Foto: LETA

Pēteris Apinis: Novēlots stāstiņš Sirds (Valentīna) dienai. Kādi ir mūsu sirds riska faktori? 6

Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

Visiem tiem, kas nespēj izlasīt garu nopietnu tekstu, lūdzu kanālā RīgaTV 24 skatīties raidījumu Dr. Apinis 21. februārī plkst. 17.00, kur Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve un Iveta Bajāre šo visu skaidros vienkāršoti un saprotami.

LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 67
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 138
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
3 stundas
Lasīt citas ziņas

Laikā no 2018. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim tika veikts „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”. Šī pētījuma veikšanas nepieciešamību noteica Latvijas iedzīvotāju epidemioloģisko pētījumu vēsturisko, sociālo un politiski ekonomisko faktoru kopums, kas bija izveidojies 21. gadsimta otrajā dekādē.

Šobrīd visi pēta Covid–19, un nav populāri rakstīt par citiem veselības jomas un sabiedrības veselības pētījumiem. Pie kam – visi citi pētījumi Latvijā ir sliktāk apmaksāti, tos neslavē un pat nelasa. Bet tādi pētījumi ir, un vienu izcilu pētījumu es vēlos akcentēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Īsumā tas izskatās tā – profesors Andrejs Ērglis, profesors Vilnis Dzērve, sabiedrības veselības maģistre Iveta Bajāre, universitātes pētnieks Juris Bārzdiņš, matemātiķis Artis Luguzis un citi pētnieki vispirms nejaušināti atrod 6000 Latvijas iedzīvotājus no 25 līdz 64 gadiem, pie kam pa vecuma grupām ik pa 5 gadiem, kur sanāk pa 300 cilvēkiem gan vīriešiem, gan sievietēm pa 10 vecuma grupām, nu piemēram, 300 vīrieši vecumā no 60 līdz 64 gadiem.

Tad šiem cilvēkiem uzdod 164 jautājumus par riska faktoriem un jautājumus par noteiktām slimībām un sindromiem. Jautājumi veidoti pēc loģiskās pārejas principa atkarībā no atbildēm. Anketā iekļautas vispārīgas ziņas par respondentu un viņa veselības stāvokli, atvērtie un slēgtie jautājumi par respondenta uztura paradumiem, kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanu, alkohola lietošanu), arteriālo asinsspiedienu, holesterīna līmeni, iespējamu cukura diabētu, iespējamām sirds un asinsvadu slimībām, hormonālo statusu sievietēm, centrālās nervu sistēmas darbību, iespējamām elpošanas orgānu slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām, dzīves kvalitāti, psihoemocionālo stāvokli, informācija par iedzimtību un informācija par objektīvajiem izmeklējumiem.

Vēl visus šos cilvēkus izmērīja, nosvēra, mērīja asinsspiedienu, bet E. Gulbja laboratorijā veica analīzes – noteica kopējo holesterīnu, augsta un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni, triglicerīdu līmeni un glikozes līmeni, Šoreiz nestāstīšu par personalizētās medicīnas datiem, ko arī pētījuši mūsu kolēģi.

Kāds ir kuras vecuma grupas vidējais latvietis?

Principā interesants šis pētījums būtu kaut vai no tāda skatpunkta – kāds ir Latvijas iedzīvotājs, ja dators atlasa nejaušinātus 300 vienas grupas vīriešus vai sievietes.

Šoreiz izrādījās, ka 63,7% respondentu bija latvieši, 25,7% krievi un 10,6% bija citu tautību pārstāvji. 35,0% respondentu bija augstākā izglītība, bet 10,1% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem bija lielāks augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. 35,5% respondentu bija fiziska darba darītāji, 36,3% bija intelektuāla darba darītāju, 17,5% pensionāru. 18,8% bija neprecējušies, 12,1% bija šķīrušies un 6,3% bija atraitņu.

Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem bija lielāks atraitņu īpatsvars, attiecīgi 10,5% un 1,6%. Šiem aptaujātajiem pārsteidzoši maz bija bērnu – vismaz 2 bērni bija tikai 13,3% visu vecumu vīriešu un 10,8 % sieviešu.

Tas, ko es šeit pieminu ir tikai neliela daļa no kopējās iegūtās informācijas masas. Bet demogrāfijas krīze šajā pētījumā bija nolasāma labāk nekā Ilmāra Meža rakstos.

Kādi ir sirds riska nozīnmīgākie faktori Latvijas iedzīvotājiem?

Kas nudien nebija pārsteidzoši ¬– normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir tikai 35,2% respondentu, aptaukošanās – 29,1% respondentu. Tas nozīmē, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgi un nēsā līdzi lieku svaru.

Hiperholesterinēmijas izplatība 60–65% robežās sākas no 35 gadu vecuma kā vīriešiem tā sievietēm un ir augstos skaitļos praktiski visās vecuma un dzimuma grupās. Paaugstināts cukura līmenis ir trešdaļai vīriešu pēc 45 gadu vecuma, sievietēm šis rādītājs parādās vēlāk, bet tad iegūst patiesi nozīmīgus apmērus.

Kas ir (pat negaidīti) pozitīvi – augsts asinsspiediens kā riska faktors nav tik aktuāls kā 10 gadus atpakaļ. Gandrīz divām trešdaļām respondentu bija optimāls vai normāls asinsspiediens.

Atkal pieaug smēķēšanas liga Latvijā, ko bija veiksmīgi izdevies samazināt ar aizliegumiem smēķēt publiskās vietās, bērnu klātbūtnē utt. pirms desmit gadiem. Vairāk nekā puse Latvijas vīriešu savā mūžā ir smēķējuši vismaz 1 gadu (65,8%). Ikdienā turpina smēķēt 36,06% vīriešu, savukārt, sieviešu ikdienas smēķētāju īpatsvars ir 18,2%. Tādējādi, kopējais ikdienas smēķētāju īpatsvars izmeklētajā populācijā bija 27,0%.

Kādus secinājumus izdarījuši kardiologi no šā pētījuma?

Neticami daudz. Mans uzdevums šoreiz nav iedziļināties holesterīna vielmaiņas aspektos, cukura diabēta profilaksē vai metabolā sindroma izplatībā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, bet it īpaši pēdējā desmitgadē, notiek aktīvas diskusijas par investīcijām veselības nozarē.

Diskusijās par investīcijām – lai parādītu ieguvumu tautsaimniecībai, ekonomistiem nepietiek ar diagnozēm, emocijām, sāpju un ciešanu aprakstu. Ir nepieciešami ļoti precīzi un skaidri dati, kas veselības nozarei, kā arī investoriem – valstij un sabiedrībai, saprotamā datu valodā parāda labākās īstermiņa un ilgtermiņa investīcijas. Šis pētījums tādus datus dod.

Būtu labi, ja Valsts prezidenta kancelejā, Ministru kabinetā, Finanšu un Ekonomijas ministrijā kāds mācētu vai vismaz gribētu ar pētījumu iepazīties.

Veselības aprūpe ir kompleksa un pastāvīgi dinamiski mainīga sistēma, kuras izpratnei būtiskākais ir datu dinamika. Veselības aprūpe nav atraujama no citām tautsaimniecības nozarēm. Veidojot nodokļu, vides, labklājības, izglītības, demogrāfijas, infrastruktūras politiku, ir nepieciešami dati, jo tie precīzi var norādīt ietekmes sviras ar mērķi novērst pretrunīgu vai, ļaunākajā gadījumā, riskus attīstošu politiku.

Dati kalpo kā motivācijas pastiprinātājs sabiedrības veselības „reklamēšanai”. Sabiedriskās aptaujas rāda, ka 2/3 Latvijas sabiedrības locekļu ir gatavi atbalstīt prioritāru medicīnas finansēšanu. Tomēr dati par veselības riska faktoru izskaušanu savā ikdienā un uzvedības maiņu katra indivīda līmenī stipri atpaliek no minētajiem skaitļiem.

Kādus secinājumus es esmu atradis šajā pētījumā?

Pirmkārt, sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis līdz 64 gadu vecumam (ir jau arī vēlāk, bet pētījums skata ļaudis līdz 64 gadu vecumam).

25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana), bet 49% – profilaktiski novēršami – veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu.

Covid–19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumu dēļ daudzi pacienti, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību pacienti, nav saņēmuši pienācīgu aprūpi, kā rezultātā nākamo pāris gadu laikā redzēsim būtisku ietekmi uz kopējo sabiedrības veselību.

Tas savukārt liek definēt: nāksies plānot papildus valsts finansējumu medikamentiem un pakalpojumiem. Pretējā gadījumā tiks būtiski apdraudēta ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas veselība ar būtisku tiešu un netiešu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kas kavēs valsts ekonomikas atkopšanos no pandēmijas izraisītās krīzes.

Smēķēšana un alkohols ir nozīmīgi sirds un asinsvadu slimību riska faktori

Oglekļa monoksīds jeb tvans ir nāvējoša gāze, kas rodas, tabakai sadegot, samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem, un ietekmē sirds slimību attīstību. Nikotīns, ko satur tabaka, izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirds ritma paātrināšanos, sirds darbs kļūst mazāk produktīvs.

Vairāk nekā 90% pacientu ar kāju artēriju slimībām ir smēķētāji.

Smēķēšana ir saistīta ar tiešu toksisko iedarbību uz asinsvadu sieniņu, aktīviem smēķētājiem 2–4 reizes biežāk attīstās koronārā sirds slimība nekā nesmēķētājiem. Aktīvā smēķēšana dubulto miokarda infarkta un piecas reizes palielina insulta risku.

Alkohols izraisa augstu asinsspiedienu, sirds muskuļu slimības un sirds ritma traucējumus. Nozīmīga problēma ir alkohola kardiomiopātija – palielināts sirds kreisā kambara sieniņas biezums, kā rezultātā samazinās sirds spēja izsūknēt asins caur sirdi un organisms cieš no skābekļa trūkuma.

Cigarešu un alkohola akcīzes politikai ir būtiska ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām – alkohols un cigaretes ir vieni no slimības katalizatoriem, atstājot negatīvu ietekmi gan uz pacientu, gan uz pacienta tuviniekiem, gan uz sabiedrību kopumā.

Tad, kad visām preču grupām Latvijā bija (un vēl joprojām ir) nozīmīgi tirdzniecības ierobežojumi Kariņa lokdaunā, valdība Kariņa un Reira vadībā ne tikai neierobežoja alkohola un tabakas tirdzniecību, bet gan paplašināja iegādes iespējas. Latvijā, pateicoties alkohola un tabakas lobistiem valdībā (un jādomā, ka tieši pateicoties Jānim Reiram) ir viszemākā akcīze Eiropā, piemēram cigaretēm.

Pēc Arņa Saukas un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma, saprātīgi palielinot akcīzes likmes cigaretēm un degvīnam, būtu iespējams sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai iekasēt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokļa likmi cigaretēm varētu iegūt papildu ap 13 miljoniem eiro, bet par 10% palielinot akcīzes nodokļa likmi degvīnam – papildu ap 7 miljoniem eiro.

Būtu pienācis īstais brīdis ne tikai palielināt šņabja un cigarešu akcīzi, bet naudu tieši novirzīt sirds slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lūdzu TV24 noskatieties raidījuma Dr. Apinis 20. februārī plkst. 14.00 vai 21. februārī plkst. 17.00 atkārtojumu. Šajā raidījumā Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve un Iveta Bajāre vienkāršoti un saprotami stāsta par sirdi.

Visvieglāk raidījumu noskatīties: https://xtv.lv/rigatv24/video/4rP7eDDDNBR-20_02_2021_dr_apinis_1_dala un https://xtv.lv/rigatv24/video/0zONvoow7PM-20_02_2021_dr_apinis_2_dala

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RO
Regīna Olševska
Veselam
Viena no iespējām – ārpusdzemdes grūtniecība. Nopietnas veselības problēmas, par ko liecina pēkšņas, stipras sāpes vēdera lejasdaļā
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Siltums veicina kaitīgu baktēriju vairošanos pārtikas produktos. Kā tikt pie vasarīgas maltītes bez vēdergraizēm? 7
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 67
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 138
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
3 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
23 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
1 diena
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
15. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
14. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
SS
Santa Sergejeva
Veselam
Kāpēc valsts jau 12 gadus nesadzird izmisīgos krūts vēža pacienšu un ārstu saucienus? Atbild Pavļuts 23
5 dienas
SM
Signe Mengote
Ziņas
“Satikties vajag gandrīz tāpat kā elpot!” Kā kovida laikā bērnu nometnes var uzlabot emocionālo stāvokli
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir būtiski domāt par starptautiskās solidaritātes aspektu!” Juhņēviča par vakcīnu ziedošanu citām valstīm un krājumiem Latvijā 45
5 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Patiesība par kolagēnu: reāls palīgs skaistumkopšanā un sportā vai tikai modīgs trends? 4
6 dienas
LE
LETA
Veselam
Iedzīvotājs Latvijā prasījis kompensēt Covid-19 vakcīnas radītās blaknes 55
6 dienas
LE
LETA
Veselam
Spēkā stājas izmaiņas mediķu piemaksās par darbu Covid-19 apstākļos 11
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pludmales volejbolisti uzvar brazīliešus un iekļūst olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien daudzviet ļoti stipri līs 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saeimas priekšsēdētājas biedre: atsevišķi deputāti nevakcinējas politisku mērķu dēļ 10
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Čempionu karalis. Vai būs, kas Jūrmalā glābj? Cepumu magnāta lieta nonāk tiesā. Nedēļas notikumu apskats 1
1 stunda
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Streips: 1926. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu, ka potēšana ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem 33
3 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 12
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Sešu stundu laikā Samantai Tīnai uz muguras top iespaidīgs pirmais tetovējums 71
1 diena
GR
Guna Roze
Ziņas
“Pēc 63 dzīve ir jāmaina – kaut vai tāpēc, lai būtu interesanti dzīvot!” Saruna ar rakstnieci Baibu Talci 5
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pats izslimoju vidēji smagi un esmu izvadījis arī ļoti daudz “antivakseru”,” priesteris par Covid-19 pieredzi 146
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Ja zemenes paceļam 1,20 m no zemes…” Agronoms Dzērve atklāj interesantu “knifu”, kā zemenes iegūt ātrāk 13
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdība neticēja, ka kāds no mūsējiem iegūs zelta medaļu,” Apinis par sportu, politiku un naudu 36
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jāvēršas pret tiem, kuri krāpjas ar nodokļiem, nevis tiem, kas tos taisnīgi maksā. Deputāts par plāniem vērsties ST 59
2 dienas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mūs gaida politiskā spēle, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantos pandēmijas kārti 36
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tirgus ir pārmaiņu priekšā!” Smiltēns atklāj, vai Centrāltirgū beidzot prioritāte būs vietējiem zemniekiem 30
2 dienas
JE
Jānis Eglīts*
Ziņas
Jānis Eglīts: “Nav daudz valstu, kas ir tik privileģētā situācijā kā Latvija!” 20
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Lūk, kā pašmāju mūziķi Liepājas pusē koncertēja uz milzīgas, peldošas skatuves
09:42
LE
LETA
Ziņas
FOTO: Berlīnē protestos pret Covid-19 ierobežojumiem aizturēti 600 cilvēki 2
09:19
LE
LETA
Ziņas
Pircējus brīdina par kādu PVC logu tirgotāju internetā
08:59