Foto – Anda Krauze

“Pērkons” turpina dārdēt 0

Pirms 30 gadiem jaunā dziedātāja Ieva Akuratere kādā pusnaktī nosapņoja, ka tolaik jaunizveidotā grupa jānodēvē par “Pērkonu”. Šā “pērkona” zibeņi, dārdi un palaikam romantiskais lietutiņš trāpīja mērķī toreiz un trāpa arī tagad.

Reklāma
Reklāma

 

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals
Lasīt citas ziņas

Pirms leģendārās grupas jubilejas koncerta, kas 1. maijā gaidāms koncertzālē “Palladium”, “Pērkona” tēvs Juris Kulakovs sola – kamēr “Pērkons” būs spējīgs savienot daili ar spēku, tas turpinās dārdēt.

 

“Pērkons” trīsdesmit gadu jubilejas tūres noslēguma koncerta pieteikumā reklamēts kā “latviešu supergrupa”. Kad saku, tas skan nedaudz svešādi, Juris Kulakovs pasmīn – šo epitetu, tāpat kā “leģendārā” pievienojot citi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizvadītājā vasarā “Pērkona” dziesmas kopā ar daudzu tūkstošu dziedātāju kori izskanēja dižkoncertā “Meistars. Dziesma. Leģenda” Mežaparkā. Kā pats J. Kulakovs izturas pret šādu grupas leģendas statusu? Jau gaidu kādu no Jura mazliet ironiskajiem komentāriem, bet komponists iebilst – ironijas gan nav nekādas – tas bijis saviļņojoši! “Ir gadījies, ka daudzu tūkstošu publika ir mūsu priekšā, bet septiņu tūkstošu koris aiz muguras un dzied mūsu dziesmas – patiesi grandiozi! Šajā kompānijā vēl būtu bijis jābūt arī tandēmam “Uldis Stabulnieks – Māris Sirmais” ar “Tik un tā”, tad būtu pilns komplekts.”

Juris atzīst, ka ar prieku un lepnumu izjūt arī par aizvadītajā vasarā saņemto Līvānu goda pilsoņa apbalvojumu. Tieši Līvānos, viņa dzimtajā pilsētā, viss sācies. Spēlēts gandrīz visos iespējamos vietējos orķestros, arī pūtēju, vienu gadu pat dziedāts pilsētas korī, tā teikt, lai saprastu, kā tas darbojas no iekšienes. Vidusskolas korī gan Juris neesot uzņemts, uzskatīts par “rūcēju”. Komponists pasmaida, šajā ziņā nekas daudz neesot mainījies – joprojām esot sarežģīti nodziedāt kādu melodiju, neraugoties uz “gandrīz divām konservatorijām” aiz muguras.

 

“Sakarā ar šo titulu mani pielauza uzrakstīt pilsētai himnu, kuras pirmatskaņojums notika pēc titula piešķiršanas, tieši pirms “Pērkona” koncerta,” stāsta Juris. “Laikam jau esam vistitulētākā Latvijas grupa – divi Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki (Ieva Akuratere un Juris Kulakovs), trīs Jūrmalas goda pilsoņi, un visi – apbalvoti ar Barikāžu piemiņas zīmēm – medaļām.”

 

“Pērkona” vēsturē vienlīdzīgās devās allaž bijis atrodams gan patriotisms, gan bohēma, un šķiet, ka nekādas pretrunas starp tiem nav, tieši pretēji, bez toreizējās bohēmas vides nebūtu iespējams viņu dumpīgums. “Pērkona” pirmā uzstāšanās pirms trīsdesmit gadiem notika ļoti bohēmiskā atmosfērā Mākslas Akadēmijas karnevālā, tomēr dziesmas tika iestudētas rudens vakaros konservatorijā – tajā paša telpā, kur J. Kulakovs savulaik studējis klavieres docenta Raimonda Paula vadībā un tur gan nekādas bohēmas neesot bijis, strādāts patiešām nopietni. Tomēr Juris steidz piebilst, ka “Pērkons” esot tikpat bohēmisks arī tagad – teatrāls rokenrols ar labu dzeju un saknēm akadēmiskajā mūzikā. “Jo miesa, protams, noveco, bet gars – nē. Šajā laikā tikai nākusi klāt arī dzīves pieredze.”

Reklāma
Reklāma

Jautāju – atskatoties uz visu “Pērkona” skandalozo pagātni padomju gados, vai arī tagad negribas izdarīt kaut ko dumpīgu, dullu? Tāpat kā toreiz uzņemties karognesēju lomu? “Domāju, ka “Pērkons” ir pateicis to, ko gribējis pateikt,” nosaka Juris. Viena “piebilde” gan vēl iecerēta – grupas septītais albums tomēr esot gaidāms. Tas būšot ļoti eklektisks, apkopojot dziesmas, kas palikušas ārpus līdzšinējiem trim dubultalbumiem, arī dažas iesāktas, bet joprojām nepabeigtas. “Kā teicis vecais Zālamans – nav nekā jauna uz šīs pasaules. Kādu laiku nebijām atskaņojuši “Baletomāniju”, bet paraugoties apkārt un redzot, kādas nejēdzības joprojām turpina notikt, šī dziesma atkal pirms pāris gadiem atgriezās mūsu aktīvajā repertuārā. Kretīni dejo!”

Nostalģiju pēc aizgājušā no jubilāriem dzimšanas dienas koncertā gan negaidiet – “Pērkonam” tā nav piemitusi nekad, uzsver Juris. “Kopumā viss kā līdz šim – gan dārdēsim, gan būsim romantiski, patētiski un filosofiski, gan arī ironiski un groteski. Galvenais, kas būs īpašs – pacentīsimies restaurēt dažas dziesmas, kuras nav koncertos skanējušas aptuveni divdesmit gadus.”

Koncertā piedalīsies arī viesi – jaunā grupa “On the Roof”, bet starp koncerta pirmo un otro daļu uzstāsies Elizabetes Balčus trio. “Un pavisam, pavisam īpašais – epizodiski kopā ar mums piedalīsies arī “Pērkona” mūziķu muzikālie bērni – Justīne Kulakova, kura pašlaik studē vijoļspēli Lozannas augstskolas maģistrantūrā, grupas “Instrumenti” mūziķis Reinis Sējāns, sitaminstrumentālists Matīss Akuraters un Jūrmalas mūzikas skolas audzēknis Valters Sējāns,” stāsta Juris.

 

“Saprotu, ka bieži vien vecie “rokeri” izskatās smieklīgi vai pat nožēlojami, bet mūsu “klasiķu” statuss un satura dziļumi mūsu mūzikā un dzejā, manuprāt, stāv ārpus modes, laika un telpas. Es ļoti lepojos ar to, ka konservatorijas studiju laikos “Pērkons” bija iecienītākā grupa muzikologu/teorētiķu ballītēs. Kamēr “Pērkons” būs spējīgs savienot daili ar spēku, mēs turpināsim dārdēt!”

 

Pēc “Pērkona” lielkoncerta J. Kulakovu gaida pamatīgs darbs akadēmiskās mūzikas laukā. Noslēgts nodomu protokols ar operu – ir iecere komponēt bērnu operu pēc Vizmas Belševicas jaunībā rakstītas poēmas, ja izdosies piesaistīt līdzekļus, arī mūziku kādai lielfilmai, kā arī latvisku oratoriju “Ziemassvētki Straumēnos”, kurā izmantota Daces Micānes–Zālītes dzeja un Edvarda Virzas teksti. Bet vasarā, neesot izslēgts, uz skatuves atgriezīsies vēl viena mītiska formācija – “Menuets”, kas gan oficiāli pasludinājis savas pastāvēšanas beigas. “Nebija saprātīgi mētāties ar šādiem paziņojumiem, es to neatbalstīju. Katrā ziņā Imants Kalniņš ir izteicis interesi par “Menueta” piedalīšanos šajās Imantdienās.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.