Preiļu novadā vēlēšanās uzvarējis bijušā domes priekšsēdētāja un Saeimas deputāta pārstāvētais saraksts 42
Preiļu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējis Latgales partijas, “Jaunās vienotības” (JV) un “Latvijas attīstībai” (LA) kopīgais saraksts, kura līderis ir bijušais domes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.
Saskaitot balsis visos 16 Preiļu novadā esošajos iecirkņos, politisko spēku kopīgais saraksts saņēmis 47,19% balsu, kas domē nodrošina deviņas vietas no 15.
Savukārt “Progresīvo” un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kopīgais saraksts saņēmis 19,36% balsu, iegūstot trīs deputātu krēslus.
Trešajā vietā ar 10,21% balsu ierindojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), iegūstot divus mandātus. Ar 8,26% balsu seko Nacionālā apvienība (NA), kas domē ieguvusi vienu vietu.
Pārliecinoši uzvarējušo sarakstu domē pārstāvēs Adamovičs, Juris Erts, Skaidrīte Grigale, Andris Pastars, Lauris Pastars, Maruta Plivda, Guntars Ratenieks, Raimonds Rubins un Iveta Stašulāne.
No NA domē ievēlēts Pēteris Rožinskis, no LRA un “Progresīvo” saraksta – Māris Skutelis, Skaidrīte Ūzuliņa un Ārijs Vucāns, savukārt ZZS domē pārstāvēs Aija Bitinas un Āris Elsts.
Saskaņā ar CVK datiem Preiļu novadā šajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 49,05% balsstiesīgo.
Bartaševičs Rēzeknes domē tiek pie vairākuma mandātu
Bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča pārstāvētais saraksts, kuru veido viņa pārstāvētā partija “Kopā Latvijai” un Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā”, jaunajā Rēzeknes domes sasaukumā iegūs vairākumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati pēc visu balsu saskaitīšanas Rēzeknē.
Bartaševiča pārstāvētais saraksts ieguvis vairāk nekā pusi jeb 50,55% vēlētāju balsu, kas tam nodrošinātu astoņus deputāta mandātus un vairākumu pašvaldībā.
Domē tiks pārstāvēti tikai trīs saraksti. Pie trim deputātu krēsliem tikusi partiju apvienība, kuru veido Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV) un “Latvijas attīstībai” (LA), par kuru nobalsojuši 17,6% vēlētāju, kā arī Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) apvienība, par kuru nobalsoja 11,91% pilsoņu Rēzeknē, kas tai nodrošina divus mandātus.
Pārējiem sarakstiem nav izdevies tikt pāri 5% barjerai, tostarp Bartaševiča ilgus gadus pārstāvētajai partijai “Saskaņa”, kas saņēma 2,75% balsu.
Saeima pagājušā gada 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Likumā noteica, ka pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrāciju.
Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Pērn 2.jūlijā darbu sāka Rēzeknes domes pagaidu administrācija. Tās vadītāja ir bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norādījusi, ka arī pēc jaunās Rēzeknes domes ievēlēšanas tiks turpināts pašvaldības uzraudzības un stabilizācijas process.
Pašvaldības konti ir Valsts kasē un turpināsies tās uzraudzība, lai saprastu, kurā brīdī pašvaldība ir spējīga iziet no stabilizācijas procesa.
Kā ziņots, nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti lielajās pilsētās veiktā jau nobalsojušo pilsoņu aptauja pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem (“exit poll”) Bartaševiča sarakstam prognozēja 49,3% atbalstu. Otrā vieta tika prognozēta NA, JV un LA kopīgajam saraksts ar 15,9% vēlētāju, bet trešajā vieta LZP, LRA un JKP kopīgo sarakstam ar 14,5%.
Rēzeknes novadā vēlēšanās uzvarējis līdzšinējā mēra četru partiju kopīgais saraksts
Rēzeknes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējis partiju apvienības “Jaunā vienotība”, “Kustības Par!”, Latgales partijas un Jaunās konservatīvās partijas kopīgais saraksts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.
Saskaitot balsis visos 33 Rēzeknes novadā esošajos vēlēšanu iecirkņos, četru partiju saraksts, kuru pašreizējā domes sasaukumā pārstāv novada mērs Monvīds Švarcs, kurš gan šoreiz nekandidē, saņēma 17,33% vēlētāju atbalstu. Tas sarakstam dod trīs vietas domē, kuras ieņems Guntars Skudra, Anita Ludborža un Iveta Balčūne.
Otrajā vietā ar 15,17% balsu ierindojas partija “Kopā Latvijai”, kas saņems divu deputātu mandātus. Tos ieguvuši Zigfrīds Lukaševičs un Aivars Buharins.
Vienlaikus 12,1% ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība, saņemot divas deputātu vietas, kuras iegūs Gunārs Smeilis un Artūrs Šķesters.
Partija “Latvijas attīstībai” ieguvusi 10,75% balsu un divas vietas domē, kuras ieņems Georgijs Jevsikovs un Jānis Freibergs.
Latvijas Reģionu apvienība ieguvusi 9,95% balsu un divas vietas domē, kuras ieņems Līvija Plavinska un Jānis Matvejenko.
Savukārt 9,72% ieguvusi Nacionālā apvienība, saņemot divas vietas, kuras iegūs Aija Kiserovska un Oskars Babris.
Latvijas Zaļā partija ieguvusi 7,75% balsu un vienu vietu domē, kuru ieņems Igors Lucijanovs.
Partija “Latvija pirmajā vietā” ieguvusi 7,74% balsu un vienu mandātu, kuru saņems Jeļena Stepule.
Pārējās partijas Rēzeknes novadā nav pārvarējušas 5% barjeru.
Ropažu domē priekšsēdētājas Paulānes vadītais LA/NA saraksts iegūst visvairāk balsu, bet vairākumam nepietiek
Ropažu domē pašvaldības priekšsēdētājas Vitas Paulānes vadītais “Latvijas attīstības” (LA) un “Nacionālās apvienības” (NA) saraksts ieguvis septiņas no 19 vietām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie dati.
Par LA/NA nobalsoja 34,92% vēlētāju, kas dod septiņas deputātu amata vietas domē.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām kopumā Ropažu novada domē iekļuvušas seši, nevis astoņu partiju saraksti.
Par “Apvienoto sarakstu nobalsoja 17,57% vēlētāju, kas šim sarakstam dos četras deputātu vietas, bet par “Jaunās vienotības” un Progresīvo” (JV/P) kopīgo sarakstu balsoja 15,57% vēlētāju, kas šim sarakstam dod trīs vietas domē.
“Latvija pirmajā vietā”, kas ir ieguvusi 11,89% vēlētāju atbalsta, izcīnījusi divus mandātus domē. Tik pat daudz mandātu domē ieguvis “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” kopīgais saraksts, par kuru nobalsoja 8,38% vēlētāju.
Savukārt ar 7% vēlētāju atbalstu un vienu vietu Ropažu novada domē vēlēšanās startējusi Zaļo un Zemnieku savienība.
Ņemot vērā, ka Ropažu domē iekļuvuši saraksti, kuri līdz šim tur nebija, sagaidāmas salīdzinoši lielas pārmaiņas deputātu sastāvā. No domē ievēlētajiem vienpadsmit jaunie deputāti iepriekšējā sasaukumā nestrādāja.
No LA/NA saraksta varētu būt ievēlēti pašreizējie deputāti Paulāne, Ainārs Vaičulens, Ritvars Ziedonis, Haralds Burkovskis un Iveta Vīksne-Kreicberga. Deputāta amatu varētu iegūt arī divi jaunpienācēji Zigurds Erciņš un Luīze Utāne.
No apvienotā saraksta pēc provizoriskiem datiem varētu būt ievēlēts pašreizējais daputāts Gundars Jankovs, kas iepriekšējā domē bija ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības, un trīs jauni deputāti – Aivars Draudiņš, Terēza Luksa un Jānis Lepsis.
No JV/P saraksta ievēlētas pašreizējās deputātes Renāte Gremze un Rita Riekstiņa-Dolģe kā arī bijusī domes deputāte Signe Grūbe.
No “Latvija pirmajā vietā” saraksta ievēlēti jauni deputāti Kārlis Opincāns un Juris Silovs, no “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” – Marija Koričeva un Konstantīns Voskoboiņiks, bet no Zaļo un zemnieku savienības – Lauris Lielbārdis.
Deputāta amatus zaudēs Guntis Kampe (LA), Daiga Brigmane (LA), Lelde Sturme (LA), Atis Senkāns (LA), Ludmila Vorobjova (S), Jevgēnijs Sergejevs (S), Irēna Krote (JKP), Guntars Kniksts (JV), Pēteris Salenieks (LRA), Raimonds Fūrmanis (LZS), Eva Haberkorne-Vimba (“Par”).
Saskaņā ar CVK datiem, no 23 991 balstiesīgā iedzīvotāja Ropažu novadā, nobalsojuši 11 377 jeb 47,42%.
