“Tas izskatās pēc atsevišķu politiķu politiskās atriebības.” Osipovu noraida uzskatu dēļ 100
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstu vērtējot bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas kompetenci un līdz šim paveikto, Saeimas vairākums ceturtdien tomēr noraidīja lēmuma projektu par viņas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā.
Pret viņu iestājās konservatīvā spārna politiķi, atsaucoties uz S. Osipovas publiski paustajiem uzskatiem intervijās, kas liekot domāt, ka viņa pārstāv liberālo spārnu. “Jaunās Vienotības” (“JV”), “Attīstībai/Par” (“AP”) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti, kuri atbalstīja S. Osipovas apstiprināšanu, norādīja uz tiesu varas neatkarību, pret ko parlamenta deputātiem būtu jāizturas ar cieņu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pēc parlamenta balsojuma paziņojumā presei raksta, ka likums šādas tiesības – noraidīt kandidātu – Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā viņam radot jautājumus.
Notikušais viņam liekot vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā.
Šodien šis jautājums tikšot apspriests arī Augstākās tiesas plēnumā.
Par S. Osipovu nobalsoja 40 deputāti (pārsvarā no “JV”, JKP un “AP”), pret bija 29 deputāti no Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un neatkarīgo spārna, 16 deputāti (galvenokārt no “Saskaņas”) atturējās, bet nebalsoja 13 (no NA, JKP, “Saskaņas” un neatkarīgie).
Iesalnieks iesaka doties politikā
“Tas, ka amata kandidāte ir piedalījusies kādai daļai sabiedrības nepieņemama Satversmes tiesas sprieduma rakstīšanā, nebūtu uztverams kā diskvalificējošs notikums. Senāta Civillietu departamenta Senatoru kopsapulce ir sagatavojusi atzinumu par Sanitas Osipovas piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam,” Saeimas sēdē uzsvēra tieslietu ministra pārstāvētās JKP deputāts Krišjānis Feldmans.
Taču partneru apelēšana pie Latvijas kā tiesiskas valsts vērtībām nepārliecināja Nacionālo apvienību. “Sanitas Osipovas publiskie izteikumi vairāk liecina par politiskām un ideoloģiskām, nevis tiesiskām atziņām,” sacīja Jānis Iesalnieks (NA).
Viņš uzskata – ja S. Osipova vēloties nodarboties ar politiku un likumdošanu, kas ir Saeimas kompetencē, tad viņai esot iespēja rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās no kādas liberālas partijas.
“Saskaņa” atturas
Iepriekš S. Osipovas apstiprināšanu atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Vakar parlamenta sēdē Valērijs Agešins (“Saskaņa”) teica, ka AT priekšsēdētājs A. Strupišs Juridiskās komisijas deputātus informējis, ka “Augstākās tiesas Civillietu departaments augstu novērtē tiesneša amata kandidātes līdzšinējo pieredzi, it īpaši Satversmes tiesā, un kandidātes apstiprināšana sniegtu ļoti jūtamu pienesumu Civillietu departamenta darbā un Augstākās tiesas darbā kopumā; tāpat augstu tiek vērtēta kandidātes zinātniskā darbība”.
Juridiskās komisijas vārdā V. Agešins aicināja apstiprināt S. Osipovu par AT tiesnesi, taču pats balsojumā atturējās. Iepriekš “Saskaņa” vairākkārt ir izglābusi koalīciju, kad kāds no partneriem pauda atšķirīgu viedokli. Taču šoreiz lielākā daļa “Saskaņas” atturējās.
“Mēs uzskatām, ka tiesneša kandidātam nevajadzētu publiski demonstrēt savas varbūtējās vērtības – neitrālas, konservatīvas vai vēl kādas –, jo tiesai nav un nevar būt ideoloģijas,” aģentūrai LETA bija sacījis V. Agešins.
Viktors Valainis (ZZS) piekrita, ka S. Osipovai ir augsta kompetence. Taču viņas līdzšinējā zinātniskā darbība bijusi saistīta ar citām tiesību jomām, nevis civillietām. Civiltiesības ietver sevī arī ģimenes tiesības. Šajā jautājumā par ST pieņemto lēmumu ir bijušas diskusijas starp liberāliem un konservatīviem spēkiem.
“Un tieši šis ģimenes jautājums ir tas, kur, mūsu ieskatā, varētu rasties konflikts starp Saeimu un Augstāko tiesu,” sacīja V. Valainis.
Pārliecība nevar būt kritērijs
Vairāki deputāti atzina, ka neatceras Saeimas sēdi, kurā būtu notikušas debates par tiesnešu apstiprināšanu. Parasti gan tiek lemts par plašākai sabiedrībai mazāk zināmām personām, kas ar savu iepriekšējo darbību nav piesaistījuši politiķu uzmanību. Balsojumu daļēji ietekmēja arī Saeimas vēlēšanu tuvums, kas liek partijām pozicionēties.
Uz to norādīja Inese Lībiņa-Egnere (“JV”), kura vērsās pie kolēģiem, kas nav juristi, un teica: “Mums jālemj par vispārējās jurisdikcijas tiesas – Augstākās tiesas – kasācijas instances Senāta tiesneses apstiprināšanu amatā. (..) Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.”
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce pēc balsojuma “Latvijas Avīzei” atzina, ka deputātiem ir tiesības brīvi balsot, bet nekad tā nav bijis, ka, apstiprinot tiesnešus, kā kritērijs ir viņu ideoloģiskā pārliecība, kura pārsvarā gadījumu nemaz nav zināma.
“Lai kāda būtu šī pārliecība, tiesa ir neatkarīga. Tas izskatās pēc atsevišķu politiķu politiskās atriebības,” pieļāva J. Pūce.
Lūgts komentēt koalīcijas stabilitāti, viņš atzina, ka šis nav pirmais tāds gadījums un, iespējams, arī – ne pēdējais, jo valdību veido gan liberāli, gan konservatīvi spēki. Taču vienoties lielajos jautājumos līdz šim ir izdevies.
Uz vaicāto, vai “AP” piedāvās S. Osipovai kandidēt no “AP” vēlēšanās, kā to ieteica J. Iesalnieks, J. Pūce atbildēja, ka līdz šim nav novērojis, ka S. Osipovai būtu interese veidot politisko karjeru. To viņa iepriekš bija atzinusi arī intervijā “Latvijas Avīzē”.
S. Osipova 11. februārī beidza pildīt pienākumus Satversmes tiesas tiesneses amatā. Viņa ir tiesību zinātņu doktore, kura pirms apstiprināšanas par ST tiesnesi bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore. Viņa lasa lekcijas LU.
Prezidents: Tiesnešu izvēli nedrīkst politizēt
Egils Levits, Valsts prezidents tviterī: “Saeimai ir tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu. To paredz Satversme. Vienlaikus tiesu varai jābūt neatkarīgai. Tādēļ tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta. Līdz šim mēs no tā gandrīz vienmēr izvairījāmies. Šī tiesiskai valstij atbilstošā tradīcija ir jāturpina.”
Aigars Strupišs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs: “Likums šādas tiesības Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā rada jautājumus. Viens no tiem ir par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa. Saeimas debatēs parādījās viedokļi, kuri apšauba Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību Augstākajai tiesai.
Otrs – vai tiesnesi pretēji Satversmes 83. pantam var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem?
Cits jautājums, kurš man rodas, ir – vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai?
Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums. Un vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?
Notikušais man liek vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā. Piektdien apspriedīsim šo jautājumu Augstākās tiesas plēnumā.”
