“Pēkšņi sajutu, kā mana būtība atdalās no ķermeņa!” Sieviete, kura divas reizes sastapusies ar nāvi, dalās pieredzē 0
Jautājums par to, kas notiek pēc nāves, joprojām ir viens no lielākajiem cilvēces noslēpumiem. Lai gan doma par dzīves beigām daudziem šķiet biedējoša, cilvēki, kas piedzīvojuši gandrīz nāves pieredzi, nereti apgalvo: nāve ne vienmēr ir beigas.
Debora Prumila tādu pieredzi piedzīvoja divreiz. Viņa atzīst – pēc tam bailes no nāves pilnībā izzudušas.
Pirmā reize: dzemdību zālē
Deboras pirmā sastapšanās ar nāvi notika, kad viņas dēls piedzima četras nedēļas pirms laika.
“Pēkšņi sajutu, kā mana būtība atdalās no ķermeņa un es vēroju notiekošo no istabas stūra,” viņa atceras. Šis brīdis bija īss, un mazulis piedzima pilnīgi vesels.
Otrā pieredze: autoavārija
Otrreiz Debora “aizgāja” desmit gadus vēlāk – nopietnā avārijā kopā ar savu vīru.
“Nākamajā brīdī es nonācu dzeltenā istabā,” viņa stāsta. “Tas bija kā atrasties mucā ar dzeltenu pudiņu — bet ne sliktā nozīmē. Mani apņēma silta, zeltaina gaisma. Es jutu absolūtu mieru, klusu prieku. Ne sajūsmu, bet dziļu mieru, it kā es būtu atgriezusies mājās.”
Laiks šajā brīdī neeksistēja.
“Es nezināju, vai tur biju minūti vai gadsimtu,” viņa saka. “Tad dzirdēju sava vīra balsi — viņš mani sauca.” Vēlāk vīrs teica, ka Debora bijusi bezsamaņā trīs līdz četras minūtes.
“Es jutos vainīga… bet patiesībā negribēju atgriezties,” viņa atzīst.
Kad Debora atguva samaņu, kāds jauns vīrietis palīdzēja viņai izkļūt no automašīnas. Tomēr viņas vīrs apgalvo, ka tuvumā neviena nebija.
Mainīta domāšana uz mūžu
Šie pārdzīvojumi pilnībā izmainīja Deboras skatījumu uz dzīvi.
“Viena no manām lielākajām bailēm vienmēr bija nomirt vienai vai tikt pamestai,” viņa saka. “Pēc šīs pieredzes šīs bailes pazuda.”
Viņa atzīst, ka vairs nav tik reliģioza, bet kļuvusi dziļi garīga. “Tas man atgādināja, cik trausla ir dzīve un cik strauji viss var beigties. Es vairs neatlieku svarīgas lietas, jo nevaru būt droša, ka būs vēl viena rītdiena.”
