Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Mārtiņš Āboliņš: Kļūdas budžeta ieņēmumu prognozē var būt sāpīgas 0

Autors: Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
Lasīt citas ziņas

Līdz galīgajai apstiprināšanai tajā vēl gaidāmas izmaiņas, tomēr lielās aprises jau šobrīd ir skaidras un, kā ierasts, radījušas gana daudz kaislību. Ir turēti solījumi necelt nodokļus un nepiepildīta apņemšanās strauji celt mediķu algas, taču, manuprāt, šoreiz vairāk nekā citus gadus ir aktuāls arī jautājums, vai ekonomiskās prognozes, uz kā pamata tiek veidots valsts budžets, ir pamatotas.

Ekonomikas rādītāji kļuvuši sliktāki

Kopš vasaras, kad sākās valsts budžeta izstrāde, īstermiņa ekonomikas rādītāji gan Latvijā, gan Eiropā un citviet pasaulē ir bijuši sliktāki, nekā gaidīts, savukārt riski ir auguši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir pietiekami liela varbūtība, ka ASV un Eiropa tuvāko divu gadu laikā varētu nokļūt recesijā. Protams, Latvijas ekonomika šodien ir nesalīdzināmi stabilāka nekā pirms desmit gadiem un arī pasaulē ekonomikas rādītāji šobrīd vēl ir tālu no līmeņiem, kur mums būtu jāuztraucas par krīzi. Tomēr Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pasaules ekonomikas prognozēs norāda, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad būs vājākā kopš finanšu krīzes un riski pasaules ekonomikā ir lejupvērsti.

Latvijas 2020. gada budžeta pamatā ir prognozes, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 3,2% un 2020. gadā par 2,8%. Lai gan arī SVF Latvijas ekonomikā nākamgad prognozē 2,8% IKP izaugsmi, tomēr Latvijas ekonomikas izaugsme ir samazinājusies no aptuveni 5% pērn līdz 2,5% šī gada pirmajā pusē un Latvijas ekonomistu prognozes par nākamo gadu jau ir koriģētas līdz aptuveni 2%.

Arī apsteidzošie ekonomikas prognozēšanas modeļi pagaidām norāda uz tālāku izaugsmes tempu kritumu gada otrajā pusē. Patērētāju noskaņojums Latvijā ir ļoti stabils un darba tirgus “silts”, tomēr pasaules tirdzniecības apjomi mazinās, ko redzam arī jauno pasūtījumu kritumā Latvijas rūpniecībā, savukārt būvniecībā cikls jau bremzējas un nozarē nākamgad iespējami mīnusi.

Ir gana liela varbūtība, ka tuvākajos ceturkšņos Latvijas IKP izaugsme var noslīdēt zem 2% un, iespējams, pietuvoties pat 1%.

Lielākie riski saistīti ar ārējo vidi

Lielākie riski Latvijas ekonomikai šobrīd pamatā, protams, ir saistīti ar ārējo vidi, taču ir arī iekšējie faktori, kas negatīvi ietekmēs Latvijas izaugsmi. Piemēram, Igaunijas akcīzes nodokļu samazinājumi ietekmēs tirdzniecību pierobežā un “Rīgas satiksmes” finanšu problēmas mazinās valsts budžeta fiskālās iespējas.

Domāju, ka tikai šie divi faktori vien Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad var samazināt par 0,4–0,6 procentpunktiem.

Taču IKP prognozes ir tikai daļa no budžeta un, iespējams, pat būtiskāks ir jautājums par nodokļu ieņēmumu prognozēm. Šobrīd nākamā gada budžetā tiek plānots 7% nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas ir straujāk par ekonomikas kopējo izaugsmi, lai gan šī gada pirmajos astoņos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par tikai 1,9%. Te, protams, liela nozīme ir UIN reformai, pēc kā šogad būtiski krituši UIN ieņēmumi, taču arī patēriņa nodokļu ieņēmumi šogad auguši tikai par 6,2%.

Reklāma
Reklāma

Tas nozīmē, ka nākamgad budžeta izpildē iespējami nepatīkami pārsteigumi, jo šogad arī nevienā no lielajiem valsts uzņēmumiem nav gaidāma netipiski liela peļņa, ko nākamgad ieskaitīt budžetā, kā tas šogad bija ar “Latvijas valsts mežiem”.

Kļūdas var dārgi maksāt

Šie visi gan ir tikai riski, un pēdējos gados Finanšu ministrijas prognozes ir bijušas pietiekami precīzas. Taču diemžēl iepriekšējos divos labas izaugsmes gados esam izmantojuši visas iespējamās atkāpes budžeta deficīta palielināšanai un šobrīd mums nav iespējas to palielināt.

Tieši pretēji, jau pašreiz nākamā gada budžeta ietvaros esam spiesti mazināt deficītu brīdī, kad ekonomikas izaugsme jau tāpat bremzējas, tādēļ kļūdas plānošanā var novest pie nepatīkamiem lēmumiem nākamgad un plānojot 2021. gada budžetu.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.