Pēteris Apinis: Pasaules Sirds dienā par sirds slimību, depresijas un mikrobioma sasaiti
0
Katru gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena. Daudzi pasākumi, konferences un apmācības globāli notiek visas septembra pēdējās nedēļas garumā; lielākoties šīs aktivitātes paredzētas lai pievērstu sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Es ticu, ka šodien un visā šajā nedēļā visi kardiologi rakstīs pamācošus rakstus, radio teiks saturiskas runas, bet žurnālisti ar interesi un pietāti intervēs mūsu izcilos profesorus. Tādēļ vēl jo jautrāk ir uzrakstīt kaut ko par sirdi no malas un ļaut cienījamai profesūrai skaidrot, ka īsti jau tā nav, bet varbūt arī ir.
Tādēļ es nolēmu uzrakstīt par saistību starp sirds slimībām, zarnu mikrobiomu un depresiju. Šie trīs faktori ir cieši saistīti, veidojot sava veida trīsstūri, kas ietekmē veselību. Šo saikni skaidro ar vairākiem bioķīmiskiem un fizioloģiskiem mehānismiem, it īpaši ar hronisku iekaisumu un nervu sistēmas signāliem. Par iekaisumu mūsdienās rakstīt ir moderni, un iekaisumu var pievilkt gan sirds slimībām, gan mikrobiomam, gan depresijai. Hronisks iekaisums ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību, piemēram, aterosklerozes, cēloņiem. Iekaisums bojā asinsvadu sieniņas, veicina holesterīna uzkrāšanos un trombu veidošanos.
Zarnu mikrobioms spēj regulēt iekaisuma procesus organismā. Nelīdzsvarots mikrobioms (disbioze) var izraisīt zarnu sieniņu caurlaidības palielināšanos. Tas ļauj baktēriju toksīniem un iekaisumu veicinošiem savienojumiem iekļūt asinsritē, izplatīt iekaisumu pa visu ķermeni, tostarp asinsvados un smadzenēs. Arvien vairāk pētījumu norāda, ka hronisks iekaisums var būt viens no depresijas attīstības mehānismiem. Iekaisuma molekulas var šķērsot hematoencefālisko barjeru un ietekmēt serotonīna un dopamīna sintēzi un funkciju, kas ir būtiski garastāvokļa regulēšanai.
Kā jau teicu, zināma loma sirds slimību, depresijas un mikrobioma trīsstūrī ir arī nervu sistēmai. Zarnu un smadzeņu sistēmas ir savienotas ar klejotājnervu (nervus vagus vai desmitais galvaskausa nervu pāris), kas rīko divvirzienu komunikāciju. Mikrobioms var ražot neirotransmiterus un citus bioķīmiskus signālus, kas ceļo pa šiem nerviem tieši uz smadzenēm, ietekmējot garastāvokli, stresu un vispārējo labsajūtu, bet vecākiem cilvēkiem biežāk rada depresiju. Savukārt sirds – smadzeņu ass nozīmē, ka sirds slimības ir saistītas ar augstāku depresijas risku, un depresija var pasliktināt sirds slimību gaitu.
Divvirzienu lielceļš – sirds slimības un depresija
Šo rindu autoram ir bijusi izdevība pacienta lomā piedalīties nozīmīgā manipulācija sirdī. Lai uzlabotu savu noskaņojumu, autors pirms manipulācijas paspēja literatūrā izlasīt, ka mirstība no šīs manipulācijas reti pārsniedz pusi procenta, ka slimības remisijas risks vecāka gadagājuma cilvēkiem ir pietiekami liels, un visam par virsu autors ar lielu interesi izlasīja ne tikai par manipulācijas, bet arī visu medikamentu blaknēm. Tas ļāva manipulācijā piedalīties caur melna humora prizmu. Lāga nezinu – kāda būtu citu manu laikabiedru (vecuma grupā 65+) attieksme pret šo manipulāciju, ja viņu priekšzināšanas būtu šādas pašas.
Patiesībā jau ikviens vecāka gadagājuma cilvēks (un ne tikai vecāka gadagājuma) laiku pa laikam jūtas skumjš un nomākts. Ja šīs sajūtas turpinās nedēļām ilgi, ja cilvēks sāk justies bezcerīgi, nevērtīgi, tukši un apātiski, ar lielāko varbūtību viņam varētu būt depresija. Tāpat kā sirds slimības, arī depresija ir plaši izplatīta, tāpēc nav nekas neparasts, ka abas slimības var būt vienlaikus. Patiesībā šīs kaites mēdz korelēt. Sirds slimības diagnoze var izraisīt depresijas lēkmi. Taču depresija var padarīt pacientu vairāk pakļautu sirds slimībām. Daļa no šīs saistības izriet no dzīvesveida faktoriem, piemēram, mazkustīga dzīvesveida un neveselīga uztura.
Depresija ietekmē visu ķermeni, ne tikai smadzenes. Tāpat kā trauksme un stress, depresiju var izraisīt ekonomiski sarežģīti un sociāli slikti dzīves apstākļi. Palielinās stresa hormonu līmenis, kas izraisa asinsspiediena palielināšanos un sirdsdarbības paātrināšanos. Depresija palielina iekaisumu, kas ir viens no būtiskiem vaininiekiem, artērijās uzkrājoties holesterīna plāksnītēm. Depresijas izraisīts iekaisums izraisa trombocītu kļūšanu “lipīgākiem” un palielina asins recekļu un trombu veidošanās iespēju asinsritē.
Depresija bieži vien liek cilvēkiem justies apātiskiem, nogurušiem un nemotivētiem, tāpēc mērķi nesasniedz parasti lietotais padoms (un es pats arī mēdzu pacientiem to ieteikt): “vienkārši nodarbojieties ar sportu”. Taču jebkura aktivitāte ir labāka nekā palikšana gultā. Depresijas un sirds slimības pacientam būtu jādara tas, kas viņam gana labi patīk – iet pastaigā vai varbūt uz kafejnīcu. Nu labi – gandrīz uzrakstīju – ejiet uz bāru – bet nē, jo alkohols ir antidepresants, kas rada atkarību un ar laiku palielina gan depresijas, gan sirds problēmu apmērus. Man šķiet, ka uzlabot garastāvokli var palīdzēt laika pavadīšana dabā un darbā (par pēdējo atziņu tikšu kritizēts).
Trauksme un depresija var ietekmēt kognitīvās funkcijas un atmiņu. Šķiet – šeit jau pienācis laiks runāt par mikrobiomu, bet tomēr atlikšu. Atstāšu profesores Ivetas Mintāles padomu – pievērsties Vidusjūras diētai. Es to iztulkošu īsi – samazināt gaļas, bet palielināt jūras zivju patēriņu racionā, vairāk ēst dārzeņus un lapu salātus, ar spiestu olīveļļu aizstāt sviestu, krējumu, taukus.
Moderni ir pacientam depresiju un sirds slimību ārstēt ar gaismu. Amerikāņi iesaka gaismas kasti, es teikšu – tiklīdz iespējams – ejiet no telpām ārā vai telpā slēdziet daudz gaismas. Iespējams, ka šo terapiju nebūtu slikti kombinēt ar psihoterapeita apmeklējumu. Es šoreiz neko nerakstīšu par medikamentiem, tikai norādīšu, ka sirds slimību gadījumā dažkārt būtu mērķtiecīgi apmeklēt zinošu psihiatru, kurš izvēlēsies antidepresantus. Lieta tāda, ka daļa antidepresantu var izraisīt ritma traucējumus vecākiem cilvēkiem.
Korelācija starp cilvēka zarnu mikrobiomu un sirds slimībām
Cilvēka organismā ir daudz vairāk mikrobiālo šūnu nekā paša cilvēka šūnu. Mikroorganismi uz cilvēka ķermeņa atklātajām virsmām, piemēram, ādā, zarnās, mutē un makstī, savairojas uzreiz pēc (cilvēkbērna) dzimšanas. Baktēriju, sēnīšu un citu mikroorganismu kopums, kas atrodas uz cilvēka ķermeņa vai iekšienē, veido mikrobiotu, un gēni, ko kopīgi apkopo mikrobiota, veido mikrobiomu. Mikrobiotai ir labvēlīga un savstarpēji izdevīga saistība ar cilvēka organismu, un tai ir būtiska ietekme uz veselību un fizioloģiju. Svarīgākā un izcilākā sastāvdaļa cilvēka mikrobiotas ekosistēmā ir zarnu baktērijas. Baktēriju skaitu un veidu nosaka fizioloģiski faktori, piemēram, zarnu kustīgums, pH, uzturs, saimnieka sekrēti (piemēram, kuņģa skābe, žults, gremošanas fermenti un gļotas) un neskartas ileocekālās vārstules klātbūtne. Papildus iekšējām īpašībām, zarnu mikrobiotas atšķirības var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, antibiotiku lietošana, atrašanās pesticīdu ietekmētā teritorijā, slimības, stress, novecošanās, slikti ēšanas paradumi un ļaunprātīgs dzīvesveids.
Zarnu mikroorganismi ievērojami ietekmē mūsu veselību visā mūsu dzīves laikā. Veselu cilvēku zarnu mikrobioms atšķiras no to cilvēku mikrobioma, kuri cieš no 2. tipa diabēta, aptaukošanās, nealkoholiskās aknu slimības, kā arī no sirds un asinsvadu slimībām. Zarnu mikrobiota ietekmē saimnieka vielmaiņu. Mikroorganismi un to metabolīti spēlē būtisku lomu cilvēka enerģijas vielmaiņā, uzturvielu uzsūkšanā, imūnfunkcijā un citās vitālās fizioloģiskās funkcijās.
Dažas konkrētas dzīvo mikroorganismu sugas var uzņemt ar kapsulām, kuras, lietojot pietiekamā daudzumā, rada veselības priekšrocības saimniekam. Tās sauc par probiotiskām vielām. Ir izstrādāta arī koncepciju par tādu pārtiku, kas veicina labvēlīgas mikrofloras attīstību. Šādu pārtiku sauc par prebiotikām.
Uzturs ir galvenais faktors, kas nosaka zarnu formu, struktūru un mikrobiotas daudzveidību. Veģetāriešiem dominējošās sugas ir Ruminococcus, Roseburia un Eubacterium. Šīs sugas ir atbildīgas par veselīgu, daudzveidīgu zarnu mikrobiomu, kas spēj metabolizēt nešķīstošos ogļhidrātus. Ne-vegetāriešiem raksturīga pazīme ir samazināts Firmicutes baktēriju sugu skaits un palielināts Bacteroides spp. skaits. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem tika postulēts, ka atšķirībā no veģetārā uztura, kura galvenā iezīme ir veicināt ogļhidrātu fermentāciju, Rietumu uzturs ietver aminoskābju fermentāciju, kas rada īsās ķēdes taukskābju ražošanu kā enerģijas avotu. Pastāv korelācija starp uzturu un baktēriju enterotipu. Lietojot uzturu ar augstu dzīvnieku tauku saturu, novērojams Bacteroides dominējošs enterotips, bet lietojot ogļhidrātu bagātu uzturu, novērojams Prevotella dominējošs enterotips. Nu labi – es pats tos mikrobus lāga neatšķiru un šo jomu mācīties šķiet par vēlu.
Antibiotikas izraisa ilgstošu un strauju kaitējumu vietējām – ar saimnieku saistītām mikrobu kopienām. Šīs zāles maina zarnu mikrofloru genomiskā, taksonomiskā un funkcionālās kapacitātes līmenī.
Arī cilvēka ģenētika ietekmē konkrētu baktēriju skaitu zarnu mikroflorā. Lielāka mikrofloras līdzība ir novērojama ģenētiski saistītiem ģimenes locekļiem nekā nesaistītiem locekļiem.
Ja es šeit sāktu aprakstīt zarnu mikrofloras funkcijas, vietas nepietiktu pat elektroniskiem mēdijiem. Tomēr pieminēšu, ka tieši zarnu mikroflora aizsargā organismu pret infekcijām, ļauj sagremot oligosaharīdus, cietes, šķiedras un tādus cukurus (piemēram, laktoze), ko cilvēks pats nespēj sagremot.
Baktērijas, kas atrodas resnajā zarnā, pārvērš ogļhidrātus īsās ķēdes taukskābēs. Šajā procesā rodas etiķskābe, propionskābe un sviestskābe. Propionskābe spēj izslēgt smadzeņu izsūtīto izsalkuma signālu, darbojas kā sāta molekula un veicina ATF ražošanu aknās. Sviestskābe izraisa apoptozi ļaundabīgajās epitēlija šūnās, kas izklāj resno zarnu, samazinot zarnu vēža risku, vienlaikus nodrošinot enerģiju zarnu šūnām. Etiķskābi izmanto muskuļi.
Zarnu baktērijas var radīt virkni veselībai un izdzīvošanai svarīgu vitamīnu, kā arī sintēzēt visas nepieciešamās aminoskābes un veikt žults biotransformāciju. Mikrobu kopiena, kas bagāta ar Bifidobacterium, Lactobacilli un E. coli var sintezēt daudzus ūdenī šķīstošus vitamīnus (kārtojot pēc mikrobioma iesaistes ražošanā) – B9, B2, B7, B12, B3, B5 un B1, kā arī taukos šķīstošos vitamīnus, piemēram, K. Mikrobi palīdz uzsūkt arī magniju, dzelzi un kalciju.
“Disbioze” ir stāvoklis, kad cilvēka mikrobiomā notiek izteiktas izmaiņas. Ir pietiekami daudz pētījumu, kas liecina, ka zarnu mikrobiotas disbioze izraisa plašu slimību spektru, tostarp sirds un asinsvadu slimības, gastrointestinālas problēmas, alerģijas, aptaukošanos un centrālās nervu sistēmas slimības. Disbiozes ietekme ir tik liela, ka pēc šo disbiožu pētīšanas daudzi ārsti un pētnieki aicina mikrobiomu uzskatīt par cilvēka ķermeņa “būtisku orgānu”.
Aptuveni 20 % no visiem vēža gadījumiem tiek saistīti ar zarnu mikrofloru. Mikrobioma problēmas rada iekaisīgo zarnu slimību. Kā jau rakstīju – lielā mērā disbioze var būt iemesls aptaukošanās slimībai un 2. tipa cukura diabētam. Un tomēr – mūsu šodienas sarunas vai lasāmvielas uzdevums ir apspriest mikrobioma izmaiņu un sirds-asinsvadu slimību korelāciju.
Aterosklerotiskas sirds un asinsvadu slimības raksturīga pazīme ir augsta Enterobacteriaceae un Streptococcus spp. klātbūtne zarnu mikrobiomā. Faktiski Bacteroides, Clostridium un Lactobacillales tiek uzskatītas par diagnostiskiem marķieriem pacientiem, kuri cieš no koronāro artēriju slimībām. Zarnu disbioze izraisa holesterīna transporta sistēmas izmaiņas, izraisot metabolisko endotoksēmiju. Disbioze izraisa zarnu caurlaidību, kas izraisa citokīnu un šūnu adhezijas molekulu ekspresiju. Zarnu mikroflora palīdz regulēt aterosklerozes progresēšanu, modulējot žults sāls hidrolāzes aktivitāti. Zarnu mikrobiotas blakusprodukts — hidrogēnsulfāts — tieši ietekmē asinsvadus un regulē asinsspiedienu.
Viena no visizplatītākajām sirds slimībām ir sirds aritmija. Ir daudz pierādījumu, ka zarnu mikrobioms un tās metabolīti ievērojami ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Pēdējo desmitgažu laikā aprakstīta zarnu mikrobioma sarežģītā ietekme uz sirds aritmiju kā perspektīva pieeja aritmiju profilaksei, attīstībai, ārstēšanai un prognozei. Mikrobioms un tās metabolīti var ietekmēt sirds aritmiju, izmantojot dažādus mehānismus.
Palikšu pie viedokļa, ka tieši mikrobioma izmaiņas ir galvenais iemesls priekškambaru fibrilācijai un mirdzaritmijai. Tā kā atzīmējam Pasaules Sirds dienu, vismaz par kādu no sirds slimībām nāktos pastāstīt vairāk, tad nu pastāstīšu par sirds priekškambaru fibrilāciju.
Priekškambaru fibrilācijas laikā sirds augšējās kameras — priekškambari — pukst haotiski un neregulāri. Tās pukst nesaskaņoti ar sirds kambariem. Priekškambaru fibrilācija pati par sevi parasti nav dzīvībai bīstama. Taču tā ir nopietna slimība, kas prasa atbilstošu ārstēšanu, lai novērstu insulta risku. Cilvēkiem ar priekškambaru fibrilāciju var būt arī saistīta sirdsdarbības ritma problēma, ko sauc par priekškambaru plandīšanos. Priekškambaru fibrilācijas un priekškambaru plandīšanās ārstēšana ir līdzīga. Priekškambaru fibrilācijas simptomi ir sajūta, ka sirds pukst ātri, trīc vai dauzās, ko cilvēks saprot par sirdsklauves. Pārējās pazīmes ir vispārējas – sāpes krūtīs, reibonis, nogurums, vājums, samazinātas spējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, elpas trūkums. Dažkārt fibrilācijas simptomi pazūd un parādas no jaunas, tad mēs to dēvējam par paroksizmālu priekškambaru fibrilāciju. Ja fibrilācija ir pastāvīga, tad ārsti to arī sauc par pastāvīgu fibrilāciju.
Sirds darbojas kā mehāniskais sūknis, nodrošinot nepārtrauktu asins pieplūdi sistēmai un plaušām. Rezultātā cilvēka sirds veic 100 000 veiksmīgu un koordinētu saraušanos dienā. Šīs saraušanās tiek kontrolētas ar elektriskajiem signāliem, kas pazīstami kā darbības potenciāli. Labajā priekškambarī atrodas šūnu grupa, ko sauc par sinusa mezglu. Sinusa mezgls raida signālus, kas izraisa katru sirdsdarbību. Signāli pārvietojas pa priekškambariem. Pēc tam signāli nonāk šūnu grupā, ko sauc par atrioventrikulāro mezglu, kur tie parasti palēninās. Tad signāli nonāk sirds kambaros. Veselā sirdī šis signālu pārraides process parasti noris nevainojami.
Lāga nezinu – kā izskaidrot pacientam priekškambaru fibrilācijas patoloģisko fizioloģiju. Priekškambaru fibrilācijas gadījumā signāli sirds priekškambaros ir haotiski. Rezultātā augšējās kameras trīc vai undulē. Atrioventrikulārais mezgls tiek pārpludināts ar signāliem, kas mēģina nokļūt sirds kambaros. Tas izraisa ātru un neregulāru sirdsdarbības ritmu. Nu tā – un pasaules literatūrā parādas arvien vairāk pierādījumu faktam, ka lielā mērā mikrobioms ietekmē šo haotisko priekškambaru raustīšanos. Kā visbiežākais priekškambaru fibrilācijas cēlonis vismaz pašlaik literatūrā tiek minētas sirds struktūras problēmas, bet vēl tiek piesaukti iedzimti sirds defekti, sinusa sindroms, obstruktīvā miega apnoje, sirds vārstuļu slimības, augsts asinsspiediens, koronāro artēriju slimības, sirds operācijas un vīrusu infekcijas. Protams, šeit jāpiebilst, ka priekškambrau fibrilāciju izraisa arī pārmērīga alkohola un kafijas lietōšana, smēķēšana, nelegālu narkotiku lietošana un dažādi medikamenti.
Veselīgs dzīvesveids var samazināt sirds slimību risku un novērst priekškambaru fibrilāciju. Un šeit pasaules literatūrā parādās ieteikumi rūpēties par savu mikrobiomu. Tās ir sarežģītas rūpes, pie kam mūsu zināšanas un ieteicamās probiotikas ir nepilnīgas, bet par to – raksta nobeigumā.
Patiesībā jau kardiologi mēdz aritmijas iedalīt daudzos veidos. Sirds ritma traucējumu spektrs ir ļoti plašs — no nekaitīgiem līdz dzīvībai bīstamiem, no tādiem, kas ļauj novērot un gaidīt līdz tādiem, kas prasa neatliekamu ārstēšanu un reanimācijas pasākumus. Priekškambaru fibrilācija ir visbiežāk sastopamā āritmija, tā skar vairāk nekā 37 miljonus cilvēku visā pasaulē. Desmitiem gadu pētnieki ir veltījuši savu darbu aritmijas etioloģijas, mehānisma un ārstēšanas izpētei. Tajā pašā laikā pastāvīgi atjauninātie pierādījumi liecina, ka zarnu mikroflora ir ne tikai cieši saistīta ar cilvēka veselības un homeostāzes uzturēšanu, bet arī cieši saistīta arī ar sirds aritmiju rašanos un attīstību.
Makrogenomika un metabolomika spēlē nozīmīgu lomu zarnu mikrobioma un sirds aritmijas savstarpējās saistības izpētē, sniedzot jaunas atziņas par zarnu mikrobioma izmaiņām un to metabolītu lomu sirds aritmijas attīstībā.
Zarnu mikrobioms un tās metabolīti ir cieši saistīti ar priekškambaru fibrilācijas attīstību priekšsirdu struktūras pārveidošanās un elektriskās pārveidošanās ziņā. Vairāki pētījumi ir snieguši pierādījumus par zarnu mikrofloras izmaiņām priekšsirdu aritmijas gadījumā salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem. Priekškambaru fibrilācijas pacientiem mikrobiomā ir ievērojami lielāks gēnu skaits un palielināta paraugu iekšējā daudzveidība, kas liecina par lielāku zarnu mikrofloras daudzveidību un bagātību. Lielāks gēnu un ģints sugu skaits liecina, ka priekškambaru fibrilācijas pacientiem var būt kaitīgo baktēriju pāraugšana. Zarnu mikrobioms priekškambaru fibrilācijas pacientiem ražo mazāk linolskābi un α-linolēnskābi. Ir labi zināms, ka oleīnskābe, linolskābe un α-linolēnskābe uzrāda kardioprotektīvu iedarbību, un linolskābe un α-linolēnskābe var novērst un pārtraukt aritmijas.
Priekškambaru fibrilācija ir progresējoša slimība. Pacientiem ar priekškambaru fibrilāciju pastāv fibrilācijas atkārtošanās risks pēc katetra ablācijas. Sinusa ritma uzturēšana pēc katetra ablācijas un atkārtošanās novēršana ir grūti prognozējama un kontrolējama. Makrogenomika, kopējais gēnu skaits, alfa daudzveidība, beta daudzveidība, PCA un PCoA analīzes atklājušas, ka gan bez atkārtotas priekškambaru fibrilācijas, gan atkārtotas priekškambaru fibrilācijas grupām alfa un beta daudzveidība ir ievērojami mainījusies salīdzinājumā ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Enterobacter ģints bija ievērojami mazāka, savukārt Parabacteroides, Lachnoclostridium, Streptococcus un Alistipes – ievērojami lielāka fibrilācijas pacientiem nekā kontroles grupas dalībniekiem. Tiek uzskatīts, ka samazināts Faecalibacterium daudzums zarnās veicina iekaisuma citokīnu palielināšanos, izraisa vieglu iekaisumu un tādējādi izraisa priekškambaru fibrilācijas atjaunošanos.
Jāteic, ka vēl nopietnāki pētījumi liecina par zarnu mikrobiotas ietekmi uz kambaru fibrilāciju, mirdzaritmiju un citām aritmijas formām. Pēdējos gados arvien vairāk pētījumu ir pierādījuši, ka mikrobioma traucējumi ir saistīti ar ishēmisko kardiomiopātiju, sirds mazspēju un aritmijām.
Sirds muskuļa pārveidošanās attiecas uz noteiktām izmaiņām sirds muskuļa sākotnējās elektrofizioloģiskajās un histoloģiskajās īpašībās tahiaritmiju progresēšanas laikā. Viena no galvenajām sirds muskuļa pārveidošanās izpausmēm ir struktūras pārveidošanās, tostarp sirds muskuļa šūnu apoptoze, priekškambaru matricas fibroze utt. Tas saistīts ar hipertensiju, koronāro sirds slimību, diabētu, aptaukošanos utt., kas izraisa izmaiņas endoplazmatiskā tīkla, mitohondriju un citu organellu struktūrā, formā un daudzumā kardiomiocītos, izraisot kardiomiocītu hipertrofiju, apoptozi, nekrozi un miokarda intersticiālo fibrozi. Galu galā muskuļu siena nepārtraukti sabiezē un sirds kameras tilpums nepārtraukti palielinās, kas veicina tahiaritmiju rašanos un uzturēšanos.
Miokarda hipertrofija un miokarda fibroze ir galvenie aritmijas cēloņi. Mikrobioms var fermentēt piruvātu, lai ražotu sukcīnskābi, pienskābi, acetilkoenzīmu A, un tālāk metabolizētos īsās ķēdes taukskābēs. Daži no šiem produktiem ir cieši saistīti ar miokarda hipertrofiju un miokarda fibrozi. Ir pierādīts, ka propionskābe var samazināt iekaisuma reakciju un samazināt miokarda hipertrofiju, fibrozi, asinsvadu disfunkciju un hipertensiju pelēm ar T šūnu palīdzību.
Šajā brīdī es esmu nonācis līdz tādām interesantām lietām kā nātrija kanāli, kālija kanāli, kalcija kanāli un nervu sistēmas regulācija. Šīs lietas esmu regulāri spiests noklausīties, tiekoties ar profesoru Andreju Ērgli vai profesoru Oskaru Kalēju. Jāatzīst, ka mans zināšanu līmenis šajā jomā ir daudzkārt zemāks par šo cienījamo sirds pētnieku zināšanu līmeni, un tieši tas man liek pārtraukt skaidrojumu šajā rakstā par to – kā tieši mikrobioma izmaiņas izmaina jonu kanālus, vai vēl trakāk – ietekmē autonomo nervu sistēmu un klejotājnerva (n. vagus) nervu sistēmu.
Pirmais secinājums – sirdsdarbības regulēšanai un profilaksei ēst vairāk labvēlīgu lipīdu un mazmolekulāru uztura šķiedru
Dažos pētījumos ir izpētīta dažādu pārtikas sastāvdaļu un uztura paradumu ietekme uz zarnu mikrofloru, kas varētu būt svarīgs mērķis aritmiju ārstēšanai caur mikrobioma atveseļošanu. Lai cik tas neliktos dīvaini, pierādījumi liecina, ka priekškambaru fibrilācijas pacientiem būtu vēlams uzņemt vairāk enerģijas no dzīvnieku taukiem. Bacteroidetes filums parāda vāju negatīvu korelāciju ar tauku uzņemšanu priekškambaru fibrilācijas pacientiem, savukārt Firmicutes tika konstatēta pretēja korelācija. Tātad – aukstjūras zivju tauki ir Jūsu izvēle aritmijas profilaksē.
Metaboliskā endotoksēmija un hronisks iekaisums var būt mehānisms, ar kura palīdzību tauku uzņemšana izraisa ātriju fibrilāciju. Veselīgu taukskābju lietošana ievērojami samazina sirds un asinsvadu slimību risku, jo kavē oksidatīvo stresu, mazinot kardiomiocītu bojājumus. Vidusjūras diēta labvēlīgi ietekmē mikrobiomu un ar saistīto metabolomu. Pētījumā ar priekškambaru fibrilācijas pacientiem pierādīts, ka Vidusjūras diēta var samazināt oksidatīvo stresu, tādējādi samazinot fibrilācijas risku. Savukārt dārzeņu diētu lietojošiem cilvēkiem ir labāks mikrobiālais metaboloms. Vai ir iespējams pārtikt tikai no zivīm un dārzeņiem (drīzāk – saknēm) – nezinu, bet tas ir mērķis, uz ko tiekties.
Otrais secinājums – probiotikas kā nākotnes antiaritmisks līdzeklis
Pašreizējā probiotiku definīcija kopš 2013. gada nosaka, ka probiotikas ir “dzīvi mikroorganismi, kas, lietojot atbilstošos daudzumos, sniedz veselības labumu cilvēka organismam”. Lai atlasītu dzīvus celmus, kas, lietojot atbilstošos daudzumos, sniedz labvēlīgu ietekmi uz organismu, ierosināti četri mehānismi, kā probiotikas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību:
- barjeras funkcijas uzlabošana;
- konkurence ar patogēniem, izmantojot barības vielas un adhēzijas vietas;
- neirotransmiteru ražošanas un imūnsistēmas ietekme uz citiem orgāniem;
- imūnmodulācija.
Vairāki klīniskie pētījumi pierāda probiotiku pozitīvo ietekmi uz gremošanas trakta traucējumu ārstēšanu (piemēram, caureja, iekaisīga zarnu slimība, irritējošā zarnu sindroms, Helicobacter pylori infekcija, gremošanas trakta traucējumi, iekaisīga zarnu slimība). Citā klīniskā pētījumā pētnieki secina, ka D vitamīns kopā ar probiotikām var samazināt iekaisumu organismā un uzlabot antioksidantu kapacitāti. Probiotikas var ietekmēt arī zāļu metabolismu. Amiodaronam, kas ir būtisks pretaritmiskais medikaments farmācijas tirgū, ir ekstrakardiāla toksicitāte, tāpēc pētnieki koncentrējas uz to, kā uzlabot amiodarona atlieku metabolismu organismā. Saccharomyces cerevisiae celms OBS2, kas ir potenciāla terapeitiska probiotika, var uzlabot amiodarona atlieku noārdīšanos.
Trešais secinājums – prebiotikas
Prebiotikas ir definētas kā “substrāts, ko selektīvi izmanto saimnieka mikroorganismi, sniedzot veselības labumu”. Prebiotikas ir viela, no kuras organisms iegūst barību, turklāt tās labvēlīgā ietekme uz veselību ir atkarīga no mikrobu vielmaiņas. Tāpēc prebiotikas tiek uzskatītas par probiotiku aizvietotāju vai papildinājumu un stimulē labvēlīgo baktēriju augšanu un aktivitāti gremošanas traktā. Inulīns, fruktooligosaharīdi un galaktooligosaharīdi tiek uzskatīti par drošām pārtikas sastāvdaļām, tādēļ tos var pievienot pārtikai, lai palielinātu tās uzturvērtību un veselīgumu. Prebiotiku iedarbība palielina kalcija uzsūkšanos un uzlabo kaulu veselību. Turklāt prebiotikas var palielināt bifidobaktēriju daudzumu, kas ir viena no probiotikām.
Ceturtais secinājums – fekālās mikrobiotas transplantācija sirds veselības sardzē
Fekālo mikrofloras transplantācija kā droša terapeitiska metode tiek plaši izmantota gastrointestinālu un ārpusgastrointestinālu slimību ārstēšanā. Faecalibacterium prausnitzii ārstēšana var būt potenciāls ārstēšanas veids aritmijai ar mikrobioma uzlabošanu.
Šeit nu man tomēr nāksies pastāstīt – kas tā tāda fekālās mikrobiotas transplantācija? Tā ir medicīniska procedūra, kuras laikā vesela cilvēka zarnu saturs (fēces) tiek pārnests pacienta gremošanas traktā. Mērķis ir atjaunot pacienta zarnu mikrobioma veselīgu līdzsvaru (cīnīties pret disbiozi) un aizstāt slimību izraisošās baktērijas ar veselīgām, labvēlīgām baktērijām no donora.
Metode darbojas, nododot visu donora “baktēriju ekosistēmu” saņēmējam. Šī veselīgo baktēriju populācija kolonizē pacienta zarnas un sāk efektīvi konkurēt ar patogēnajām baktērijām, nomācot tās un atjaunojot normālu gremošanas funkciju. Pasaulē fekālās mikrobiotas transplantācija ir pārliecinoši efektīvākā un biežāk lietotā ārstēšanas metode smagu un atkārtotu infekciju ar baktēriju Clostridioides difficile gadījumā, šī infekcija izraisa smagu caureju, zarnu iekaisumu un bieži atkārtojas pat pēc antibiotiku kursa. Fekālās mikrobiotas transplantācijas efektivitāte šo atkārtoto infekciju ārstēšanā pārsniedz 90 %, padarot to par glābjošu procedūru.
Transplantācija var notikt dažādos veidos, atkarībā no pacienta stāvokļa un ārstējošā ārsta izpratnes. Tas var tikt veikts ar kolonoskopa palīdzību, kad donora materiāls tiek ievadīts tieši resnajā zarnā. Tiek ražotas kapsulas un tabletes, kad donora fēču materiāls tiek liofilizēts (žāvēts aukstumā) un ievietots kapsulās, kuras pacients norij. Tā ir mazāk invazīva un arvien populārāka metode (pacientiem, iespējams, nevajag stāstīt, ka jānorij cita pacienta fēces). Retāk materiāls tiek ievadīts tievajā zarnā caur zondi.
Fekālā mikrobiotas transplantācija tiek veikta tikai ar stingri pārbaudītu donoru materiālu, lai izvairītos no jebkādu infekciju vai slimību pārnešanas pacientam. Tad nu pasaules literatūras dati saka, ka tuvākajā laikā aritmiju ārstēšanā ienāks šī metode.
Piektais secinājums – sirds slimniekiem neuzticēties neprofesionāļiem psihoterapijas un gastroenteroloģijas jomā
Nezinu – vai man izdevās jūs pārliecināt, ka aritmijas, hipertenzijas, sirds mazspējas ārstēšanā var palīdzēt gastroenterologs un psihiatrs. Katrā ziņā depresija nav labākais padomdevējs pacienta sirds veselības uzlabošanā, jo lielākoties nes līdzi nelīdzestību – depresijas pacienti mēdz pārtraukt sirds zāļu lietošanu. Depresija mūsdienās ir ārstējama, bet medikamentus depresijas kupēšanai būtu jāizvēlas pieredzējušam psihiatram.
Ar mikrobiomu ir vēl sarežģītāk. Attiecībā uz probiotikām un prebiotikām pierādījumu bāze ir nepietiekama, pētījumi atpaliek no ražošanas. Tādēļ lielākā daļa aptiekā iegādājamo (bet īpaši – internetā reklamēto) uztura bagātinātāju ar probiotikām un prebiotikām izceļas ar neesošu vai vismaz nepietiekamu pētījumu apjomu. Ārstu un aptiekāru zināšanas šajā jomā ir nepietiekamas, bet nepareizi izvēlētas probliotikas un prebiotikas var nodarīt sirds ritmam vairāk ļauna nekā laba. Mans ieteikums – attiecībā uz probiotiku un prebiotiku lietošanu uzticēties medikamentiem, nevis uzturbagātinātājiem; būtiski – uzklausīt ārstus – gastroenterologus, kam ir pieredze un zināšanas šajā jomā.
Līdz tam – katram sirds pacientam es ieteiktu mīlēt un cienīt savu ģimenes ārstu un kardiologu, lietot viņu izrakstītus medikamentus un ievērot viņu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai.
Neaizmirstiet šodien – Pasaules Sirds dienā aizsūtīt apsveikuma un laba vēlējuma vārdus savam kardiologam!
