Pēteris Apinis: Rinda ārā pie aptiekas kā metode valdības cīņai ar vīrusu
40
Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Kariņa valdība paģērējusi, ka aptiekā uz vienu apmeklētāju jāparedz 25 kvadrātmetri tirdzniecības platības, tādēļ šobrīd pie aptiekām veidojas rindas, bet aptiekā iekšā drīkst ieiet 1 vai 2 apmeklētāji. Nu nav tās aptiekas tik lielas kā Rimi, bet tieši tā šķiet Kariņa valdībai.
Kaut kādas, pilnīgi nesaprotamas indeves dēļ, man joprojām zvana mani jaunības dienu draugi un pacienti, un vaino mani visās Latvijas medicīnas likstās un nelaimēs.
Tā nu vakar man piezvanīja kāds mans pacients no tiem senajiem laikiem, kad pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados latvieši Rietumsibīrijā būvēja ceļus 200 km no Polārā loka, bet man bija tas gods tur –Vingapūras pilsētiņā strādāt par vienīgo ārstu.
Ambulance bija neliela, un dažkārt ne tikai gaitenī, bet arī ārā izveidojās rinda. Mans seno dienu paziņa stāstīja, ka esot stāvējis rindā pie aptiekas pusstundu salā, un tas viņam licis atminēties jaunības dienas Sibīrijā.
Viņš esot pat iemācījies dziesmu: „apsnigsim, dosim godu tiem, apsnigsim, par godu skumjajiem”, jo bez šīs dziesmas aptiekas apmeklējums neesot baudāms.
Mans ziemeļu dienu biedrs ir novecojis, taču itin kolorīts – uz sejas viņam ir apdeguma pēdas, liekais svars pārsniedz to svaru, kas nav liekais, bet no hroniskām slimībām vieglāk ir uzskaitīt tās, kuru viņam nav. Šķiet, ka aptieka un pārtikas veikals šobrīd ir divi viņa ikdienas pārvietošanās galamērķi, un vienlaikus – vienīgā fiziskā aktivitāte.
„Pie aptiekas priekšā palaidu tantīti ar diviem kruķiem, bet tā iepazinos ar ļoti simpātisku kundzīti”, viņš auroja telefonā: „tikai viņai, izrādās esot Covid plaušu karsonis, un viņa tur pie tās aptiekas nosala”.
Stāsta beigās mans paziņa atzina, ka nostāvējis rindā pie aptiekas, taču tieši šajā aptiekā viņam konkrēti nepieciešamo zāļu nav bijis. Aptiekāre laipni ieteikusi, kurā aptiekā vērsties, kur šīs zāles ir. Tā nu viņš esot nostāvējis rindā arī pie otras aptiekas.
Kariņa valdība nemīl izņēmumus. Kariņa valdība uzskata, ka vienādi noteikumi nepieciešami ikvienai vietai, kurā atrodams kases aparāts, un valdības ministru ieskatā vieta ar kases aparātu ir veikals. Pašreizējā valdība un Veselības ministrija aptieku uzskata par veikalu, bet veikalā, varasvīruprāt, nedrīkst būt mazāk par 25 kvadrātmetriem uz vienu pircēju.
Šorīt agrā rīta stundā aizgāju līdz aptiekai un tiešām – pie tās stāvēja rinda. Es nekautrējos un piezvanīju uz Veselības ministriju, un pajautāju – kam ir izdevīgas rindas pie aptiekas.
„Bet ir taču tik labs laiks”, man laipni atsaucās Veselības ministrijas ierēdne, „nemaz nav slikti cilvēkiem pabūt svaigā gaisā”.
Tā nudien ir balta patiesība. Gaisa temperatūra šodien no rīta bija –120 grādi, bija bezvējš, nebija nokrišņu un rindā stāvētāji skaisti nosarmoja.
Valdības rūpes par Latvijas iedzīvotājiem pilnībā atbilst senajam Padomju laika pantiņam „Прошлазима, ступилолето, спасибопартиизаэто” (brīvā tulkojumā – „pagāja ziema, atnāca vasara, paldies par to partijai”).
Un kā nu ne. Kas ir tie 120 grādi, ja Krievijā Habardino (Irkutskas apgabalā) tieši šobrīd ir mīnus 48.30, bet labāk zināmajā Verhojanskā (Jakutijā) – mīnus 46.30. Jāteic, mūsu valdība un partijas ir rūpējušās arī par to, lai rindā stāvētājiem nebūtu arī pārāk karsti, jo raug – Segau, Mali republikā šorīt bija +420, bet Austrālijas vidienē – Birdsvilles lidostā +410.
Nudien – mūsu pacientiem rindā pie aptiekas ir gauži noveicies ar temperatūrām, bet vēl jo vairāk ar to, ka nelīst un nesnieg. Vakar Indonēzijā, Subarajā esot nolijis 165 mm, kas ir vairāk par ceturtdaļu, kas Latvijā vispār nolīst gadā.
Šur tur Amerikā plosās sniega vētras, kas arī būtu apgrūtinājušas rindā stāvēšanu pie aptiekas, ja vien amerikāņiem būtu Kariņš un Latvijas valdība. Bet amerikāņi nojauta briesmas, Kariņu savlaicīgi ir atsūtījuši uz Latviju. Jo Amerikā mēdz būt arī viesuļvētras, bet likt pacientiem stāvēt rindā pie aptiekas viesuļvētras laikā būtu satraucoši.
Nevainosim Kariņu. Viņš audzis un mācījies Amerikā, kur zāļu iegāde ir nedaudz atšķirīga no Latvijas – vitamīnus lielās bundžās un nesteroīdos pretiekaisuma preparātus ļaudis iepērk lielveikalos un benzīna uzpildes stacijās, toties aptiekās nereti iegādājas koloniālpreces un it kā dažos štatos – alu.
Neesmu pārliecināts, ka Kariņš Latvijā aptieku ir apmeklējis, jo par viņa veselību un labklājību rūpi tur ģimenes locekļi.
Patiesībā man nav pat mazāko ilūziju, ka šo rakstu izlasīs un sapratīs Kariņš, Pavļuts vai Petraviča (manuprāt, Labklājības ministrei būtu kaut nedaudz jātur rūpe par vecākiem cilvēkiem un invalīdiem, kas šobrīd stāv rindā ārā pie aptiekas). Aptiekāri un farmaceiti viņiem jau nosūtījuši desmitiem vēstuļu, bet varasvīri un varas sievas, iespējams, neprot lasīt vai lasa tikai valdību slavinošos Re:Baltica tekstus.
Un tomēr – aptieka nav veikals. Aptieka ir medicīnas institūcija, kurā ne tikai pārdod tabletes, bet arī māca pacientu un sniedz viņam farmaceitisko aprūpi, bet atšķirībā no veikaliem – visās aptiekās ir perfekta gaisa ventilācija, augsta līmeņa sterilitāte un tīrība.
Aptiekās, atšķirībā no lielveikaliem, apmeklētāji neklīst no stenda uz stendu, negrābstās gar iespējamiem pirkumiem. Aptiekās divu metru līnijas ir precīzas un tiek ievērotas.
Un būtiskais – aptiekās nav iemesla uzkavēties ilgāk, kā tas konkrētam apmeklējumam nepieciešams.
Cik es pazīstu aptiekāres un farmaceites, tās ir pedantiskākās būtnes, jo māk nosvērt zāles miligramos un mikrogramos, un aptiekās perfektas drošības prasības tiek stingri ievērotas. Aptiekās apmeklētāji negrūstās gar kasi.
Es tiešām nesaprotu pašreizējo valdību, kas visu dara iespējami birokrātiski un patiesībā – stulbi. Pārskatot citu valstu pieredzi, meklēju – vai aptiekas apmeklētājiem ir jāstāv rindā ārpus telpām.Atradu, ka tāda tradīcija ir Beninas republikā, Ganā un dažās citās Rietumāfrikas valstīs.
To nosaka bažas, ka pircēji varētu mēģināt atņemt aptiekāram visas aptiekā esošās stipras iedarbības zāles.
