Pakļaušana trīs etapos jau uz “papīra”: Līdz 2030.gadam Krievija sacerējusies pilnībā sev pievienot Baltkrieviju 18
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija gatavojas līdz 2030. gadam pilnībā pievienot sev Baltkrieviju, liecina detalizēts Krievijas vadībai paredzēts stratēģiskais plāns, kas nonācis kopīgā pētnieciskā projektā iesaistītu Eiropas mediju grupas rīcībā. Ekspertu vērtējumā dokuments ir īsts, jo tajā teiktais jau notiek.
Soli pa solim
Pie tikai iekšējai lietošanai Krievijas valdībā paredzētā 17 lappušu dokumenta “Krievijas Federācijas mērķi Baltkrievijā” ticis pētnieciskais mediju konsorcijs, kurā apvienojušies Vācijas laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, raidītāji “Westdeutscher Rundfunk” (WDR) un “Norddeutsche Rundfunk” (NDR), tāpat interneta ziņu vietnes “Yahoo News” un “Delfi Eesti”, kā arī britu “Independent” un zviedru “Expressen”, pētnieciskie mediju projekti “Vsquare”, “Frontstory”, krievvalodīgais “Dosjē” (“Досье”) un “Baltkrievijas izpētes centrs”.
Dokuments datēts ar 2021. gada vasaru. Kā uzskata, to sagatavojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas Pārrobežu sadarbības direktorāts, sastrādājoties ar Krievijas specdienestiem un militāro resoru. Minēto direktorātu izveidoja 2018. gadā, un tā uzdevums ir sniegt jaunas idejas un gatavot stratēģijas, lai sasniegtu Krievijas politikas mērķus Baltijas valstīs, Ukrainā, Baltkrievijā un Moldovā.
Dokumentā uzskaitīti politiskie, aizsardzības, tirdznieciskie un sociālie uzdevumi, kas Krievijai tuvākajos gados veicami Baltkrievijā, ir sadalīti trīs kategorijās – īstermiņa līdz 2022. gadam, vidējā termiņa līdz 2025. gadam un ilgtermiņa līdz 2030. gadam. Mērķis ir pilnīga Baltkrievijas pievienošana Krievijai. Par tuvākajiem uzdevumiem atzīmēts, ka 2022. gada februārī pieņemtajos un pseidoreferendumā “apstiprinātajos” Baltkrievijas konstitūcijas grozījumos ierakstītais jāīsteno atbilstoši Krievijas interesēm, “harmonizējot” ar Krievijas likumdošanu.
Turklāt jānodrošina, lai “Krievijas Federācijas ietekme dominētu sociālās politikas, tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras jomās”, vienlaikus ierobežojot baltkrievu “nacionālistisko un prorietumniecisko spēku” ietekmi. Tostarp valstī jārada promaskaviskas uzņēmēju grupas – “slānis, kas ieinteresēts [Baltkrievijas] integrācijā un uz Krievijas tirgu orientētas biznesa aprindas”.
Šajā kontekstā tirdzniecības un ekonomisko sakaru palielināšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un ASV raksturota kā “drauds integrācijai”. Pat COVID-19 vakcīnu iepirkšana ne no Krievijas minēta kā nevēlama. Prokrieviskas grupas jāveido arī zinātnieku aprindās, jāveicina baltkrievu jauniešu studēšana Krievijas augstākajās mācību iestādēs, tuvinot abu valstu izglītības un eksāmenu sistēmas.
Bez baltkrievu valodas
Vidējā termiņa uzdevumi līdz 2025. gadam lielā mērā ir iepriekšējo tendenču padziļināšana. Baltkrievijas pilsoņiem jāatvieglo Krievijas pasu izsniegšana, lai pakļaušanā ieinteresēto slāni padarītu vēl ievērojamāku. Baltkrievijas un Krievijas militārām mācībām un specdienestu kontaktiem jākļūst par normu. Militāras sadarbības rakstura tuvināšanās ar NATO valstīm nav pieļaujama, tāpat kā pilsoņu humanitāra un sociāla rakstura sakari ar ES – strādāšana, dzīvošana, mācīšanās tur.
Baltkrievijas un Krievijas apvienotās valsts energoapgādes un transporta sistēmām jākļūst vienotām, līdzīgi kā muitas un nodokļu sistēmai. Slepeno direktīvu ieguvušā “Baltkrievijas izpētes centra” komentārā par šā etapa uzdevumiem uzsvērts, ka liela uzmanība tajos pievērsta baltkrievu valodas izstumšanai no izglītības un kultūras. Pilnīga un pat daļēja vidējās un augstākās izglītības pāreja uz nacionālo valodu skaitās drauds. Vienlaikus veicināma Krievijas augstāko mācību iestāžu filiāļu atvēršana Baltkrievijā un “krievu valodas kabinetu” atvēršana visās baltkrievu augstskolās. Tāpat jāgādā, lai viesizrādēs regulāri brauktu mākslinieki no Krievijas.
Noslēgumā taptu Krievijas vadīta “Savienotā valsts” ar vienotu likumdošanas, ekonomikas, zinātnes, sociālās politikas, informācijas un aizsardzības telpu, vienotu valūtu. Unificēti tāpat tiktu robežapsardzības un ārlietu dienesti. Armijām būtu vienots vadības centrs un sagatavotības normas.
Pastāvētu vienota krievvalodīga kultūras telpa ar vienotu vēstures interpretāciju. Žurnālistu aptaujātie eksperti Rietumos ir vienisprātis, ka dokumenta autentiskums neraisa lielas šaubas, jo tajā minēto jau var ievērot postpadomju telpā, teiksim, Armēnijā, Kazahstānā, Moldovā, kur Krievija pēdējos gados centusies palielināt ietekmi. Krievijas pasu dalīšana notiek okupētajā Austrumukrainā, arī no Gruzijas atdalītajās Abhāzijā un Dienvidosetija.
“Dokumenta saturs ir absolūti ticams un atbilst tam, ko novērojam arī mēs.” Vācu “Süddeutsche Zeitung” komentējis kāds anonīms specdienestu darbinieks. Tas sakrīt ar kontekstu – Putina plāniem atjaunot “Lielkrieviju”. Savukārt Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra (SCEEUS) direktora vietnieks Martins Krags paudis, ka pēc ārējās formas dokuments atbilst Krievijas birokrātijas vai politiskās pārvaldes standartiem, bet saturs tam, ko Krievija cenšas izdarīt ar Baltkrieviju jau kopš 90. gadu beigām.
