(Ne)zāles – veselībai un mundrumam. Kāpēc jālasa Gaiļbiksīšu lapas, nātres, gārsa un pieneņu lapiņas? 0
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms vairākiem gadiem pie kādas sievas pirku lakšus un pajautāju, vai viņa var atvest arī kādu saišķīti gaiļbiksīšu, nātru, gārsu. Pretī saņēmu skatienu, kurā izbrīns mijās ar piesardzīgu līdzjūtību. Ko tad ar tām nezālēm darīsiet? – sieva tomēr nenocietās nepajautājusi. Izdzirdusi atbildi – ēdīšu, viņa vairs neteica neko, tik novicināja rokas – taisāties, ka tiekat! Smieklīgi? Vispār ne. Interesanti, ko viņa teiktu tagad, redzot, ka tirgos līdzās citiem zaļumiem tiek tirgotas buntītes ar minētajām (ne)zālēm.
Kāpēc būtu jāēd mauriņš
Tāpēc, ka augu spēks pavasarī ir milzīgs un tas jāizmanto, ar dažādām zaļajām lapām papildinot savu ēdienkarti. Vienmuļībai te nebūs vietas, jo ēdamas ir vai visas lapiņas, kas aug mauriņā: organismam vajadzīgo vitamīnu, mikroelementu jūra lauku cilvēkiem ir burtiski zem kājām vai rokas stiepiena attālumā. Pilsētniekiem grūtāk. Lai arī guļamrajonu ēku pagalmos daļa no ēdamajiem zaļumiem aug uz nebēdu, tos ēst nav vēlams, jo augi ir uzņēmuši pilsētas piesārņojumu. Tāpēc salātu sastāvdaļas jābrauc lasīt kādā tīrākā vietā. To daudzums salātos nav noteikts – katrs liek pēc savas gaumes un garšas sajūtām. (Ne)zāles pievienojamas arī zupām, biezeņiem, mērcēm, zaļajiem kokteiļiem, uzberamas uz sviestmaizēm.
Pavasarī ēst tāpat vai pievienot ēdieniem var arī teju visu koku pumpurus, jaunās lapiņas un ziedus, tāpat kā redīsu, burkānu, biešu lapiņas.
Gaiļbiksīšu lapas (Primula veris L.)
Izcils C vitamīna avots – auga lapās tā ir pat vairāk nekā upenēs. Lapās ir hlorofils, karotīns, saponīni. Tās labi palīdz klepus un saaukstēšanās slimību, migrēnas, nervozitātes gadījumā. Ārstē iekaisumus, sirdi, palīdz pret mazasinību, galvassāpēm, uzlabo miegu, mazina vecuma roku un kāju trīci. Gaiļbiksītes ir divējādas: bālākiem un košākiem dzelteniem ziediņiem. Labākas ir otrās. Arī ziediņus var pielikt salātiem.
Lielās nātres lapas (Urtica dioica)
Vitamīnu bumba! A, B1, B2, B3, C, E, K vitamīna tajās gana, tāpat mikroelementu: dzelzs, cinka, selēna, vara, kalcija, silīcija. Lapās ir arī organiskās skābes, miecvielas, hlorofils, glikozīdi, flavonoīdi, tanīni, fitoncīdi.
Nātrēm piemīt tonizējoša un žulti dzenoša iedarbība, tāpēc tās ieteicams lietot aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, arī pret mazasinību un kā asinis tīrošu līdzekli, nieru un urīnpūšļa iekaisuma, avitaminozes, prostatas, reimatisma gadījumā, vielmaiņas uzlabošanai, toksīnu izvadīšanai, pret kuņģa-zarnu trakta vainām.
Pirms pievienošanas salātiem dzēlīgās nātru lapiņas applaucē ar karstu ūdeni. Tās var neatdalīt no kātiņiem – arī tie ir ēdami.
Gārsa (Aegopodium podagraria)
Tā satur C vitamīnu, dzelzi, varu, titānu, mangānu, karotīnu, šķiedrvielas, olbaltumvielas, kumarīnu. Gārsu lieto reimatisma ārstēšanai, tā attīra organismu, uzlabo muskuļu un locītavu veselību, ir izcila sāļu izvadītāja – jau izsenis zināma un lietota kā podagras zāles. Augam piemīt gan nomierinošas, gan tonizējošas īpašības, pretsāpju un rētas dziedējoša iedarbība.
Pieneņu lapiņas (Taraxacum officinale)
Satur organiskās skābes, rūgtos glikozīdus, saponīnus, holīnu, asparagīnu, C, A, B1 vitamīnu, dzelzi, fosforu, kalciju. Kālija tajās ir vairāk nekā banānos, lecitīna vairāk nekā sojā, dzelzs vairāk nekā spinātos, C vitamīna vairāk nekā citronos, karotinoīdu vairāk nekā burkānos.
Lietotas uzturā, tās novērš avitaminozi, uzlabo vielmaiņu, palīdz pārvarēt hronisku nogurumu, atjaunot spēkus, izvada no organisma toksīnus, pabaro ādu, stiprina, stimulē un tonizē nervu sistēmu, veicina locītavu sāpju mazināšanos pie podagras, normalizē apetīti, tām piemīt žulti dzenošas īpašības. Profilaktiskiem nolūkiem katru dienu iesaka apēst 5–10 pieneņu lapiņas.
Ja kādam netīk lapiņu rūgtums, tās pirms ēšanas kādas 30 minūtes patur sālsūdenī.
Parastā virza (Stellaria media)
Virzas lapiņas ir vienas no maigākajām, tās satur C vitamīnu, saponīniem līdzīgu vielu. Tās ļoti ieteicams ēst tiem, kam ir sirdsdarbības traucējumi. Tautā pat mēdz teikt: ja katru dienu ēdīs virzu, atbrīvosies no sirdskaitēm. Virzu lieto arī pie aknu un plaušu slimībām, asiņaina klepus. Pateicoties urīndzenošajām īpašībām, tā palīdz pret tūsku.
Ceļtekas lapas (Plantago major)
Tās satur miecvielas, gļotvielas, daudz kālija, C, A, K vitamīnu, ēteriskās eļļas, saponīnus. Lieto elpošanas orgānu slimību dziedināšanai, kā asinstīrītāju, vispārēju spēcinošu līdzekli. Labi palīdz pret caureju, pie tūskas, kuņģa čūlas, akūtu un hronisku kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos. Veicina ēstgribu.
Divšķautņu asinszāles lapiņas (Hypericum perforatum)
Bagātas ar ēteriskajām eļļām, miecvielām, karotīnu, satur C un PP vitamīnu, fitosterīnu, holīnu. Lieto pret slimībām, kas saistītas ar asinsrites sistēmas veselību: mazasinību, asiņošanu, menstruāciju traucējumiem un sāpēm. Arī asins atskābināšanai, vielmaiņas veicināšanai, pret krampjiem, neiralģiskām galvas un locītavu sāpēm. Tautas dziedniecībā asinszāle ir viens no visplašāk lietotajiem augiem. Pa kādai lapiņai droši var pielikt arī salātiem.
Balanda (Chenopodium ambrosioides L.)
Satur daudz A un C vitamīna, dzelzi, magniju, kalciju, karotīnu, saponīnus, askorbīnskābi, rutīnu. Balandu iesaka lietot organisma spēcināšanai pēc ilgstošas slimošanas, pie vitamīnu trūkuma. Augs ir bagāts ar proteīnu.
Sengrieķu ārsts Galēns uzskatījis, ka balanda pēc kaloritātes un uzturvērtības pielīdzināma dzīvnieku valsts produktiem. Tai nav ne īpašas smaržas, ne garšas, tāpēc tā ir lielisks dažādu salātu komponents.
Ložņu vārpata (Agropyrum repens)
Šī kaitinošā nezāle dārzā ir spēcinošs ēdams produkts. Biežāk tiek ēstas vārpatas saknes, taču vitamīniem un minerālvielām bagāti ir arī vārpatas zaļie dzinumi. Augu lieto reimatisma, diabēta gadījumā, kā atkrēpošanas, sviedrējošu, asinis tīrošu līdzekli, pret izsitumiem, liesas kaitēm. Lieto arī tuberkulozes, mazasinības gadījumā – vārpata ieteicama nīkulīgiem bērniem.
Meža zaķskābene, zaķkāposts (Oxalis acetosella)
Satur daudz C vitamīna, A un B6 vitamīnu, magniju, varu, dzelzi, kāliju, nedaudz enzīmu. Augs attīra un tonizē organismu. Tautas medicīnā lieto pret dzelteno kaiti, nefrītu, gremošanas traucējumiem, skorbutu, kā asinstīrītāju līdzekli, pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras. Zaķkāpostus lieto tikai svaigus!
Tīruma kosa (Equisetum arvense L.)
Jaunie kosas dzinumi satur daudz silīcija, kalciju, kāliju, C vitamīnu, karotīnu, saponīnus, sveķus, rūgtvielas, miecvielas, ābolskābi, skābeņskābi. Kosa stimulē sirds un plaušu darbību, palīdz no organisma izvadīt toksīnus un lieko šķidrumu, mazina cukura līmeni asinīs. Lieto pie astmas, locītavu reimatisma, urīnpūšļa un nieru iekaisumiem, iekšējās asiņošanas apturēšanai.
Lielā diždadža lapas (Arctium lappa L.)
Tās satur daudz miecvielu un C vitamīnu. Lieto sāpju remdēšanai, pie reimatisma, ādas slimībām, gremošanas uzlabošanai, pret kuņģa sāpēm. Sīki sasmalcinātas dadža lapas pievieno salātiem, zupām, bet veselas var izmantot tāpat kā kāpostu lapas – tīteņu gatavošanai.
Lielās strutenes lapiņas (Chelidonium majus L)
Satur alkaloīdus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, A un C vitamīnu. Lieto pret podagru, vēzi, skrofulozi, tuberkulozi, tūsku, dzelteno kaiti, menstruāciju izpalikšanu. Kā sāpes remdinošu, nomierinošu un diurētisku līdzekli, dažādu aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai, zarnu un kuņģa iekaisumu dziedināšanai.
Strutene ir indīgs augs, daudzi to baidās ēst. Tomēr pa mazai lapiņai pievienot salātiem un apēst drīkst – tā ļaunu nenodarīs. Labu gan!
Parastais rasaskrēsliņš, raspodiņš (Alchemilla vulgaris)
Bagāts ar rūgtvielām, miecvielām, C vitamīnu. Tautas medicīnā vislabāk zināms kā izcils asinstīrītājs, sāpju remdētājs, pretaudzēju līdzeklis. Augu lieto arī kā savelkošu un diurētisku līdzekli, pie mazasinības, locītavu sāpēm, artēriju sklerozes, drudža, iekaisumiem, ginekoloģiskām kaitēm.
Dažas receptes iedvesmai
• Dadža lapu salāti: dadža lapas uz brīdi iemērc karstā ūdenī, tad nosusina un sīki sagriež. Pieliek sagrieztus lociņus, kādu dilli, pētersīļa lapiņu vai citus zaļumus, mārrutkus. Sajauc ar skābo krējumu.
• Tīruma kosas salāti: smalki sagrieztiem kosas dzinumiem pievieno sagrieztus lociņus, skābenes, nātru un pieneņu lapiņas, dilles, pētersīļus. Sajauc ar skābo krējumu vai eļļu un etiķi. Ja vēlas, var pielikt majonēzi.
• Johana Volfganga fon Gētes iecienītie pavasara salāti: pāris saujām sagrieztu pieneņu lapiņu, skābeņu, nātru, kressalātu, diļļu, lociņu, gurķumētru, pētersīļu pieliek 2 vārītas sagrieztas olas un sīpolu. Pēc garšas pieber sāli, piparus un sajauc ar kefīra–citrona sulas mērci. Ēd pie liellopa gaļas, zivs vai kartupeļiem. P
