– Atvadu runā Saeimā jūs bijāt labvēlīgi noskaņots pret deputātiem, bet vēlētāji caurmērā kritiski vērtē Saeimu, uzņēmēji sūdzas par deputātu zemu saimniecisko kompetenci. 3
– Tā jau katrs var vērtēt, kas labs, kas slikts. Tikko jaunais basketbolists Porziņģis pacēla Latvijas vārdu vēl nebijušos augstumos. Kas parādās presē, kā to komentē? Negatīvi! Porziņģa komandas līdzjutēji esot dikten neapmierināti un tas Latvijā tiek likts kā pirmā ziņa! Kāda tā motivācija jauniešiem? Tā bieži vien pat ļoti pozitīvas lietas mēģina parādīt pavisam pretējā gaismā. Tas ir viens no demokrātijas procesa pamatjautājumiem Latvijā – visi ir balsojuši vēlēšanās, izraudzījuši pārstāvjus uz Saeimu. Tikko vēlēšanas beidzas, sākas gluži pretēji procesi. Tiek nepārprotami pausts, ka ievēlētie deputāti nav piemēroti darbam Saeimā, ka viņus nevar ņemt par pilnu. Bet kas tad viņus ievēlēja? Neviens cits kā mēs paši. Negācija dzīvi nevirza uz priekšu.
M. Antonevičs: – Tikko intervējām premjeri Straujumu. Viņa teica, ka nav iespējams premjeram izvēlēties ministrus bez koalīcijas partiju aizbildnības.
– Vēlēšanās ir viena uzvarējusī partija – tā, kas uzņemas valdības sastādīšanu, ar premjeru, kurš vadīs valdību. Šai partijai krīt lielākā atbildība…
– Latvijā reti kad viena partija gūst ievērojamu pārsvaru vēlēšanās.
– Apstāklis, ka uzticēs lielāku atbildību premjera partijai, spiedīs veidot lielākas politiskās organizācijas. Varbūt spēku apvienošana Latvijā ir nedaudz iestrēdzis process, un situācija tāda kā iekavējusies, bet process notiek.
L. Rasa: – Vai tiešām ticat, ka latvieši spēs vienoties, veidot lielas monolītas partijas? Kaut tā pati “Vienotība” – apvienojās, bet ik pa laikam tiek runāts, ka esat uz sašķelšanās robežas, vismaz iekšējās pretrunas ir lielas.
– Neņemos paredzēt, kādu galu kura partija ņems, bet sašķelšanās dažkārt nozīmē tādas bāzes veidošanos, uz kuras var celt ko lielāku par iepriekšējo. Jāpiesaista jaunpienācēji. Ar ietekmi, ar pieredzi. Skaitliski Latvijas partiju lielums uz Igaunijas, Lietuvas fona izskatās ļoti slikti. Diemžēl. Kaimiņzemēs pēc ietekmes un biedru skaita radītās partijas ir daudz iespaidīgākas. Igauņiem lielākajā partijā ir virs 20 000 biedru. Mums jāizdara secinājumi. Tāpēc jau saaicināju ekspertu grupu, kas izvērtēja situāciju, deva priekšlikumus, kuri pārtapa uz Saeimu nosūtītā ierosinājumu vēstulē. Jāmeklē ceļi, lai nostiprinātu partiju sistēmu.
E. Līcītis: – Kādi ir jūsu secinājumi pēc četru gada darba par prezidenta amatu kā tādu? Pašlaik tas ir pareizi novietots varas zars? Vajadzētu palielināt prezidenta pilnvaras? Vai būtu jādod tautai prezidenta vēlēšanu tiesības? Cilvēkus šie jautājumi ļoti interesē, no prezidenta daudz gaida, lai arī viņa funkcijas ir ierobežotas.
– Varu droši apgalvot, būdams šajā amatā četrus gadus, ka viena cilvēka lomai tiek piešķirta pārāk liela nozīme, un gaidas un cerības ir daudz augstākas, nekā realitātē tās iespējams piepildīt. Atklātā, globālā pasaule prasa citu pieeju. Ir svarīgi, lai katrs indivīds attīstītu pats sevi. Ar gadiem tam būs jo lielāka nozīme. Lasīju redzējumu par to, kā vācieši iedomājas Vāciju 2030. gadā. Viņi prognozē, ka ražošanā vajadzēs uz pusi mazāk darbaroku nekā šobrīd. Prognozē nepieciešamību katram iedarbināt savu kritisko domāšanu, enerģiskāk rīkoties jau šodien, lai rastu vietu nākotnes pasaulē. Pieaugs ne vien katra indivīda, bet arī ģimenes loma. Tas būs pamats, atbalsts attīstībai. No attīstītās Vācijas varam pārcelt skatu atpakaļ uz Latviju. Beidzamajos piecos gados lauksaimniecībā nodarbinātie mazinājušies no 72 uz 47 tūkstošiem. Tas ir ievērojams skaitlis un tas kritīsies tālāk. Vēl pēc dažiem gadiem lauksaimnieciskajā ražošanā strādās zem 30 tūkstošiem cilvēku. Investīcijas samazina konkrēto darbaroku vajadzību, jo ceļas tehniskais, mehanizācijas līmenis.
