Nelegālo e-cigarešu uzvaras gājiens turpinās 0
Ir pagājis gads kopš spēkā stājušies ir grozījumi Tabakas likumā, ar kuriem tika aizliegti produkti ar aromātiem, izņemot tādus, kas rada tabakas garšu, un nu var jau pilnvērtīgi izvērtēt šo grozījumu sekas attiecībā uz legālo tirgu un tajā strādājošajiem komersantiem, to ietekmi uz valsts budžetu un šo produktu lietotāju paradumiem un veselību ietekmējošajiem faktoriem.
Nelegālā tirgus ieskriešanās jeb nelegālā tirgus uzvaras gājiens
Beztabakas produktu asociācija un nozares komersanti jau šo grozījumu izskatīšanas stadijā brīdināja, ka šāds aizliegums, kurš cita starpā ir spēkā vēl tikai četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs, radīs būtiskas sekas, turklāt ne tikai ietekmējot šo produktu pārdevējus, bet arī valsts budžetu un kopumā visu sabiedrību. Un jāsaka diemžēl, bet šie brīdinājumi piepildījās un pat pārsniedza visas negatīvās prognozes.
Atbilstoši pēdējiem VID datiem par 2025.gadu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumi) legālā aprite 2025.gadā salīdzinot ar 2024.gadu ir samazinājusies par 42,5%, savukārt elektronisko smēķēšanas ierīču legālā aprite ir samazinājusies par 47,8%.
Kāds izlasot tikai šos datus teiks, lieliski, ir mazinājies šo produktu patēriņš. Tomēr te nāksies saskarties ar realitāti. Tā, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” (pētījums veikts 2025.gadā par pirmajiem četriem mēnešiem) ir secinājis, ka pelēkais jeb nelegālais tirgus ir ar strauju pieauguma tendenci un 2025.gada pirmajos četros mēnešos tas sasniedza 42,4% no kopējā patēriņa.
Salīdzinot VID pieejamos datus ar pētījuma datiem, var visai vienkārši saskatīt zināmu sakarību.
Ņemot vērā to, ka viens no beztabakas produktu asociācijas biedriem šobrīd nodrošina izlietoto elektronisko smēķēšanas ierīču nodošanu, papildus iepriekš minētajam, lai iegūtu pilnvērtīgākus datus, beztabakas produktu asociācija 2025.gada oktobrī veica viena mēneša ietvaros atgriezto produktu šķirošanu, un rezultāts bija vēl satraucošāks, proti gandrīz 70% no nodotajām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm bija tādas, kuras Latvijas Republikā nav atļauts tirgot.
Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā nozares komersantu pausto informāciju par darbības rādītājiem 2025.gadā, šobrīd, jau varam droši apgalvot, ka pelēkā jeb nelegālā tirgus daļa pavisam noteikti ir sasniegusi 50% robežu. Un to mēs faktiski arī redzam ikdienā uz ielas, vai savu paziņu lokā, kur noteikti kāds atradīsies, kurš lieto nelegālos produktus, vai vēl vairāk, nodarbojas ar to tirdzniecību lielākā vai mazākā apjomā.
Ietekme uz valsts budžetu un sabiedrību
Ko šie legālā tirgus krituma un nelegālā tirgus kāpuma procenti nozīmē valstij un sabiedrībai. Pavisam vienkārši, pirmkārt, tā ir uzreiz pamanāmā finanšu daļa, neiegūtie nodokļi, tā par 2025.gadu, aromātu aizlieguma rezultātā, valsts ir zaudējusi nedaudz virs EUR 5 miljoni neiegūtā akcīzes nodokļa veidā un aptuveni EUR 8 miljoni neiegūtā PVN veidā. Tie ir EUR 13 miljoni, nav mazs skaitlis šī brīža valsts budžeta stāvokļa un ik dienas presē lasītā par līdzekļu trūkumu vienai vai citai jomai, kontekstā. Šim klāt mēs noteikti varam likt arī ietekmi uz sociālo budžetu, jo šo apstākļu rezultātā, nozares komersanti ir spiesti samazināt arī darbinieku skaitu. Otrkārt, ietekme uz sabiedrības veselību un paradumiem. Nē, mēs nekādā veidā nepopularizējam šo produktu lietošanu un neaicinām uzsākt tos lietot, tos, kuri to nedara.
Ar ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā, tiek domāts sekojošais, legālajā tirgū nedz bērniem, nedz jauniešiem līdz 20 gadu vecumam nav iespējams iegādāties nevienu no šiem produktiem, bet šobrīd, ņemot vērā legālajā tirgū esošo aromātu aizliegumu, nelegālais tirgus ir tik ļoti paplašinājies, ka ar šādu plašu nelegālā tirgus klāstu un pieejamību (internetā mājas lapu skaits, kas piedāvā iegādāties neatļautus produktus, aug katru dienu, slēgtās “Telegram” grupās u.tml.) jauniešiem iegādāties šos produktus vairs nesagādā nekādas problēmas. Papildus, kā jau es šai rakstā minēju, vēl tikai četras valsti ir ar šādiem ierobežojumiem Eiropas Savienībā, un pie preču brīvas plūsmas starp dalībvalstīm un iekšējo robežu neesamības, praktiski nav nekādu šķēršļu ievest Latvijas Republikā neatļautus produktus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tāpat – jo vairāk pieaugušo tos iegādājas nelegālajā tirgū, jo vairāk sabiedrībā tiek normalizēts, ka iegādāties nelegālajā tirgū produktus nav nekas slikts. Jaunieši, šo redzot, – arī tie, kuri līdz šim nelietoja šos produktus, jo nevarēja tos iegādāties legālajā tirgū un baidījās vai kādu citu apsvērumu dēļ gāja ar līkumu nelegālajam tirgum, – šobrīd var brīvi sākt šo produktu lietošanu, aktīvi izmantojot nelegālo tirgu.
Pateicoties digitālajiem tirdzniecības kanāliem, jauni cilvēki arvien vieglāk iegūst produktus, kurus viņiem teorētiski nevajadzētu būt iespējai nopirkt. Tie nonāk pie viņiem bez kontroles, kas legālajā tirdzniecībā būtu obligāta. Tātad šie nelegālajā tirgū iegādātie produkti var saturēt jebkādas sastāvdaļas, neviens tos nepārbauda. Kā uz to arī norādīja Valsts policijas pārstāvji – katru no šiem kanāliem izkontrolēt nav iespējams. Tāpat, kā norādīja Valsts policijas pārstāvji, tad bērni un jaunieši, redzot iespēju viegli nopelnīt, jo pieprasījums pēc šiem produktiem ir liels, bet iespēja iegādāties ir tikai izmantojot nelegālus kanālus, un sava vecuma dēļ neapzinoties visus riskus, nereti kļūst arī par šo produktu izplatītājiem. Un ņemot vērā to, ka narkotisko vielu izplatīšana notiek tajos pašos kanālos, vēlāk arī pārejot uz to tirdzniecību.
Uzmanības novēršana no nelegālā tirgus
Neskatoties uz to, ka praktiski visi šajā rakstā minētie dati ir publiski pieejami un pārbaudāmi, kā arī neskatoties uz faktisko situāciju uz ielas, šobrīd aizvien ir centieni publiski diskreditēt legālās nozares pārstāvjus, turpinot paust skaļus un bez seguma saukļus, līdzīgi kā to darīja ieviešot šo aizliegumu, neieklausoties nedz nozares pārstāvjos, nedz tiesībsargājošo iestāžu viedoklī un pieredzē, nedz arī neņemot vērā citu valstu pieredzi. Tiek norādīts, ka vajag vēl vairāk ierobežot legālajā tirgū pieejamos produktus.
Ar šādu pieeju mēs visai ātri nonāksim situācijā, kad legālā tirgus vienkārši vairs nebūs vai tas būs tik niecīgs, ka to varēs neņemt vērā, bet cilvēki uz ielas tāpat lietos šo produktus. Formāli, kāds varēs atskaitīties, ka ir “panācis lietotāju samazinājumu”, jo VID dati uzrāda tikai legālajā tirgū esošo produktu apriti, un turpināt pielietot strausa metodi, iebāžot galvu zemē, neredzot, kas patiesībā notiek apkārt.
Ko iesākt ar nelegālo tirgu
Ņemot vērā iepriekš minēto, atklāts ir jautājums, vai šobrīd tiek likti pareizie uzsvari uz pareizām lietām. Ir pagājis gads kopš aromatizētāju aizlieguma spēkā stāšanās un ir skaidrs, ka sākotnējais mērķis mazināt šo produktu lietošanu bērnu un jauniešu vidū ir ne tikai izgāzies, bet ir sanācis ar pretēju efektu. Kā mēs redzam praksē, aizliedzot noteikta veida produktus legālajā tirgū, tie nepazuda no aprites, nelegālais tirgus ļoti ātri noreaģēja un uzķēra pieprasījumu. Laiks atvērt acis, ieskatīties patiesībai acīs, un mainīt to, kamēr vēl nav par vēlu. Jo ilgāk šādi ierobežojumi būs spēkā, jo grūtāk būs cilvēkus dabūt prom no nelegālā tirgus.
Loģiska secība tālāki rīcībai būtu: vispirms atceļot nepārdomāto aizliegumu attiecībā uz produktiem ar aromatizētājiem. Šāds solis ļaus samazināt nelegālā tirgus apmērus un tādejādi krītoties pieprasījumam, kritīsies arī piedāvājums. Nākošais solis būtu pievērst uzmanību internetā pieejamajām mājas lapām, kuras piedāvā piegādes uz Latviju, kā arī uzsākot stingrāku pašu sūtījumu kontroli, kuri pienāk, izmantojot dažādus pasta pakalpojumu piegādes operatorus. Un tikai pēc tam, kad ir izdarīti visi mājasdarbi, lai minimalizētu nelegāla tirgus iespējas attīstīties, kā arī raugoties no pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu regulējumiem, tikai tad var sākt domāt un izvērtēt kāda veida un vai vispār ierobežojumus legālajam tirgum ir nepieciešams piemērot.
