Latvijas Krievu savienības deputātu kandidāta Filipa Dudina organizētā protesta akcija, pieprasot “bezvalstniecības atcelšanu Latvijā”.
Latvijas Krievu savienības deputātu kandidāta Filipa Dudina organizētā protesta akcija, pieprasot “bezvalstniecības atcelšanu Latvijā”.
Foto: LETA

Par murkšķa dienu 0

Turpinām publicēt mūsu lasītāju viedokļus par Jevgeņija Gomberga rakstu “Murkšķa diena. Pēc vēlēšanām”, kas publicēts “Latvijas Avīzes” 3. novembra numurā. Šodien Rūdolfa Kallisa redzējums.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

J. Gomberga kunga raksts ir draudzīgs Latvijai un interesants ar to, ka autors cenšas saprast latviešus. Pilnīgi piekrītu vairākiem viņa viedokļiem – divvalodība palielinātu birokrātiju un būtu drauds valstij; pašvaldību tiek­smes nodarboties ar biznesu nav atbalstāmas; VID biroja telpu īrēšana ir nesaimnieciskuma piemērs.

Debatējams ir jautājums par Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām. Var piekrist, ka tiek meklēts patvērums un eiropeiska kārtība. Bet tā ir arī iespēja iefiltrēt Latvijā lindermanus. Atšķirībā no Hitlera, kurš baltvāciešus aicināja uz “fāterlandi”, Putins sola tautiešus aizstāvēt jebkur pat ar tiešu iejaukšanos. Mēs negribam Krimas un tās pamatiedzīvotāju likteni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rakstā jūtams aizvainojums par nepilsoņiem. Pilsonību nedāvā nekur, nevienam tā nav liegta, tikai jāmācās valoda un vēsture. Pilsoņiem ir jājūt piederība savai valstij, diemžēl vienmēr tā tas nav. Neviens netaisās krievus pataisīt par latviešiem. Arī tiem, kuri jau šodien dzied latviešu koros un piedalās Dziesmu svētkos, no tautības nav jāatsakās.

Un mums ir vēstures piemērs, kā no nelielām Maskavas un Novgorodas kņazistēm izveidojās impērija. Kari Čečenijā, Osetijā un Ukrainā pierāda imperiālās tendences. Kur palika skiti, golindi, jatvingi un vēl citas tautas? Kāds liktenis gaida karēļus, Krimas tatārus un Pievolgas tautas? Mazām tautām par savu pastāvēšanu ir jābūt uzmanīgākām nekā lielām.

Latvieši nekļuva ne par zviedriem, ne vāciešiem. Par krieviem mūs centās pārtaisīt jau cara laikā, aizliegdami latviešu valodu pat lauku skolās. Līdzīgi centieni bija arī padomju laikā, to pierāda vosi, pelšes un alkšņi vakar, bet eināri graudiņi šodien.

Arī es saskatu politiķu tieksmi šķelt sabiedrību. Bet kā lai ticu “Saskaņai”, ja tai ir līgums ar “Vienoto Krieviju”, tā neatzīst okupācijas faktu un no vēlēšanu listēm masveidā svītroti latviskie uzvārdi? Arī valdošajās partijās ir daži deputāti, kuri nepelna uzticību. Tautu saliedēšanā maz tiek izmantoti mediji, un daudz ir tādu, kuri cenšas šķelt.

Piekrītu, ka ekonomiskās sviras var kaitēt ne mazāk kā tanki. Saeimas un valdības uzdevums ir nepieļaut ekonomisko okupāciju. Ne jau krievu tauta nīst Latviju un latviešus ne Latvijā, ne Krievijā. Šo naidu kurina un uztur šovinistiski domājoši politiķi, viņu algotņi un pakalpiņi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.