Pabriks par Trampa fenomenu: “Trampisms ir amerikānisks, tomēr tajā ir daudzas lietas, kas strādā arī citās sabiedrībās” 0
Meklēt kādu ASV prezidentam Donaldam Trampam piemītošu ideoloģiju ir pilnīgi veltīgi, runa ir tikai par varu, intervijā aģentūrai LETA šādu vērtējumu pauda bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs un pašreizējais domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks (“Latvijas attīstībai”).
Viņš norādīja – ja cenšas saprast Trampa esību un būtību, tad jāraugās gan uz viņa personību, kam ir loma, gan uz to, kā ASV sabiedrība ir vēsturiski attīstījusies, tostarp pēdējā desmitgadē. “Klasiski ASV vienmēr ir gājusi pa viļņiem – gan uz augšu, gan uz leju, atkarībā no savas starptautiskās iesaistes. Ir bijuši brīži, kad tā ir bijusi starptautiski vairāk iesaistīta, tad atkal ieslīgusi izolacionismā,” skaidroja Pabriks.
Pēc viņa teiktā, pašlaik ASV politikā redzamas izolacionisma tendences.
“Klasiskās ASV un Eiropas attiecības, kas pašlaik ir ļoti saasinātas, vēsturiski ietekmēja tas, ka Amerikā savā politikā balstījās uz Eiropas imigrantiem. Pašlaik šīs vēsturiskās saiknes sāk zust, arvien mazāk amerikāņu ģimeņu jūt sasaisti ar Eiropu,” viņš stāsta.
Līdztekus ASV sabiedrībā, tāpat kā daudz kur citur, tostarp arī Latvijā, pieaug neapmierinātība ar valdošajām elitēm, vērojama atsvešināšanās starp varu un tautu. “Arī demokrātijā elite, īpaši, ja tā ilgāku laiku ir pie varas, ir nodarbināta ar savām interesēm, un ne vienmēr iedziļinās, kas notiek pārējā sabiedrībā,” stāstīja Pabriks. Pēc viņa teiktā, tas pēdējā desmitgadē vērots arī ASV, tostarp arī agrāko ASV prezidentu Baraka Obamas un Džo Baidena laikā.
“Amerikāņi saka: redziet, mūsu dzīve ekonomiski paliek arvien grūtāka. Latvijā, lai kā mēs sūdzētos, ekonomiski mēs tomēr ejam uz augšu, kamēr Rietumos ekonomiskā situācija aizvien kļūst sliktāka,” norāda bijušais ministrs.
Viņš salīdzina – ja pagājušā gadsimta vidū viens pelnošs cilvēks, šajā gadījumā vīrietis, varēja nodrošināt visu ģimeni, tad šodien ASV tas vienkārši nav iespējams. Tāpat ir ārkārtīgi liela noslāņošanās, norāda Pabriks, paužot, ka visi šie faktori kopā raisa lielu neapmierinātību.
Pabriks izceļ arī mūsdienu modernās tehnoloģijas un sociālos tīklus, kas, pēc viņa sacītā, ļauj šādiem fenomeniem, kuriem piemīt spēcīgs populisms un spēja komunicēt citādā, reizēm pat brutālā, veidā, iekarot popularitāti neapmierināto iedzīvotāju vidū. “Tramps to ļoti veiksmīgi izmanto, ignorējot klasiskos medijus, bet ļoti aktīvi komunicējot sociālajos tīklos,” skaidro agrākais ministrs.
Pēc Pabrika domām, Tramps fragmentēto sabiedrību ir spējis uzrunāt. Tostarp uzdodot jautājumu, kāpēc ASV jāmaksā par eiropiešu aizsardzību, ja viņiem pašiem ir nauda. “Loģisks arguments. Tāpat Tramps saka, kāpēc mums jāuzņem miljoniem imigrantu, metam viņus laukā. Objektīvi nerisināts jautājums, līdzīgi kā Eiropā. Rezumējot, trampisms ir amerikānisks, tomēr tajā ir daudzas lietas, kas strādā arī citās sabiedrībās,” raksturo Pabriks.
Vēl viena lieta, no kuras Eiropai būtu jāmācās, ir tas, cik ātri ASV sabruka varas atzaru līdzsvari jeb “checks and balances”, uzskata Pabriks.
Viņš norāda, ka ASV it kā ir demokrātijas citadele, taču šis varas atzaru līdzsvars vienkārši brūk Trampa priekšā.
“Amerika ir oligarhiska demokrātija. Lai kļūtu par ASV prezidentu vai ieņemtu kādu citu nopietnu vēlētu amatu, vajag ļoti daudz naudas. Tie politisko partiju finansiālie ierobežojumi, kas eksistē Eiropā, nav iedomājami ASV,” pauž Pabriks un piebilst – Latvijā būtu neiedomājama situācija, ka nosacīts “jānis bērziņš” noziedo miljonu kādas partijas kampaņai un pēc tam kļūst par vēstnieku Vašingtonā.
Pabriks arī pauž, ka ir pilnīgi skaidrs, ka Trampam nav nekādas ideoloģijas un runa ir tikai par varu. “Runa ir tikai par varu. Tas, ka Tramps ir atraktīvs, citādāks, ortodokss, protams, kas daudzus uzrunā. Meklēt Trampam piemītošu ideoloģiju ir pilnīgi veltīgi,” uzskata Pabriks.
