Pēteris Apinis: Labs uzturs acu veselībai
0
Pirms 3500 gadiem ēģiptieši ārstēja nakts aklumu, iepilinot acīs ceptu vērša aknu sulu, kas ir bagāta ar A vitamīnu – šī prakse ir dokumentēta viņu medicīniskajā pergamenta rullī “Ebersa papiruss”.
Veselīgs uzturs nodrošina uzturvielas, kas aizsargā jutīgos acu audus, saglabā tīklenes veselību un regulē intraokulāro spiedienu.
Regulāri lietojot veselīgu uzturu, tas palīdz (kopā ar acu ārsta veiktajām manipulācijām un izrakstītajām zālēm) izsargāties no vecuma redzes slimībām, piemēram, makulas deģenerācijas, kataraktas un glaukomas.
Dabā sastopami vairāk nekā 600 karotinoīdi jeb augu pigmenti, taču cilvēka acs tīklenē un lēcā uzkrājas tikai trīs: luteīns, zeaksantīns un mezo-zeaksantīns, no kuriem pēdējais tīklenē tiek sintezēts no luteīna. Mākulā luteīns un zeaksantīns ir koncentrēti 1000 reizes lielākā daudzumā nekā citās ķermeņa daļās. Luteīnu un zeaksantīnu var atrast lapu kāpostos, spinātos, salātos, brokoļos, Briseles kāpostos, zaļajos zirņos, zaļajās pupiņās, kukurūzā, burkānos un kāpostos. Tos var uzņemt arī ar olām un avokādo, un – kāpēc es iesaku tieši tā tos uzņemt – būs lasāms raksta lejasdaļā.
Luteīns un zeaksantīns, kas ir dzelteni pigmenti darbojas arī kā acs iekšējie zilās gaismas bloķētāji. Dzeltenā krāsa uztver zilo gaismu, tādējādi neļaujot tai bojāt fotoreceptorus aiz mākulas, tātad tā ir aizsardzība pret gaismas radītiem bojājumiem.
Pārtikas produkti, kas bagāti ar antioksidantiem, neitralizē oksidatīvo stresu, ko izraisa zilās gaismas iedarbība, un novērš kataraktas veidošanās risku. Astaksantīns – dabiskais sarkanais karotinoīdu pigments, kas atrodams jūras dzīvniekos – lasī, garnelēs un omāros – ir izrādījies itin nozīmīgs vecuma izraisītu acu slimību profilaksē un ārstēšanā. Astaksantīns ir ne tikai antioksidants, bet tam piemīt arī īpašības, kas palīdz cīnīties pret iekaisumu un šūnu nāvi.
Daudzas mums itin labi zināmas uzturvielas un vitamīni ir arī antioksidanti, kas var neitralizē brīvos radikāļus, kuri izraisa šūnu bojājumus. Tātad – nozīmīgākās vielas, kas acu veselībai būtu jāuzņem ar uzturu ir bēta karotīns (atrodas burkānos, spinātos un ķirbjos), omega – 3 taukskābes (vislabāk uzņemt ar taukām zivīm, linu sēklām, olīveļļu), A vitamīns (visvairāk – batātēs, burkānos, aknās), C vitamīns (visvairāk – citrusaugļos, sarkanajos piparos, ogās), D vitamīns (vislabāk uzņemt no taukām zivīm un olu dzelenuma), E vitamīns (uzturā no avokādo un zemeriekstu sviesta), cinks (no liellopu gaļas, gliemjiem un jūras veltēm).
Augsts intraokulārais spiediens ir bezsimptomu izmaiņa acs šķidruma spiedienā, kas var izraisīt glaukomu (glaukoma ir otrais izplatītākais akluma cēlonis pasaulē). Pastāv nozīmīga saistība starp lieko ķermeņa svaru un paaugstinātu intraokulāro spiedienu. Cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu un ēd veselīgāk, kā arī seko līdzi savam cukura līmenim asinīs, retāk saslimst ar glaukomu, vai arī viņiem slimība progresē lēnāk.
Izvairīšanās no pievienotā cukura, piesātinātajiem taukiem un augstkaloriju pārtikas produktiem, piemēram, cepumiem, kūciņām, konfektēm un čipsiem, palīdz novērst augstu glikozes līmeni, tātad – izvairīties no redzes pasliktināšanās.
Ja vien pacientam nav veselības problēmu, kas apgrūtina karotinoīdu uzsūkšanos – piemēram, histamīna nepanesamība vai dažas aknu slimības,– vislabāk iepriekšminētās uzturvielas ir uzņemt ar pārtiku, nevis ar uztura bagātinātājiem. Uztura bagātinātāju lietošana neļauj daudziem labvēlīgajiem komponentiem nonākt jūsu organismā, savukārt pārtikas daudzveidība rada sinerģisku ietekmi uz veselību – tādu ietekmi, ko atsevišķs uzturvielas elements nespēj nodrošināt. Pārtikas produktos (augu valsts produktos) ir daudz fitosavienojumu – dabīgu vielu –, kas arī veicina vispārējo acu veselību.
Ar dažiem spinātiem luteīnu un zeaksantīnu var uzņemt vairāk nekā ar tabletētiem uztura bagātinātājiem. Vēl ļoti labas ēdmaņas ir avokado, olas un pistācijas. Šajos produktos ir daudz mazāk luteīna un zeaksantīna nekā lapu dārzeņos, taču, tā kā šie pigmenti ir taukos šķīstoši, no taukainiem ēdieniem tiek uzsūkts lielāks to daudzums. Olas pārspēj gan spinātus, gan uztura bagātinātājus luteīna uzsūkšanās ziņā.
Mani pacienti regulāri pajautā – vai jāēd daudz melleņu acu veselībai? Jā, un vislabākās ir paša plūktas meža mellenes. Kāpēc es nemīlu lielveikalā pirktās mellenes? Tās ir mērojušas tālu ceļu no svešām valstīm, plūktas nedēļām vai mēnešiem atpakaļ, apstrādātas ar ķīmikālijām, lai nebojājas. Mūsu pašu zemnieku audzētās lielās dārza mellenes ir gana labas un ļoti veselīgas.
Vēsturiski leģendas par mellenēm aizsākās Otrā pasaules kara laikā, kad britu pilots Džons Kaningss ziņoja, ka melleņu ievārījuma ēšana palīdzējusi viņam uzlabot redzi naktī. Lai gan tas ir nedaudz pārspīlēts, mellenes tiešām palīdz samazināt acu nogurumu pēc ilga darba pie ekrāna un var atvieglot acu spēju pielāgoties dažādam apgaismojumam, piemēram, krēslas stundās.
Kādēļ vēl mellenes lietot? Melleņu tumši zilais un violetais tonis liecina par augstu antocianīnu saturu. Šie augu pigmenti ir spēcīgi antioksidanti, kas īpaši labi uzkrājas acs audos, aizsargājot acu šūnas no oksidatīvā stresa un brīvo radikāļu bojājumiem. Mellenēs esošie savienojumi palīdz stiprināt sīko kapilāru sieniņas acīs, kas uzlabo mikrocirkulāciju un tīklenes apgādi ar skābekli un barības vielām.
Interesanti, ka makulas pigments ir saistīts arī ar labāku kognitīvo funkciju, sniedzot ieguvumus, kas sniedzas tālāk par redzi. Atcerēsimies, ka acis ir daļa no smadzenēm. Ja cilvēks palīdz savām acīm, viņš palīdz savām smadzenēm.
Daži atgādinājumi par acu veselību. Būtu labi ievērot digitālo un vizuālo higiēnu. Strādājot pie datora vai telefona, ik pēc 20 minūtēm būtu jāpaskatās uz objektu, kas atrodas vismaz 6 metru attālumā, un jāveic to vismaz 20 sekundes. Tas atslābina acs muskuļus. Dziļas informācijas iegaumēšanai labāk lietot drukātas grāmatas, un izvairīties no ilgstošas garu tekstu lasīšanas mazos viedtālruņa ekrānos. Lasot vai strādājot, būtu labi nodrošināt vienmērīgu gaismu, lai acīm nebūtu sasprindzināti jāpiepūlas krēslā.
Būtu labi acis aizsargāt no ārējās vides. Saules ultravioletais starojums kaitē acs lēcai un tīklenei tieši tāpat kā ādai. Būtu racionāli lietot kvalitatīvas saulesbrilles saulainā laikā, īpaši sniegotā ziemā vai laivā uz ūdens.
Neaizmirsti par pietiekamu ūdens dzeršanu, jo dehidratācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc acis kļūst sausas un nogurušas! Ja nepieciešams, jāizmanto mitrinošus acu pilienus. Visiem cilvēkiem vecuma grupā 50+ atgādinu, ka reizi gadā pie acu ārsta uz konsultāciju ir jāaiziet.
