Ekonomika
Bizness

“Mēs esam no izgudrotāju ciemata!” Bruno veiksmes stāsts, 24 stundās uzmontējot izstāžu zāli teju jebkur0


“Art Fairs Service” līdzdibinātājs un valdes loceklis Bruno Mellis: “Mēs esam no izgudrotāju ciemata, mums patīk izgudrot jaunas lietas un tās ātri ieviest. Visa sistēma un organizācija ir teicami nostrādāta. Darbinieku attieksme ir lieliska, un mēs mīlam mākslu. Ko vēl vairāk piebilst?”
“Art Fairs Service” līdzdibinātājs un valdes loceklis Bruno Mellis: “Mēs esam no izgudrotāju ciemata, mums patīk izgudrot jaunas lietas un tās ātri ieviest. Visa sistēma un organizācija ir teicami nostrādāta. Darbinieku attieksme ir lieliska, un mēs mīlam mākslu. Ko vēl vairāk piebilst?”
Foto: Karīna Miezāja

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Kad aizejam uz mākslas izstādi, mēs pārsvarā redzam tikai pašu mākslu, bet neredzam visu to, kas atrodas fonā. Gleznai vajag sienu, turklāt matētu un mazliet grubuļainu, bet skulptūrai – podestu. Visam vajag arī pareizu apgaismojumu.

Lielā mērā tieši šī fona un pārējā aprīkojuma dēļ māksla izskatās tā, kā tam jābūt.

“Starp skatītāju un mākslas objektu ir telpa, kas pilna ar funkcionalitāti, visādiem nosacījumiem un prasībām.

Mēs esam tie, kas šo smalko telpu piepilda,” stāsta mākslas izstāžu, galeriju, izsoļu pakalpojumu sniedzēja “Art Fairs Service” līdzdibinātājs un valdes loceklis Bruno Mellis.

Mākslas izstāžu sagatavošana nebūt nav tik vienkārša, kā varētu likties.

Nepietiek vien ar parastas sienas un gaismekļu uzstādīšanu. Svarīga ir sienas krāsa, tips, gaismu spožums, siltums un daudzi citi raksturlielumi, tāpat izstāde ir arī jāapskaņo.

Turklāt uzdevumu vieglāku nepadara izstāžu rīkotāji un paši mākslinieki – tie ir īpaši cilvēki ar īpašām prasībām. Bruno stāsta, ka viņu prasības brīžiem ir kosmiskas, bet laika gaitā ar rīkotājiem izdevies atrast vienotu valodu.

Pārsvarā “Art Fairs Service” būvē izstādes solīdi aprīkotās izstāžu hallēs, bet nākas to darīt arī rūpnīcās, baznīcās u. c. interesantās vietās.

Komercizstādes uzņēmums neapkalpo, tāpēc arī Ķīpsalā viņi savas iespējas nav izrādījuši. Komercizstādēm esot savi būvnieki, turklāt Latvijā uzņēmuma tirgus sastāda varbūt vienu procentu.

“Viss, kas saistīts ar mākslas ekspozīcijām, ir mūsu niša. To, ko darām mēs, nevar izpildīt komercizstāžu rīkotāji.

Prasības, ko izvirza visai izlepusī mākslas publika un mākslas radītāji, ir krietni augstākas nekā komercizstādēs,” stāsta Bruno.

“Art Fairs Service” darbojas jomas vidēji augstajā galā. Ir arī vēl augstāks līmenis. Bruno to sauc par superlīgu.

Uzņēmums tur apostījis gaisu, iespējams, arī nākotnē varētu mēģināt tur izcīnīt lielāku tirgus daļu, bet tas neesot pašmērķis. Arī šogad būtu bijis viens projekts šajā nišā, kas ļautu mazliet paeksperimentēt un ierakstīt to portfolio, bet vīruss plānus izjaucis.

Uzņēmums ir viens no tiem, ko pilnā mērā ietekmējis Covid-19 – atceltas visas pavasara izstādes. Šogad uzņēmuma apgrozījums ir apaļa nulle. Mellis gan tic, ka nozare atdzīvosies un viss vēl notiks.

Priekšā ir rudens cēliens, bet, kaut gan daudzas izstādes ir pārceltas, skaidrs, ka visu līdz šim atcelto vienā ceturksnī neizdosies iedzīt. “Gads būs slikts, tā nu tas ir, bet neiesim tāpēc raudāt.”

Samontē 24 stundās

Bruno pats ir dizainers, studējis arhitektūru, reklāmas dizainu, pats arī glezno. Bet starts tieši šajā mākslas izstāžu nišā bijis visai nejaušs. “Bijām visādā ziņā morāli un tehniski gatavi, lai to visu izdarītu.

Nodarbojāmies ar industriālā dizaina lietām, kas ļāva montāžu un demontāžu veikt lielā ātrumā. Kādam no mūsu tagad jau lielajiem klientiem bija nepieciešams uzbūvēt izstādi.

Eiropā viņš tās rīkoja vairākas, katrā valstī bija savi būvnieki ar savām prasībām, noteikumiem un cenu. Tas visu sarežģī.

Mēs bijām pareizā vietā un laikā, tika uzdots pareizais jautājums pareizajam draugam, un izdarījām visu, ko gribēja.

Tā pārorientējām darbību tieši uz mākslas izstādēm. Pirmā bija Māstrihtā Nīderlandē.” Uzņēmums spēj visu nepieciešamo izstādei samontēt 24 stundās, bet demontāžu var veikt divreiz ātrāk.

Par vienas izstādes būvniecību “Art Fairs Service” prasa 20 līdz 150 tūkstošus eiro – atkarībā no izstādes apmēra, vidējā cena ir apmēram 60 tūkstoši.

Latvijai jāuzlabo reputācija

Atskatoties uz paveikto, Bruno tic, ka attīstības dinamika varētu būt bijusi arī straujāka, taču aizvadītie seši gadi pagājuši ļoti ātri. Attiecībā uz izstāžu būvniekiem tradīcijas ir nopietnas – gadiem būvē vieni un tie paši, kaut rīkotāji apzinās iespējamos uzlabojumus.

“Viņiem ir neērti pateikt, ka izvēlēsies citus. Bet viņi ir laimīgi, ka izvēlējušies mūs. Mūsu attieksme pret rezultātu ir augstākās kvalitātes. Tāda ir arī mūsu reputācija,” uzsver Bruno Mellis.

Viņš gan norāda, ka nebija nemaz tik viegli iegūt attiecīgu reputāciju.

“Tagad mūs pazīst kā latviešus, kas būvē attiecīgā kvalitātē, reputācija iet pa priekšu, un nevienam nav par mums jautājumu. Tā ir baigi labā sajūta.”

Sākumā gan bijušas situācijas, kad darījums jau ir uz galda, jāuzliek vien paraksti, bet seko jautājums – no kurienes esat?

Jautājums nocirtis visu saknē. Bruno norāda, ka globāli, kaut arī daudzos segmentos esam daudz labāki nekā tie paši rietumeiropieši, taču Latvijas reputācija ir slikta.

“Tam, ar ko nodarbojas LIAA u. c. organizācijas, būtu jābūt prioritātei. Aktīvi jāveido Latvijas tēls un zīmols, jo pirmā asociācija joprojām ir tā, ka esam Austrumeiropa, bijusī Padomju Savienība. Pēc 20–30 gadiem neviens to vairs neatcerēsies, bet šobrīd pie tā joprojām jāstrādā. Aktīvāk jāstāsta par mūsu vērtībām, spējām, zināšanām.”

Kvalitāte klientus atstāj mēmus

Uzņēmuma operētājcentrs atrodas Beļģijā – tā kā faktiski viss tirgus atrodas Rietumeiropā, visu turēt Latvijā būtu ļoti sarežģīti no loģistikas viedokļa.

Bet tas nenozīmē, ka produkti, ko uzstāda izstādēs, netiek ražoti Latvijā. Piemēram, sienas ražo Jēkabpilī esošais uzņēmums “Brodoor”.

Drīzumā gan gaidāms, ka Beļģiju kā centru nomainīs Nīderlande, savukārt Lielbritānijā breksita dēļ varētu tikt atvērta struktūrvienība. Arī celtnieki esot latvieši. “Latvijas būvnieki garantē lielisku attieksmi.

Rietumeiropieši to pavisam noteikti nav redzējuši. Viņi pieņem darbā, kā paši saka, “kurpju pārus” – indiešus, pakistāniešus, poļus. Ar domu, lai samazinātu izmaksas.

Protams, rezultāts beigās ir slikts. Kad pamana mūsu darbu, viņi ir mēmi un par to ir gatavi maksāt lielu naudu. Mēs nevaram atļauties samazināt šo uzcelto latiņu.”

Otra uzvaras atslēga ir jau minētā spēja visu ātri un kvalitatīvi uzmontēt un demontēt. Tas ir uzņēmuma “know how”. Uzņēmums ir ļoti elastīgs – ja kaut kas sagādā problēmas, to uzreiz risina.

“Mēs esam no izgudrotāju ciemata, mums patīk izgudrot jaunas lietas un tās ātri ieviest. Visa sistēma un organizācija ir teicami nostrādāta. Darbinieku attieksme ir lieliska, un mēs mīlam mākslu. Ko vēl vairāk piebilst?”

Bruno bilst, ka bizness pēc būtības nav milzīgs, to nevar uzpūst simtos miljonu lielu.

Eiropā, visticamāk, varētu izaugt apmēram divreiz lielāki. Bet tiekot domāts arī par ASV tirgu.Tāpat grandiozi plāni ir attiecībā arī uz mākslas izstāžu e-projektiem. Arī šeit sevi piesaka digitalizācija.

“Tām izstādēm, kas notiek reālajā dzīvē, jāvar arī sekot elektroniski. Tas jau notiek, bet diezgan haotiski. Skaidrs, ja mēs šo vidi sakārtosim, tad to izdarīsim fundamentāli.”

Vēl citi plāni saistīti ar latviešu vizuālās mākslas iznešanu uz āru. “Gribu, lai Latvijas glezniecība ir zīmols Eiropas un pasaules līmenī.

Pavisam noteikti neesam sliktāki par holandiešiem un citiem, trūkst vienīgi kārtīga mārketinga. Visas galerijas jāapvieno vienotā spēkā, visiem pēc savām iespējām jāpalīdz šī mērķa sasniegšanā.”

Uzziņa:

SIA “Art Fairs Service” dibināta 2014. gadā. 51% uzņēmuma daļu pieder SIA “Mellis community”, 22% pieder Guntaram Vaišļam, 18% pieder Aivaram Gailumam, bet 9% – SIA “Laivu sports”.

Sākotnējo investīciju iegūšanai uzņēmums vērsās pie riska kapitāla fonda “ZGI Capital”, kas uzņēmumā investēja 280 tūkstošus eiro.

2016. gadā uzņēmums izpelnījās atzinību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2016” nominācijā “Eksportspējīgākais komersants”.

2017. gadā uzņēmums izmantoja tiesības atpirkt fondam piederošos 28% daļu.

2018. gadā uzņēmums apgrozīja 1,49 miljonus eiro, bet peļņa sasniedza 181 tūkstoti. Pārskats par 2019. gadu vēl nav iesniegts, bet apgrozījums sasniedza aptuveni 2,5 miljonus eiro.

Ārkārtas stāvokļa laikā uzņēmums aktīvi nodarbina četrus cilvēkus, vairākus nācies atlaist, vēl citi atrodas dīkstāvē. Izstāžu būvniecības laikā nodarbināto skaits variē no 30 līdz 100 cilvēkiem.

99% pakalpojumu uzņēmums eksportē. Izstādes tiek būvētas Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Polijā u. c.

2019. gadā uzņēmums uzbūvēja 35–40 izstādes. Dažas no tām:

“Affordable Art Fair” Briselē, Milānā, Stokholmā, Amsterdamā, Hamburgā; “Positions” Berlīnē, “Paper Positions” Berlīnē, Bāzelē, Minhenē un Frankfurtē;

“The Other Art Fair” Lielbritānijā, “Discovery Art Fair”, “Artmuc”, “Photo” Bāzelē.

Vērtējums: Ieraudzīja nišu un izmantoja iespēju

Andris Baumanis, “Altum” riska kapitāla fondu eksperts: “Uzņēmums “Art Fairs Service” ir viens no daudziem, kuri savai izaugsmei izmantojuši “Altum” finansēto riska kapitāla fondu investīcijas.

Lai arī ar skaidru biznesa plānu un vīziju par nākotni, tomēr esot vēl agrīnā attīstības stadijā, uzņēmumam sākotnēji nebija pieejams  finansējums komercbankās, tāpēc tas pieņēma stratēģiski pareizu lēmumu piesaistīt riska kapitāla finansējumu un fondu profesionāļu kompetenci.

Saistītie raksti

Uzņēmums ir labs piemērs tam, kā ieraudzīt nišu un izmantot iespēju, savlaicīgi un pareizi piesaistot arī finansējumu. Esam patiesi gandarīti redzēt komandas izaugsmi un arī sekmīgo investīcijas atdevi.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Palielina atbalstu ģimeņu mājoklim. Valsts garantiju varēs saņemt atkārtoti 1
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Jūnijā turpinājās patēriņa cenu lejupslīde
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Apmēram 2000 “Sadales tīkla” klientu Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultes pagastā traucēta elektroapgāde
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
15 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
17 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 12 stundas