Pēteris Strautiņš: Šoreiz ļoti tiešā veidā uzdots jautājums – vai vispār saprotam, kas ekonomikā notiek? 0
CSP ziņo, ka Latvijas IKP šī gada 1.ceturksnī ir samazinājies par 0,3% gan salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, gan periodu pirms gada. Šāds novērtējums ir zemāks, nekā varēja gaidīt, daļēji zinot nozaru datus. Tāpat paši nozaru dati liek uzdot jautājumus par to, vai vispār saprotam, kas Latvijas ekonomikā notiek. Jautājumus, kurus vairs nevar atlikt.
Spilgts piemērs ir dati par mazumtirdzniecību internetā un pa pastu. Ir vispārzināmi tas, ka paradumu un dzīvesveida izmaiņas, labāka interneta pieejamība, plašāks preču piedāvājums šajos kanālos, augoša uzticēšanās attālināto darījumu iespējām, kā arī norēķinu attīstība veicina šāda veida pārdošanas attīstību. Ko redzam datos? Lai mazinātu īslaicīgu svārstību ietekmi, aplūkosim izmaiņas ilgākā periodā.
CSP ziņo, ka tirdzniecība internetā un pa pastu šī gada 1. ceturksnī reālā izteiksmē bija par 6% lielāka nekā 2019. gada 1. ceturksnī, kamēr reālās algas šogad ir par piektdaļu lielākas nekā pirms sešiem gadiem. Savukārt nominālā jeb vienkārši skaitliskā izteiksmē e-komercija sešos gados ir augusi par 24%, kamēr algas naudas izteiksmē ir par 70% lielākas nekā pirms 6 gadiem. Tātad dati par mazumtirdzniecību internetā un pa pastu var atbilst patiesībai tikai tad, ja Latvijas iedzīvotāji attālināti veiktiem pirkumiem iztērē daudz mazāku algas daļu nekā pirms pandēmijas, kas turklāt paātrināja paradumu maiņu.
Tas ir pilnīgā pretrunā ar kopējo datu ainu un salīdzināmu valstu rādītājiem šajā nozarē. Eurostat dati par septiņām ES jaunajām dalībvalstīm, par kurām ir šādas ziņas, rāda vidējo reālo apjomu kāpumu par 80% laikā no 2019. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā kāpumu par 170% reģiona lielākajā ekonomikā Polijā, bet Latvijā tikai par 3%. Lietuvā izmērītais apjoms ir vairāk nekā divkāršojās vēl īsākā laikā jeb no 2019.gada līdz 2022.gadam (jaunākie dati). Mēs neesam īpaša nācija, bet ne tik ļoti.
Ir jau ziņots, ka šīs tirdzniecības apjomu aprēķināšanu ietekmējusi uzņēmumu reģistrācijas vietu pārcelšana. Taču, ja šādas būtībā tehniskas detaļas (uzņēmumi Latvijā joprojām sniedz pakalpojumus) dēļ no ekonomikas it kā pazūd liela daļa pārsvarā pārtikušu cilvēku patēriņa, tad vairs nav saprotams, kas notiek Latvijas tautsaimniecībā. Iespējams, ka rezultātā samazinās mūsu valstī radītā pievienotās vērtības daļa tirdzniecībā.
šķiet, ka vismaz šobrīd (dati tiks pārrēķināti vēlāk, varbūt IKP tomēr ir braši audzis) tas ietekmē arī vērtējumu par privātā patēriņa izmaiņām, tas it kā gada laikā ir samazinājies par 1,1% par spīti spēcīgam reālo ienākumu kāpumam. Vai tā ir tikai sakritība, ka aprēķinātajās krājumu izmaiņās, kur datu meistari “norok” neatbilstības, redzams pieaugums par 496 miljoniem ceturkšņa laikā? Atgriežoties pie iepriekš izmantotā sešu gadu nogriežņa, privātais patēriņš reālā izteiksmē audzis par 6,5%, bet reālās algas – par jau minēto piektdaļu.
Tā vairs nav tikai tehniska detaļa. Lai īstenotu saprātīgu ekonomisko politiku, ir jāzina, kas notiek, tāpat kā ir jāredz ceļš, lai droši brauktu. Ja nav iespējams noteikt, kāda veida politika sniedz rezultātus un kāda ne, ir grūti pieņemt tālākus lēmumus gan politiķiem un ierēdņiem, gan visai sabiedrībai. Pārsteidzošas lietas atklājas, arī iepazīstoties, kā veidojas uz eksportu orientēto nozaru, piemēram, kokapstrādes pievienotā vērtība, bet par to citreiz.
Runājot par datos redzamo, kam labi var saskatīt mijiedarbību ar novērojamo vai citos datos redzamo realitāti, arī tādas ir daudz, par laimi. Kā tas mēdz būt gada sākumā, jūtama laika apstākļu ietekme, galvenokārt citas rūpniecības jeb enerģētikas datos – siltais laiks un Daugavas noteces izmaiņas to samazinājušas par 11,4%, tas ir sliktākais no nozaru rezultātiem.
Savukārt ļoti svarīgās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares – informācija un sakari, kā arī komercpakalpojumi – iepriecina ar kāpumu (attiecīgi 4,6% un 1,7%) pēc samazināšanās pērn. Par to jau signalizēja augošais šo nozaru eksports. Par to, ka augusi būvniecība (9,6%) arī jau zinājām, tas labi saskan ar ziņām, gan gandrīz nebeidzami gaidītā ES fondu aprites paātrināšanās notiek. Attiecīgi aug arī IKP izlietojuma pusē izmērītās investīcijas, ieguldījumi pamatlīdzekļos palielinājušies par 6,5%.
Lai mazinātu bēdas par norisēm augsta abstrakcijas līmeņa skaitļu pasaulē, kādi ir IKP dati, var piebilst, ka šodien CSP ziņo arī par algu izmaiņām 1. ceturksnī. Tās gada laikā ir pieaugušas par 8,3%, kas nozīmē neto algu kāpumu reālā izteiksmē par 7,0%. Nekas neliecina, ka Latvijas uzņēmumi sevi finansiāli iztukšotu, maksājot ilgtnespējīgu atalgojumu, jo noguldījumi bankās kāpj.
Lielākajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir algota darba veicēji, šis skaitlis ir vissvarīgākais no visas statistikas gammas. Skatoties ilgākā laikā, šogad reālās algas ir par 45% lielākas nekā pirms 10 gadiem, bet reālais IKP būs par 20% lielāks, ja tas paliks pērnā gada līmenī, kas arī ir viegli neparasta situācija. Pat, ja IKP tiešām turpina samazināties, vismaz dzīve turpina kļūt labāka – arī pērn reālās algas strauji auga.
