Pētījums: Latvijas senioru vislielākā problēma ir vientulība 0
Latvijas senioru vislielākā problēma ir vientulība, secinājuši Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) izveidotās darba grupas pētījuma “Nevienlīdzības seja” autori.
Kā norāda pētījuma autori, lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk – tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka vissmagākā vientuļo veco cilvēku problēma ir pati vientulība, un to atzīst gan paši seniori, gan cilvēki, kuri diendienā strādā ar šo grupu.
Pētnieki secinājuši, ka īpaši skaudra situācija ir līdz 1996.gadam pensionējušos cilvēku mājsaimniecībās, kuru ienākumi nepārsniedz 300 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Daudzi netiek laukā no mājas
Kā norādījusi Latvijas Samariešu apvienības Rīgas nodaļas Mājas neatliekamā izsaukuma un aprūpes dienesta vadītāja Valda Ozoliņa, uz ielas vientuļie pensionāri redzami reti, jo daudzi netiek ārā no mājas, piemēram, ja cilvēks dzīvo daudzstāvu mājā bez lifta, tāpat netrūkst arī gulošu cilvēku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības. Turklāt ne visi sociālā dienesta aprūpē nonākušie pensionāri ir vieni, daudziem no viņiem ir bērni un mazbērni, tomēr gan Rīgā, gan laukos netrūkst pensionāru, kurus bērni ir aizmirsuši.
Ārpus lielajām pilsētām vienam sociālajam darbiniekam var nākties apkalpot pat 2000 klientu, kas faktiski izslēdz iespēju veltīt cilvēkam un viņa vajadzībām – arī emocionālajām – pienācīgu uzmanību. Vientulība nereti iet rokrokā ar depresiju, un vientuļajiem pensionāriem trūkst psiholoģiskā atbalsta. Par to vienisprātis ir gan pētījuma autori, gan aptaujātie eksperti.
Pētījuma autori norāda, ka vientulību kliedēt palīdz socializēšanās iespējas interešu grupās vai sabiedriskās aktivitātēs. Pašvaldības un nevalstiskais sektors piedāvā plašu klāstu dažādu pasākumu, ekskursiju, tematisko vakaru, senioru biedrību sarīkojumu, kultūras iestāžu apmeklējumu, tomēr pilsētās senioru iespējas ir ievērojami lielākas. Laukos socializēšanās iespējas vientuļiem pensionāriem ierobežo veselības stāvoklis, attālums no dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai, transporta pieejamība un ienākumu līmenis.
Cik senioru lieto “Drošības pogu”‘?
Vienlaikus pētījumā eksperti secinājuši, ka jo agrāk tiek nostiprināta seniora psiholoģiskā drošība, pārliecība, ka viņš nav viens, pamests un aizmirsts, jo vieglāk cilvēkam pieņemt savu situāciju un justies tajā, cik iespējams, komfortabli. Viens no veidiem, kā šo drošības sajūtu stiprināt, ir “Drošības poga”, kas ir īpaša mobila saziņas ierīce, iestrādāta speciālā aprocē vai kulonā, kas ļauj saņemt palīdzību un atbalstu 24 stundas diennaktī.
Latvijas Samariešu apvienība šo pakalpojumu Latvijā piedāvā jau 16.gadu. Šobrīd “Drošības pogu: lieto 0,2% no visiem 384 000 Latvijas iedzīvotāju virs 65 gadu vecuma. Latvijā pavisam izsniegtas 800 “Drošības pogas”, no tām 520 – Rīgā. Pakalpojuma nepieciešamību izvērtē sociālais dienests, bet pakalpojumu iespējams arī iegādāties par privātajiem līdzekļiem. Eksperti rekomendē to automātiski piedāvāt katram, kurš sasniedz 65 gadu vecumu, kā tas notiek daudzviet pasaulē.
Nevar iztikt bez tuvinieku atbalsta
Vienlaikus pētījumā pausts, ka vientulība spēcīgi ietekmē arī senioru finansiālo labklājību, jo bez tuvinieku atbalsta senioru nereti nespēj segt visas dzīves vajadzības, kaut arī viņu ienākumi ir pārāk lieli, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem.
“Piemēram, ja pensionārs saņem 150 eiro, viņš uz trūcīgā statusu pieteikties nevar, jo robeža ir 128,06 eiro pēc nodokļu nomaksas. Diemžēl joprojām seniori sastopas ar situācijām, kad viņiem tiek izkrāpti īpašumi vai arī īpašumā faktiski saimnieko bērni, kas nevēlas dot senioram pajumti. Šādās situācijās pensionāriem reti ir pieejami juristu pakalpojumi, turklāt seniori laukos ir mazāk izglītoti par savām tiesībām un nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Tāpat neatrisināti paliek dzīvesvietas jautājumi, ja seniors vairs nespēj uzturēt savu īpašumu, cieš no īres dzīvokļa saimnieka patvaļas, bet viņam nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu institucionālu aprūpi,” norāda pētnieki.
Bez minētā “Drošības pogas” pakalpojuma ekspertu ieteiktie risinājumi ietver psihologa pakalpojumu pieejamību, iespēju neattiecināt uz strādājošiem pensijas vecuma cilvēkiem iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokļiem neapliekamu 250 eiro pensijas minimumu, pabalstus komunālo maksājumu segšanai vai pārvietošanu uz asistētu dzīves vietu lielu dzīvokļu un dārgas kadastrālās vērtības gadījumos, samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes medikamentiem, lielāku profesionālu sociālo darbinieku un aprūpētāju skaitu, sevišķi ārpus Rīgas, kā arī subsidētus interešu izglītības pakalpojumi, sevišķi ārpus Rīgas.
Pētījuma ziņojuma autori ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieciskās grupas locekles Anna Pļuta un Anna Zasova, Eiropas Parlamenta padomnieks juridiskajos, cilvēktiesību, justīcijas un iekšlietu jautājumos Aleksejs Dimitrovs, Transporta un sakaru institūta mācību prorektore, izglītības un sociālās politikas pētniece Liesma Ose, bijusī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, eksperte veselības politikā Biruta Kleina, kā arī Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.
