“Piedzīvoju negaidīti foršu emocionālu šoku!” Pie Aivara “Lampā” pienāca jauniešu bariņš 0
Aizvadītajā nedēļā norisinājās sarunu festivāls “Lampa”. Kādam apmeklētājam interesantās diskusijas, politiķu disko un pat cepienu aizēnoja kāds sirsnīgs un pilnīgi necerēts piedzīvojums Siguldas kafejnīcā. Lūk, kas notika.
“Nevaru neuzrakstīt kaut ko ļoti pozitīvu. Piedzīvoju negaidīti foršu emocionālu šoku aizvakar Cēsīs.
Pats festivāls, tā izkārtojums šogad bija vilšanās, bet šobrīd tas nav galvenais. Bezjēdzīgi noklīdis pa nepārskatāmo, grūti saprotamo pasākuma perimetru, nolēmu aizstaigāt līdz “Vanadziņam” kaut ko ieēst pirms politiķu cepiena. Šoreiz iepriekš nenorezervējis galdiņu.
Protams, ka ārā visi galdiņi bija aizņemti. Man priekšā stāvēja daži iekostgribētāji, uzreiz aiz manis ienāca smalka Rīgas jefiņu kompānija – pāris elegantas meitenes un daži stalti džeki. Tādi, par kuriem pirmajā acu uzmetienā viss šķiet skaidrs – jauni, smuki, droši vien augstprātīgi un ciniski egoisti.
Situācija ar galdiņa iegūšanu šķita diezgan bezcerīga. Uzliku savu vienkāršo, bēdīgi naivo sejas izteiksmi un apvaicājos foršajām “Vanadziņa” meitenēm, vai tomēr nav kāds kluss stūrītis, kur vientuļam pusmūža Cēsu viesim nedaudz iestiprināties. Un tāda vietiņa atradās. Laimīgs apsēdos terases tālākajā stūrī. “Vanadziņa” lieliskā tomātu zupiņa bija beigusies, tāpēc pasūtīju aliņu, burratas salātus un sāku apsvērt festivālu, futbolu, Vimbldonu un gaileņu mērci, kas mani vakarā it kā gaidot Rīgā.
Te pēkšņi pie mana galdiņa uzradās divi no tās Rīgas jefiņu kompānijas. “Labdien, mēs esam studenti no Rīgas, atbraucām uz “Lampu”. Dzirdējām, ka jūs esat viens un jums ir skumji – nāciet pie mums, mēs esam jautri un ar mums būs interesanti.”
Ja “Vanadziņa” pagalmā tajā brīdī būtu nosēdies citplanētiešu kuģis, es būtu bijis mazāk šokēts nekā no tā, ko dzirdēju. No jauniešiem nāca tāds patiess sirsnīgums, ka tas mani pilnīgi izsita no ierastā ciniskā tēla. Kaut ko nomurmināju, ka diez vai viņiem būs interesanti klausīties īgnu večuku un ka nevēlos bojāt viņiem foršo pēcpusdienu. Jaunieši mēģināja vēlreiz, taču večuks palika nelokāms – pie sava mazā galdiņa un mazā aliņa.
Bet uguns jau bija pakulās. Visas manas domas par festivālu, futbolu, Vimbldonu un gaileņu mērci aizklīda otrajā plānā. Pareizāk sakot, pazuda vispār. Mans garastāvoklis pēc skumjajām “Lampas” haosa stundām bija dramatiski uzlabojies. Manā kritiski objektīvās realitātes pasaulītē negaidīti bija ielauzies jauks, pozitīvs stariņš. Visu atlikušo pusstundu ar vienu aci neuzkrītoši vēroju tos jauniešus. Jauni, smuki, jautri. Un drusciņ jau sāku nožēlot, ka nepieņēmu viņu uzaicinājumu. Bet nu jau bija par vēlu.
Projām ejot tomēr piegāju atsveicināties. Un pateikt paldies par foršo pozitīvisma lādiņu. Izrādījās – Ekonomikas augstskolas studenti un viena meitene no Juridiskās fakultātes, kurai tika svinēta vārda diena.
Neesmu drošs, ka viņi varētu būt daļa no manas auditorijas šeit, bet katram gadījumam – jaunieši, liels jums paldies par to mazo, skaisto epifāniju. Jūs esat baigi forši. Lai jums veicas!”
