Publicitātes foto

Padziļinot kuģošanas kanālu, Rīgas ostā šobrīd droši var uzņemt arī AFRAMAX un BABYCAPE tipa kuģus 8

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m. Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Lasīt citas ziņas

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā ir investīcija Rīgas ostas nākotnes attīstībā, ostas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā”, pārliecināts Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, uzsverot, ka viens no Rīgas brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem ir rūpēties par tās valdījumā nodotās infrastruktūras apsaimniekošanu un attīstību, kā arī nodrošināt drošu kuģošanu Rīgas ostā.

“Jan De Nul N.V.” ir viens no pasaulē lielākajiem gultnes padziļināšanas uzņēmumiem, kas sevi arī jau iepriekš veiksmīgi pierādījis, strādājot Baltijas jūras reģionā. Kopumā darbi trīs mēnešu garumā tika veikti vairākās lokācijās – Mangaļsalā, Jaunmīlgrāvī, Krievu salā, Daugavgrīvā un pie jūras vārtiem. Projekta ietvaros visos rakšanas objektos/iecirkņos kopā izsmelti aptuveni 753 tūkst. m3 grunts, kas pilnā apjomā tika deponēta tam speciāli paredzētā grunts novietnē Rīgas jūras līcī.

Kā informē Rīgas brīvostas pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Vilis Avotiņš, projekts norisinājies saskaņā ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem un vides prasībām.

“Lai projekta ietvaros iespējami maz ietekmētu dažādu zivju populāciju, tika ņemts vērā zivsaimnieciskais stāvoklis un ierobežojumi, kas saistīti ar zivju nārstošanas periodiem. Pirms darbu uzsākšanas tiek īstenota arī grunts ķīmiskā un ekotoksikoloģiskā analīze, lai tādejādi noteiktu, kur būtu piemērotākā vieta izsmeltās grunts tālākai glabāšanai, ” piebilst V.Avotiņš.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.