Partijas “Alternatīva Vācijai” pārstāvji tiek turēti aizdomās par darbībām Krievijas labā – pieaug interese par NATO noslēpumiem 0
Vācijas labēji populistiskā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) tiek turēta aizdomās par iespējamu plānošanu nodot Maskavai sensitīvu informāciju par NATO.
Berlīnē izcēlušās asas debates pēc tam, kad prokrieviskā labējā partija AfD oficiāli aicināja Vācijas valdību atklāt ievainojamības, kas konstatētas NATO mācībās “Ezis 2025” Igaunijā, vēsta izdevums “Politico”.
Runa ir par liela mēroga militārajām mācībām, kurās, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu operatori ar ievērojamiem panākumiem pārbaudīja alianses vienību spējas.
19. februārī AfD pārstāvis Rīdigers Lukasens nosūtīja vēstuli Bundestāga Aizsardzības komitejai, pieprasot atklāt NATO manevru detaļas un rezultātus.
Viņš interesējās par alianses konstatētajām vājajām vietām cīņā pret bezpilota lidaparātiem, elektronisko karadarbību un citiem draudiem, kā arī par termiņiem šo ievainojamību novēršanai.
Vācijas valdošā koalīcija uz šo pieprasījumu reaģēja piesardzīgi. Kristīgo demokrātu savienības Aizsardzības komitejas loceklis Florians Dērns norādīja, ka šādas iniciatīvas rada nopietnas šaubas par to patiesajiem mērķiem.
“Arvien biežāk rodas jautājums, kam šādi pieprasījumi patiesībā ir izdevīgi un kuru intereses tiek pārstāvētas. Ja šāda informācija nonāktu nepareizajās rokās, tā apdraudētu mūsu drošību un aizsardzības spējas,” sacīja Dērns.
Līdzīgu nostāju pauda arī Kristīgo demokrātu aizsardzības politikas pārstāvis Tomass Erndls, uzsverot risku, ka drošībai nozīmīga informācija varētu nonākt nevēlamu personu rīcībā.
Saskaņā ar Vācijas likumiem opozīcijas frakcijām ir plašas tiesības pieprasīt informāciju no valdības. Lai gan valdības iestādes var atteikties izpaust klasificētu informāciju, tām parasti ir pienākums atbildēt uz oficiāliem parlamenta deputātu pieprasījumiem.
Turklāt militāro mācību analītiskajos ziņojumos nereti ir iekļauta ne tikai problēmu uzskaite, bet arī detalizēta informācija par vienību ievainojamību, simulēto rīcībnespēju un paredzamajiem trūkumu novēršanas termiņiem.
Jāatgādina, ka AfD jau ilgstoši tiek saistīta ar ciešām saitēm ar Maskavu un konsekventi ietur prokrievisku nostāju. Tādēļ pastāv risks, ka militārie noslēpumi, izmantojot šīs partijas parlamentāros mehānismus, varētu nonākt agresorvalsts rīcībā.
Kāda augsta ranga NATO militārā amatpersona Rietumu medijam gan norādījusi, ka AfD pieprasījums aliansē nav radījis “nopietnas bažas”, tomēr uzsvērusi – dalībvalstis vienmēr ir piesardzīgas attiecībā uz informāciju, kas var kļūt publiski pieejama.
Iepriekš Tīringenes iekšlietu ministrs Georgs Meiers apsūdzējis AfD parlamentāro instrumentu izmantošanā, lai “sistemātiski pārbaudītu kritisko infrastruktūru”, norādot, ka šāda rīcība atgādina “Kremļa darāmo lietu saraksta” izpildi.
Saskaņā ar vācu mediju iegūtajiem datiem kopš 2024. gada oktobra reģistrēti 58 AfD pieprasījumi par sensitīviem tematiem, tostarp policijas informācijas sistēmām, dronu apkarošanas spējām, militārā transporta maršrutiem, enerģētikas tīkliem, ūdensapgādi un civilo aizsardzību.
