No 40 līdz 108 eiro! Rakstniece Inga Grencberga dalās novērojumos par pārtikas cenu kāpumu 0
Daudzi no mums, iepērkoties veikalā, noteikti reiz ir padomājuši – it kā neko nenopirku, bet samaksāju tādu naudu! Pārtikas cenu kāpums kļuvis par sāpīgu ikdienas realitāti. To novērojusi arī latviešu rakstniece Inga Grencberga.
Viņa sociālo mediju platformā “X” dalījusies novērojumos saistībā ar pārtikas cenām, gādājot pārtikas pakas cilvēkiem, kuriem to ļoti vajag.
“Izteikti pārtikas cenu kāpumu pamanu katru gadu, kad gatavojam “Svētku pārtikas pakas” ģimenēm, kam grūti apstākļi – pagājušā gadā par +/- to pašu un tik pat lielu kasti lidlā maksāju 65-70e, šogad tie ir jau 108e.
Kad sākām šo darīt pirms daudziem gadiem, pietika ar 40-50e.”
izteikti pārtikas cenu kāpumu pamanu katru gadu, kad gatavojam "Svētku pārtikas pakas" ģimenēm, kam grūti apstākļi – pagājušā gadā par +/- to pašu un tik pat lielu kasti lidlā maksāju 65-70e, šogad tie ir jau 108e.
Kad sākām šo darīt pirms daudziem gadiem, pietika ar 40-50e.— Inga Grencberga (@Grencberga) December 16, 2025
Skaitļi runā paši par sevi – pārtikas cenas pieaug. Tas liek aizdomāties, cik liels slogs tas ir cilvēkiem, kuriem finansiāli nav tie labākie apstākļi.
Ar šo vēlos vien teikt un vēlēt – pamanīt tās ģimenes un cilvēkus, kam nepieciešama palīdzība un atbalsts. Daudziem šie ir patiesi grūti laiki un visi kopā mēs varam kādu iepriecināt! ❤️
— Inga Grencberga (@Grencberga) December 16, 2025
Lūk, pāris komentāri no cilvēkiem par šo tēmu!
Diemžēl tāds ir inflācijas posts, un pie esošās monetārās sistēmas tas ir neizbēgami, vienīgais uz ko varam cerēt, ka tomēr atalgojums sāka lielīdzināties straujāk .
— Ingus 🥷 (@Kuklands) December 16, 2025
es neesmu ļoti laba %’tos, bet man šķiet, ka “pelnošo algas (visos līmeņos), nepieaug tādā pat progresijā!
— Inga Grencberga (@Grencberga) December 16, 2025
Nu vo un ķertais Valainis saka, ka pārtikas cenas samazinās. Tā jau man likās, ka d1-š! @ViktorsValainis
— Arvis Elmanis (@arviselmanis) December 17, 2025
Kā decembra sākumā ziņoja Ekonomikas ministrija, novembrī pārtikas cenām tradicionāli raksturīgs kāpums, un īpaši lielu ietekmi parasti atstāj sezonālais svaigo dārzeņu sadārdzinājums, kas arī šogad bija nozīmīgākais palielinošais faktors. Tomēr, neskatoties uz šo sezonālo efektu, kopējais pārtikas cenu līmenis novembrī samazinājās, turklāt straujāk nekā jebkurā citā novembrī kopš 2013. gada, kas norāda uz šim mēnesim neraksturīgu pārtikas cenu dinamiku.
Zemo cenu grozā iekļauto preču cenas kopumā mēneša griezumā saglabājās nemainīgas, jo to straujāku kritumu ierobežoja dārzeņu segmenta cenu pieaugums. Vienlaikus, salīdzinot ar šī gada maiju, tās ir sarukušas par 0,8%. Kopumā pārtikas cenu kritums apstiprina, ka zemo cenu groza iniciatīva joprojām palīdz mazināt spiedienu uz pārtikas inflāciju. Turklāt, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā pārtikas preču cenas kopš memoranda ieviešanas ir samazinājušās straujāk, kas arī liecina par relatīvu cenu spiediena mazināšanos un memoranda iespējamo pozitīvo ietekmi.
Preču sektorā lielākā samazinošā ietekme novembrī bija cenu kritumam pārtikai. Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem novembrī cenas samazinājās par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenu kritumu galvenokārt veicināja svaigu augļu, piena un piena produktu, gaļas, kafijas, kā arī augļu un dārzeņu sulu cenu samazinājums. Savukārt vienīgā būtiskākā palielinošā ietekme bija sezonālajam cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem.
Ministrijā atzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē novembrī samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas – par 1,2%, un bija par 2,1% zemākas nekā pirms gada. Cenu kritumu noteica cukura, piena produktu, augu eļļu un gaļas cenu samazinājums, kas pārsniedza graudaugu cenu kāpumu. Cukura cenas saruka, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada decembra jau otro mēnesi pēc kārtas, ko noteica gaidas par pietiekamu piedāvājumu: rekordaugsts cukura ražošanas apjoms Brazīlijā un labas ražas perspektīvas Indijā un Taizemē.
Piena produktu cenas samazinājās piekto mēnesi pēc kārtas. Cenu kritumu noteica pieaugošs piena un piena pulveru piedāvājums ES un Jaunzēlandē, bagātīgi krājumi un vājāks pieprasījums vairākos Āzijas tirgos. Visstraujāk saruka sviesta un pilnpiena pulvera cenas. Augu eļļu cenas samazinājās, sasniedzot zemāko līmeni piecos mēnešos. Cenu kritumu noteica zemākas palmu, rapšu un saulespuķu eļļu cenas, ko veicināja labas ražas prognozes un augstāks sezonalitātes radītais piedāvājums. Neliels cenu pieaugums saglabājās tikai sojas eļļai, ko sekmēja biodīzeļdegvielas ražošanas pieprasījums.
Gaļas cenas saruka otro mēnesi pēc kārtas, turpinoties cūkgaļas un putnu gaļas cenu kritumam. Cūkgaļas cenas Eiropā pazeminājās plaša piedāvājuma un vājas Ķīnas importa aktivitātes dēļ, savukārt putnu gaļas cenu kritumu noteica spēcīga konkurence Brazīlijas eksportētājiem, pēc tam, kad vairākas valstis atcēla putnu gripas dēļ noteiktos tirdzniecības ierobežojumus. Liellopu gaļas cenas saglabājās stabilas, bet aitas gaļas cenas pieauga spēcīga importa pieprasījuma dēļ. Pretēji tam graudaugu cenas novembrī pieauga, galvenokārt kviešu un kukurūzas cenu kāpuma dēļ, ko veicināja iespējamais Ķīnas pieprasījums pēc ASV piegādēm, bažas par situāciju Melnās jūras reģionā un sarežģīti ražas novākšanas apstākļi Dienvidamerikā.
Lielākā palielinošā ietekme novembrī bija cenu kāpumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kas, noslēdzoties akcijām, pieauga par 3,1% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Vai jūs pamanāt pārtikas cenu kāpumu?
