Foto: Artis Drēziņš

Latvijas mežos no skābekļa bada mirst egles 0

Pagājušā gada lietavu izraisīto plūdu dēļ šogad iet bojā pat veselas mežaudzes

Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus 9
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
Lasīt citas ziņas

Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta meža īpašnieks Mārtiņš Armuška pavasarī pamanīja, ka mežs mirst – kalst, kļūst dzeltenas egles viņa īpašumam līdzās esošās AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) audzēs. Jūnijā dzeltēt sākušas jau paša egles.

Sācis pētīt un konstatējis, ka kalst arvien vairāk un skuju dzeltēšana nāk tieši no “LVM” audžu puses. Mēģinājis komunicēt ar “LVM” un pēc tam arī ar Valsts meža dienestu (VMD), lai noskaidrotu, kas ar mežu notiek un kā ar postu cīnīties, jo kalšana pamazām pārņēmusi aizvien jaunas platības no viņa 20 hektāriem (ir arī bērzi, apses un citi koki, bet tie nekalst), taču, viņaprāt, komunikācija īsti nevedās, tāpēc saimnieks aicināja palīgā “Latvijas Avīzi”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bažas par sērgu

Vairāk nekā stundu staigājam pa mežu, un man nav pamata neticēt tam, ko stāsta un rāda M. Armuška, kurš, starp citu, ir Gaigalavas pagastam piederošo mežu uzraugs, agrāk strādājis meža dienestā, mednieks. Īpaši saimniekam sāp sirds par paša un bērnu ap tūkstošgades miju stādītajam eglēm, kuras nu jau krietni paaugušās. Daļu no tām viņš jau nocirtis – lai dzelte nepārmetas uz vēl zaļajām eglēm. Bet vēl lielāku postu M. Armuška redz valsts mežā, kur kalst lielās priedes un drīz tās būšot derīgas tikai malkai.

“Tā nelaime ir sākusies no pagājušā gada rudens plūdiem, kādi šai pusē nav bijuši vismaz pēdējos simt gadus. Ūdens mežā stāvēja vēl ziemā, tikai decembrī aizgāja. Pēc tam vēl ilgi mežs smirdēja pēc puvuma. Maijā pamanīju, ka valsts mežā kļūst dzeltenas priedes, manā mežā visas egles vēl bija zaļas,” man stāsta un rāda M. Armuška. Patiesi, daudzas priedes ir ar dzeltenām skujām, daudzas ar skrajiem vainagiem, dažas jau nokritušas. “Zvanīju uzņēmuma “Latvijas valsts meži” plānotājam Edgaram Zapānam, kurš atbrauca un teica: “Ko tu! Kurš man atļaus stigot un cirst zaļas egles!”,” stāsta saimnieks.

Jūnijā M. Armuška pamanījis, ka ne tikai valsts meža egles dzeltē arvien vairāk, bet arī paša egles sākušas kalst, tāpēc uzaicinājis uz mežu “LVM” mežkopi Ludmilu Žukovsku, kura atbraukusi un solījusi rīkoties, uzaicināt meža patologu, lai konstatētu, kas par vainu.

“Mežkopei piekodināju, lai pasauc mani, kad patologs atbrauc. Bet neatbrauca. Atkal zvanīju Zapānam, kurš atbildēja, ka nav vērts neko darīt: “Es jau tādas egles iestigoju pie Lubāna ezera, bet priekšniecība neatļāva cirst.” Pa to laiku jau biju nozāģējis 200 savas stādītās, nu jau piecmetrīgās egles, lai slimība vai kaitēklis, vai kas tas būtu, neietu uz priekšu. Nocirstās egles tagad tur pūst, tās neatmaksājas pat malkai izstrādāt. Vietā stādīšu bērzus un melnalkšņus, kas ir izturīgāki,” stāsta meža īpašnieks.

Vienu brīdi licies, ka dzelte vairs neiet uz priekšu, bet rudens pusē process atsācies un nu jau dzeltējot ne tikai tās egles, kas pagājušajā rudenī bija ūdenī, bet arī tās, kas nebija un aug smiltīs, un dzelte ejot uz priekšu. M. Armuška uzaicinājis postu aplūkot VMD mežzini Baibu Apšenieci, kura arī pateikusi, ka te nepieciešama patologa apskate.

“Labi, mani zaudējumi ir daži tūkstoši plus neiegūtā nākotnes peļņa, kā arī ieguldītais stādīšanas, kopšanas un miglošanas darbs, bet ko zaudējam mēs visi, valsts – tie jau ir simti tūkstošu un varbūt pat miljoni. Bet “Latvijas valsts meži” neliekas ne zinis, netīra arī grāvjus, nevar piespiest mednieku kolektīvus, kam iznomā platības, izjaukt bebru dambjus. Šogad plūdi nav bijuši, bet daudzviet bebru dēļ atkal ir applūdis, grāvjos stāv ūdens, un mežs turpina iet bojā,” skarbs ir M. Armuška.

Meža īpašnieks Mārtiņš Armuška noraizējies ne tikai par saviem zaudējumiem, bet arī par kalstošajiem valsts mežiem. Aizmugurē pa kreisi redzamā lielā egle ir nodzeltējusi, pa labi ir viņa egļu jaunaudze, kura vēl vesela.
Foto: Artis Drēziņš

Pie visa vainīgi plūdi

AS “Latvijas valsts meži” noliedz slimību, nesaimnieciskumu un visā vaino plūdus. “Pagājušā gada lietavu izraisīto plūdu dēļ ļoti daudzi koki, pat veselas mežaudzes iet bojā. Lauksaimnieki plūdu sekas jau likvidējuši, taču meža apsaimniekošanā šis process norit krietni lēnāk. Koku bojāejas pazīmes bērziem parādījās vēlā pavasarī, kad daudzi bērzi uzplauka un tūlīt pat nokalta. Vasarā bojājumu pazīmes parādījās arī eglēm. “Latvijas valsts mežu” Ziemeļlatgales reģionā vien, kur apsaimniekojam 207 tūkstošus hektāru meža zemes, šobrīd jau ir sagatavotas un izstrādātas bojātu koku cirtes 1035 hektāru platībā – sanitārās kailcirtes un sanitārās izlases cirtes, lai novērstu koku un blakusesošo mežaudžu tālāko bojāšanos. Vēl izstrādi gaida 554 hektāri sagatavotu cirsmu, turklāt bojājumu apzināšana turpinās,” komentē AS “Latvijas valsts meži” Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzīts.

“Konkrētajā meža masīvā sagatavota sanitārā kailcirte 0,8 hektāru platībā, un bojātu koku cirsmu sagatavošana arvien turpinās. Apsekojot šo meža masīvu, mežkopis konstatēja, ka bojājumu intensitāte nav liela. Par ūdens noteces sistēmās konstatētajiem bebru dambjiem rakstiski tiek informēti medību tiesību lietotāji, lūdzot izjaukt dambjus un medīt beb­rus. Liekais ūdens no meža tiek novadīts, un ūdens līmenis grāvjos un Mazičas upē šogad nav tik ievērojams, lai izraisītu meža bojājumus. Bojājumu iemesls visdrīzāk ir pagājušā gada plūdi.”

Skābekļa trūkums, nevis kaitēkļi

Jā, bet kāpēc tad konkrēti iet bojā egles? “Tā nav ne slimība, ne kaitēkļi, tāpēc nav jābaidās, ka kalšana pārvietotos. Tas ir skābekļa trūkums. Egle ir dzīvs organisms, elpo arī caur saknēm, bet ja divus mēnešus saknes ir zem ūdens un ūdens vietām bija pat pusotru metru virs zemes… Ja mēnesi un ilgāk saknes bijušas zem ūdens, egle var pavisam aiziet bojā, neatjaunojas, ja mazāk – divas trīs nedēļas –, tad var izdzīvot, bet dzeltē, cīnās, novājinās. Un tā patiešām var būt, ka dzelte var parādīties pēc vairākiem mēnešiem, kad bijuši plūdi,” man saka VMD meža patologs Vasilijs Kolačs.

Par konkrēto vietu mežzinim vajadzējis padot ziņu, un viņš būtu aizbraucis, lai ar meža īpašnieku izrunātos. Šogad V. Kolačs šādos izbraucienos pa Latgali, kur dzeltē egles, arī bērzi iet bojā, braucis ļoti daudz. Lubāna mitrājā, kur atrodas arī M. Armuškas īpašums, egles kalstot sevišķi daudz, jo tas pagājušā rudens plūdos īpaši pārplūdis.

“Šogad dzeltē tūkstošiem hektāru. Daudzi meža īpašnieki ir ārzemēs un nemaz nezina, kas ar viņu mežu notiek. Katra audze jāskatās individuāli, lai var pieņemt lēmumu: cirst nost vai atstāt augam,” iesaka patologs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Pirmie pavasara ziedi baltos un violetos toņos iekrāso romantisko Ķemeru vēsturisko parku
Zemnieki aicina bruņotos spēkus barot ar vietējo lauksaimnieku produkciju
Kooperējas arī gaļas liellopu audzētāji un bitenieki
Piena produktu eksports sasniedzis jaunu rekordu, vienlaikus arvien vairāk piena produktu arī importējam
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Dzirdēju trokšņus bēniņos – domāju, ka tas ir dzīvnieks, bet izrādījās, ka bija daudz sliktāk…”
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
Lasīt citas ziņas
Latvijā atgriežas gājputni – par tiem nepriecājas tikai lauksaimnieki
Lietuvā mājputniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, kas ir īpaši lipīga
Ukrainas bēgļi kopš kara sākuma pie veterinārārsta Latvijā aizveduši bez maksas vairāk nekā 6000 mājdzīvnieku
Vai dabas dārgumiem jāpaliek apslēptiem? Lielākā vērtība Latvijā ir dižkoki, bet dižakmeņi – īpaša kategorija
Gājis bojā Latvijas savvaļas jūras ērglis, kas nodzīvojis visilgāk – 28 gadus; tikmēr Durbē jūras ērgļu ligzdā izdētas trīs olas
Pudelē notikušas nejaukas pārmaiņas – kāpēc bērzu sulas līdzinās klīsterim?
EP pieņem lēmumu par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai: tuvākajos mēnešos tai piegādās vienu miljonu artilērijas lādiņu
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
FOTO. Pirmie pavasara ziedi baltos un violetos toņos iekrāso romantisko Ķemeru vēsturisko parku
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
Krievijas robeža beigsies tur, kur tiks sakauts Putins
Vērienīgo Francijas protestu dēļ atlikta Čārlza III vizīte
Pirkstiņuzkodas – karbonāžu kalnu vietā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Vācijā 27.martā būs plaši streiki sabiedriskā transporta sektorā – gan lidostās, gan dzelzceļu stacijās un ostās
22:45
Skaisti vārti Dublinā! Latvijas futbola izlase EČ kvalifikācijas sākumu var sagaidīt labā noskaņojumā
22:14
EP pieņem lēmumu par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai: tuvākajos mēnešos tai piegādās vienu miljonu artilērijas lādiņu
21:30