
Orģijas, kaprīzes un draudi: privāto lidmašīnu stjuarte atklāj šokējošu patiesību par bagātnieku uzvedību 0
Bijusī privāto avioreisu stjuarte Daniela Stairona savos memuāros atklājusi šokējošas detaļas par darbu ar VIP klientiem, raksta izdevums “The New York Post”.
2015. gadā, kad Staironai bija 32 gadi, viņa saņēma piedāvājumu, kas šķita kā sapņa piepildījums: stjuartes amats privātā lidmašīnā, ar augstu atalgojumu, elitāru kūrortu apmeklējumus un visas sociālās garantijas.
Tomēr aiz spožās fasādes slēpās pavisam cita realitāte.
Sieviete uzzināja, ka šim darbam ir savi specifiski nosacījumi: lidmašīnas īpašnieks, ārēji dievbijīgs vīrs, pusi mēneša ceļoja kopā ar ģimeni, bet pārējā laikā lidoja ar savām mīļākajām. Šajos reisos stjuartei vajadzēja piedalīties seksuālās izpriecās uz klāja.
“Tev nav obligāti jābūt lesbietei — vienkārši jāizklaidējas kopā ar viņām,” viņu mierināja pilots.
Šo dīvaino piedāvājumu un septiņus gadus ilgo pieredzi privātās aviācijas nozarē, strādājot ar VIP klientiem, Stairona aprakstījusi savos memuāros “The Mile High Club: Confessions of a Private Jet Flight Attendant”, ko sarakstījusi kopā ar savu brāli Džeimsu.
“Vārdi ir mainīti, lai pasargātu (mūs no) nelabvēļiem. Rīcība aprakstīta ar mērķi viņus pazemot. Jūs paši zināt, kas jūs esat,” teikts grāmatas ievadā.
Galu galā sieviete šo skandalozo darba piedāvājumu nepieņēma. Taču, kā atzīst pati Daniela, problēmu netrūka arī ar citiem klientiem, ar kuriem viņai nācies saskarties.
Savā grāmatā viņa dažus pasažierus raksturojusi kā “nelaimīgus cilvēciskā prieka vampīrus”.
Bagātnieku izdarības privātajās lidmašīnās
Piemēram, reiz kāds klients sarīkojis skandālu, jo uz klāja nebija noteiktas markas tekilas, lai gan neviens to nebija lūdzis pasūtīt.
Bija kārnas sievietes, kuras bija apsēstas ar svara kontroli un burtiski uzraudzīja katru šķīvi, kas tika iznests no virtuves.
Kāds asistents pat piedraudēja iesist stjuartei pa seju, jo brokastīs pasniegtā sviestmaize neesot bijusi pietiekami karsta.
Citā gadījumā kāda sieviete turbulences laikā pagrūda Staironu tikai tāpēc, ka viņas sunīši bija nedaudz sakratīti.
“Pret suņiem viņa izturējās labāk nekā pret jebkuru cilvēku lidmašīnā,” atceras stjuarte.
Viena no absurdākajām situācijām, ko viņa atminas, bija kāda klienta prasība atrast šampanieti Senmartēnas salā uzreiz pēc tam, kad to bija skārusi postoša viesuļvētra.
“Es stāvēju un domāju: “Te nav nekāda šampanieša. Tikko ir bijusi viesuļvētra. Cilvēki stāv rindās pēc maizes, bet jūs man liekat iztērēt 20 000 dolāru par dzirkstošo vīnu,”” stāstīja stjuarte.
Tobrīd salā darbojās tikai viens lielveikals, uz kuru viņa tomēr devās.
“Tā bija kā aina no postapokaliptiskas filmas,” atzīmēja Stairona.
Vēl viņai ir stāsts par ietekmīgu vīrieti, kurš vienu dienu lidoja ar savu grūtnieci sievu, bet jau pēc dažām dienām — ar mīļāko.
“Kā sievietei man bija sāpīgi būt daļai no tā visa. Taču man nebija izvēles. Ko man vajadzēja darīt? Sagandēt savu dzīvi un pateikt: “Klau, tavs vīrs tevi krāpj”? Viņa, visticamāk, to jau tāpat zināja,” stāsta stjuarte.
Kā jau liecina grāmatas nosaukums, daži pasažieri nespēja savaldīt savas vēlmes. Šādos gadījumos apkalpe zināja, ko darīt: atstāt salonu un ļaut vaļu “izklaidēm”, bet pēc tam — sakopt to visu.
“Parasti viss notiek tualetē, virtuves zonā vai vienkārši uz dīvāna. Tās taču ir viņu mājas, vai ne? Privātās lidmašīnas ir kā lidojošas viesistabas,” teikts stjuartes memuāros.
Par spīti visām grūtībām, darbā bijuši arī patīkami brīži. Ballītes ar pilotiem Lasvegasā, ceļojumi uz Kostariku, Aspenu, Senbartelmī — tas viss palicis atmiņā.
Reiz, kad lidmašīnas pacelšanās Losandželosā aizkavējās tehnisku problēmu dēļ, Staironai nācās izklaidēt pasažierus, kamēr mehāniķi centās salabot lidaparātu.
Toreiz galvenais viesis bija aktieris un komiķis Džeimijs Fokss.
Atšķirībā no daudzām citām slavenībām viņš nebija nīgrs vai kašķīgs, bet kļuva par īstu kompānijas dvēseli.
“Viņš bija patīkamākais no visām slavenībām. Joki, stāsti — viņš burtiski staroja. Pēc trim stundām uz zemes ēdiens bija beidzies, kokteiļi “Mimoza” arī, cilvēki jau sāka nervozēt, bet ne Džeimijs. Viņš joprojām smaidīja. Joprojām bija laipns. Tas man atgrieza ticību cilvēcei,” dalās stjuarte.
Taču šādi izņēmumi, viņa atzīst, tikai vēl vairāk izcēla kopējo tendenci.
“Šķiet, ka šiem cilvēkiem ir viss. Bet es redzēju pavisam ko citu.
Viņi ir šausmīgi nepārliecināti par sevi. Viņu draugi savā starpā sacenšas, kurš ir “krutāks”.
Vienam vīrietim bija vairākas lidmašīnas, skaista sieva, viss, ko vien var vēlēties, — un tajā pašā laikā viņš nemitīgi uztraucās par matu transplantāciju. Nu kuram tas rūp?” stāstīja Stairona.
Beigu beigās sieviete pameta darbu un atgriezās pie nodarbošanās, kas viņai bija tuva jau pirms aviācijas, — kosmetoloģijas.