Latvijā
Rīga

Parādījušās šaubas, vai Rīgas domes vēlēšanas vispār varētu notikt arī rudenī1


Jaunās konservatīvās partijas iepriekš izvirzītais Rīgas mēra kandidāts Juris Jurašs, kurš nesen kļuva arī par Juridiskās komisijas vadītāju, vairs tik pārliecinoši nevarot sacīt, ka kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, bet tas varētu skaidrāks kļūt vasaras vidū.
Jaunās konservatīvās partijas iepriekš izvirzītais Rīgas mēra kandidāts Juris Jurašs, kurš nesen kļuva arī par Juridiskās komisijas vadītāju, vairs tik pārliecinoši nevarot sacīt, ka kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, bet tas varētu skaidrāks kļūt vasaras vidū.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valdošo partiju koalīcija izšķīrusies Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas vēlreiz pārcelt, par ko vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) brīdināja jau tad, kad valdība tās paredzēja 6. jūnijā.

Tagad nolemts Rīgas domi vēlēt 5. septembrī. Vairāku partiju pārstāvji pieļauj, ka uz vēlēšanu kampaņu savu iespaidu var atstāt populistiski centieni Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu izmantot politiskās interesēs.

Taču, ja līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada jūnijā paliek mazāk nekā deviņi mēneši, tad jaunu domi vairs nevēlētu un Rīgu vadītu pagaidu administrācija.

Par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datuma pārcelšanu vēl jābalso Saeimai. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas aplēsēm – ja vēlēšanas notiek 5. septembrī, tās būtu jāizsludina 14. jūlijā.

Tad arī sāktos priekšvēlēšanu kampaņa, kuras tēriņus uzraudzītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kandidātu sarakstu iesniegšana varētu notikt no 21. jūlija līdz 27. jūlijam.

Pašvaldību vēlēšanās ir paredzēta arī iepriekšējā balsošana, kas būtu 2., 3. un 4. septembrī.

Rīgas domes atlaišanas likumu Saeima pieņēma 13. februārī, tas stājās spēkā pēc izsludināšanas 25. februārī, kad varu domē pārņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra Edvīna Balševica vadītā pagaidu administrācija.

 

Pieaug pagaidu administrācijas loma

Ja vēlēšanas notiktu 6. jūnijā, tās jāizsludina 14. aprīlī. Tomēr ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 12. maijam nozīmē, ka priekšvēlēšanu kampaņa nebūtu iespējama.

Viktors Valainis (ZZS), kurš ir arī Zaļo un zemnieku savienības mēra kandidāts, izteica nožēlu, ka koalīcija neieklausījās opozīcijā, kura jau iepriekš sacīja, ka vasarā vēlēšanas nebūs iespējamas.

Taču tagad viņam jau ir šaubas, vai tās varētu notikt arī rudenī.

“Varbūt uzreiz vajag nolemt, ka Rīgas domi ievēl reizē ar citām pašvaldībām. Pēc tam kad pagaidu administrācija atstādināja arī izpilddirektoru Juri Radzeviču, valdošā koalīcija var uzņemties pilnu politisko atbildību par to, kas notiek Rīgā,” “Latvijas Avīzei” sacīja V. Valainis.

Kā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors viņš atzīst, ka ir jūtams politiskās vadības trūkums Rīgā, jo citas lielās pilsētas Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā labāk spēj organizēt darbu.

Arī atlaistās domes deputāts Olafs Pulks (“JV”) uzskata līdzīgi: “Krīzes laiks ir līderu laiks, bet te var just, ka nav līderu, ja paskatās, kā strādā citas pašvaldības. Taču ar izpilddirektora nomaiņu pagaidu administrācija ir pieteikusi politisko dimensiju, un no viņiem var prasīt atbildību.”

Bijušais domes izpilddirektors J. Radzevičs, kuram pirmdiena pēc 11 amatā pavadītajiem gadiem bija pēdējā darbdiena, plāno kandidēt vēlēšanās “Gods kalpot Rīgai” sarakstā ar otro numuru aiz bijušā mēra Oļega Burova.

Tāpēc jaunu darbu J. Radzevičs nemeklēs un neatjaunos arī zvērināta advokāta praksi, bet rakstīs doktora disertāciju par pašvaldības izpildvaru.

Valdības lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz vēl četrām nedēļām J. Radzevičs vērtē arī kā iespēju nepieļaut liela skaita cilvēku pulcēšanos 9. maijā Pārdaugavā, kuru atsevišķi spēki varētu izmantot arī politiskajām interesēm pirms vēlēšanām.

“Vēsturiski nebūs liela nozīme tam, ka domi vada administrācija, bet gan tiem kuratoriem, kas stāv aiz šī procesa,” pieļāva J. Radzevičs, liekot saprast, ka šie cilvēki varētu būt saistīti ar “Attīstībai/Par”.

Viņš atgādināja – tie domnieki, kas klieguši, ka Rīgas domi vajag atlaist, piemēram, Vilnis Ķirsis un Olafs Pulks (“JV”) vai Jaunā konservatīvā partija, tagad vairs neko neietekmējot.

Savukārt “AP” deputāti, kas tik pārliecināti par atlaišanu nerunāja, tagad visu nosakot domē. Izpilddirektora pienākumus tagad pilda Iveta Zalpētere, kura kandidējusi pašvaldību un Saeimas vēlēšanās no “Latvijas attīstībai” saraksta.

Neoficiāli kā viens no tiem, kuram varētu būt ietekme domē, ir minēts “AP” valdes loceklis Edgars Jaunups, kurš “LA” atzina: “Juris Pūce ir ministrs, un skaidrs – tāda šķietamība, ka mūsu iesaiste šajos procesos ir dziļāka, var rasties. Taču mēs politiski to neizmantosim, jo apzināmies, ka mūs par to sistu, un tas arī nebūtu pareizi no pārvaldes viedokļa.”

Viņš uzskata, ka vēlēšanām ir jānotiek, jo būtu bezatbildīgi pagaidu risinājumus [pagaidu administrāciju] pārvērst par pastāvīgiem risinājumiem.

“AP” arī pirmā uzsāka vēlēšanu kampaņu un pilsētvidē izvietoja sava līdera Mārtiņa Staķa plakātus, ko pēc tam izdarīja vēl vairākas partijas.

 

Biedē varbūtējais populisms

Tagad visiem kampaņa faktiski būs jāsāk no “nulles”. Vairāki politiķi atzina, ka uz to savu iespaidu atstās arī Covid-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšana.

“Jo tālāk būs vēlēšanas, jo situācija ekonomikā būs sliktāka, pilsētas budžetā arī nebūs vairs tāda pieauguma, palielināsies sociālās izmaksas,” uzskaitīja J. Radzevičs, pieļaujot, ka no tā varētu iegūt “Saskaņa”, par kuras agrāko darbību domē daudzi būs aizmirsuši.

O. Pulks piekrīt, ka vēlētāju attieksmi pret partijām ietekmēs tas, kāda būs ekonomiskā situācija, vai cilvēkiem būs darbs.

V. Valaini vairāk uztrauc tas, vai, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu, kāds necentīsies pieņemt populistiskus lēmumus, kas krīzes pārvarēšanas apstākļos nebūtu tā vērts, lai tikai iekļūtu domē.

Tagad svarīgākais ir stabili iziet no krīzes, uzskata V. Valainis. Arī E. Jaunupam nebija šaubu, ka populisms būs un to varot sagaidīt kā no valdības partijām, tā no ārpusparlamenta spēkiem.

“Taču nebūs tā, ka visa sabiedrība sajuks prātā un balsos tikai par populistiem,” piebilda E. Jaunups, pēc kura domām tiks novērtēti arī tie, kas dara un nebaidās kļūt nepopulāri.

Lielākā daļa gada sākumā pieteiktie sarakstu līderi nodomu kandidēt vēlēšanās nav mainījuši.

Savukārt JKP Rīgas mēra kandidāts Juris Jurašs pa šo laiku ir kļuvis par JKP frakcijas priekšsēdētāju, kā arī par Juridiskās komisijas vadītāju, ieņemot amatus, kuros bija mūžībā aizgājusī Juta Strīķe.

Saistītie raksti

Viņš vairs tik pārliecinoši nevarot sacīt, ka kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, bet tas varētu skaidrāks kļūt vasaras vidū.

“Skatīšos, kā labāk būtu partijai. Kur es labāk varēšu izmantot savas prasmes un pieredzi. Tad redzēsim, vai situācija prasīs palikt Saeimā,” “LA” sacīja J. Jurašs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Labi, ka tas nenotika ziemā, labosim visu nakti! “Rīgas Siltums” par amizanto avāriju Ģertrūdes ielas
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atklāj, kuru vēl divu valstu ieceļotājiem nav jāievēro pašizolācija
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jauns Covid-19 pabalsts – cik liels un kas to saņems?
4 stundas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību
Intervija 57 minūtes
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ASV Alabamas štatā degošā mājā atrasti septiņu cilvēku līķi
50 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
5 stundas