– Pakāpjoties solīti atpakaļ: vai bērnībā uzreiz zināji, ka gribi skanēt, proti, ka mūzika un tikai? Par ugunsdzēsēja vai ceļotāja karjeru nesapņoji? 0
– Kā bija līdz skolai, īsti neatminos. Taču skola sākās jau sešos gados. Kā aizgāju uz Doma kora skolas sagatavošanas klasi, tā arī viss iegriezās un turpinājās.
– Sadzīvot ar brīnumbērna statusu – kā tas bija?
– Pats jau tajā brīdī to nemaz nezini, nekādu īpašu statusu neapzinies. Es nekad tā netiku juties.
– Mums ar vīru itin bieži tava dalība bija arguments koncerta apmeklējumam: ejam Imanta puiku klausīties! Mazais Daumants dziedās solo!
– Koncerti bija daļa no tā, ko daru. Jo bija jau arī skola un mācības. Darāmā bija tik daudz, ka par kādu īpašu statusu nebija laika domāt. Turklāt tas laiks bija tik īss – tikko tā pa īstam ieskrienies…
– … tā balss lūzums klāt.
– Nu jā. Nepagūsti pat lāgā aptvert. Bija jau tam savi plusi. Pierodi pie skatuves, pie publikas. Turklāt atzinība vienmēr ir patīkama. Protams, tā ir arī atbildība. Līdztekus skolai man bija paralēla dzīve, iespēja būt uz operas skatuves.
– Tev kā diskantam ir visnotaļ iespaidīgs lomu saraksts: mazais ģēnijs Mocarta “Burvju flautā”, Mailss Britena “Skrūves pagriezienā”, Amors Gluka “Orfejā un Eiridikē”, ganiņš Pučīni “Toskā”, Oberto Hendeļa “Alčīnā”.
– Mailss “Skrūves pagriezienā” bija patiešām nopietna loma. Tad jau es biju zēna balss briedumā, pieredze bija uzkrāta. Satraukums nebija liels, bet bija apziņa, ka tas, ko daru, ir ļoti nopietni. Britenam jau stāsts tāds smags. Ne vien vokāli, bet arī aktieriski tēlu vajadzēja sagatavot, izdzīvot. Varonis izrādes beigās iet bojā, tas ir īpašs pārdzīvojums ikvienam aktierim. Tik ļoti ar lomu saaudzis biju vēl tikai “Parīzes Dievmātes katedrālē”.
– Pat nobrieduši un pieredzējuši aktieri teic, ka pēc šādām lomām grūtākais ir atiet – izrāde nospēlēta, bet tu nespēj pārslēgties, turpini dzīvot tēla emocijās.
– Jā, arī man tā ir bijis. Īpaši ar Kvazimodo. It kā jau esi dabūjis no skatītājiem enerģiju, tomēr, kad aizveras priekškars, izskan aplausi un tu paliec viens, pārņem tāda kā tukšuma sajūta. Saproti, ka esi atdevis sevi visu. Mazgā un kasi nost grimu un mēģini atgūties, atgriezties realitātē. Varbūt tāpēc nereti pēc izrādēm esmu nerunīgs.
