet līdzi nes neparasti daudz izdzīvošanas aprīkojuma, piemēram, specializētus medicīniskos komplektus, kartes vai rācijas.
Kā raksta medijs, MIDD, viens no trim Latvijas drošības dienestiem, norādīja, ka šādas pazīmes var palīdzēt iedzīvotājiem atklāt aģentus, kuri izlūko “kritisko infrastruktūru un militāros objektus” diversijām, plāno mērķtiecīgas slepkavības vai veicina nemierus.
“Ukrainas pieredze rāda, ka Krievijas specdienesti spēj pielāgoties videi un apstākļiem, kuros tiek izmantotas izlūkošanas-diversantu grupas. Šo dienestu dalībnieki var neatbilst klasiskajam izlūka-diversanta profilam.”
Aģenti var būt daļa no grupām, kas uzturas pie sensitīviem objektiem, izliekas par humānās palīdzības sniedzējiem vai nakšņo attālās vietās, neizrādot interesi par dabu, piebilda dienests.
Tomēr, kā raksta The Guardian, drošības dienests brīdinājis iedzīvotājus atturēties no patvaļīgām darbībām pret aizdomīgiem Krievijas aģentiem, uzsverot, ka policija un militārie spēki ir vislabāk aprīkoti, lai rīkotos, kad rodas aizdomas.
Latvijas sabiedriskais medijs ziņoja, ka valsts drošības dienesti pirms diviem gadiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, izdeva līdzīgus, bet mazāk detalizētus padomus par spiegu atpazīšanu, aicinot ziņot par aizdomīgām darbībām.
Latvijas aicinājums sabiedrībai uzmanīt aizdomīgus tūristus atspoguļo pieaugošās bažas Baltijas valstīs par Krievijas hibrīdo apdraudējumu, tostarp diversijām, dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, raksta medijs.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa brīdināja, ka Krievijas specdienesti cenšas destabilizēt reģionu, izmantojot “mazus, bet efektīvus” uzbrukumus, piemēram, GPS traucēšanu, kas apdraud aviācijas drošību. Līdzīgi Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Krievija plāno “desmitiem” diversiju aktu pret NATO dalībvalstīm, tostarp Baltijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
MIDD ziņojumā teikts, ka Krievijas aģenti var mēģināt “pētīt mērķa valsts sabiedrības noskaņojumu un izraisīt nemierus, kas vērsti pret esošo valdību”. Dienests brīdināja, ka šādas grupas var būt “labi apmācītas” un spējīgas veikt sarežģītas operācijas, tostarp “sabiedriski nozīmīgu personu likvidēšanu”.
Baltijas valstu paaugstinātā modrība sakņojas to ģeogrāfiskajā tuvumā Krievijai un vēsturiskajā pieredzē ar padomju okupāciju. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija ir pastiprinājušas drošības pasākumus, tostarp palielinājušas aizsardzības izdevumus un uzņēmušas papildu NATO karaspēku, tā kopējo situāciju apraksta The Guardian.
Latvija, kur aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir īpaši jutīga pret Krievijas ietekmes operācijām, tostarp dezinformāciju, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanu. Latvijas Valsts drošības dienests ziņojis jau par vairākiem arestiem saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā, tostarp gadījumu, kad kāds Latvijas pilsonis tika apsūdzēts par informācijas nodošanu Krievijas specdienestiem.
Krievija ir vairākkārt noraidījusi apsūdzības par diversiju vai spiegošanu Baltijas valstīs, nosaucot tās par “rusofobiskām” un “nepamatotām”. Kremlis apgalvo, ka Rietumi, tostarp NATO dalībvalstis, pārspīlē Krievijas draudus, lai attaisnotu militāro klātbūtni Austrumeiropā.
Tomēr nesenais diversiju aktu vilnis, tostarp aizdomas par Krievijas saistību ar noliktavu ugunsgrēkiem Polijā un dzelzceļa sabotāžu Čehijā, ir pastiprinājis bažas par Maskavas hibrīdo karadarbību. “Mums jābūt modriem, bet ne paranoiskiem,” drošībnieku citē medijs.
Latvijas ceļvedis spiegu atpazīšanai ir daļa no plašākas tendences Eiropā, kur valstis arvien vairāk iesaista sabiedrību drošības pasākumos. Līdzīgi padomi nesen tika izdoti Norvēģijā, kur iedzīvotāji tika aicināti ziņot par aizdomīgiem droniem vai neparastām aktivitātēm pie energoinfrastruktūras.
