Dzintra Geka: “Uz 22 planšetēm – stāsts par dzīvi Sibīrijā, nāvi, atgriešanos.” Fonā: skats no Rīgas domē atklātās uz Sibīriju izsūtītajiem veltītās ceļojošās izstādes.
Dzintra Geka: “Uz 22 planšetēm – stāsts par dzīvi Sibīrijā, nāvi, atgriešanos.” Fonā: skats no Rīgas domē atklātās uz Sibīriju izsūtītajiem veltītās ceļojošās izstādes.
Foto: Karīna Miezāja

Mammu gaidībās ar mani apcietināja tramvajā. Pēc tam zāļoja čekā… Saruna ar režisori Dzintru Geku 34

Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Šogad aprit astoņdesmit gadi kopš liktenīgā 1941. gada 14. jūnija, kad uz Sibīriju aizdzina mātes ar bērniem, bet tēvus nošāva vai nomērdēja bada nāvē gulaga nometnēs.

LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 53
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 36
11 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 268
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Šovakar pulksten 21.05 LVT1 rādīs režisores, producentes un fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājas Dzintras Gekas jauno dokumentālo filmu “Ceļš uz Sibīriju. 1941.”, kurā apkopoti materiāli no braucieniem pa izsūtījuma vietām Sibīrijā, kā arī iekļauti līdz šim nekad vēl neparādīti kadri. Ar Dzintru Geku runājamies, skatoties jaunās filmas fragmentus.

 

Kaut arī tavas filmas 14. jūnijā televīzijā ir gandrīz vai tradīcija, šo skatoties, pārņem sirreāla sajūta, grūti noticēt, ka kaut kas tāds civilizētā pasaulē bijis iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dz. Geka: Šī patiesi ir visskarbākā, visskaudrākā, vistiešākā filma. 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda 15 424 Latvijas iedzīvotājus, viņu vidū ap 4000 zīdaiņu, bērnu un pusaudžu.

Liela daļa no vismazākajiem mira jau ceļā, citi gāja bojā vēlāk no bada, slimībām un smaga darba. Daļa izsūtīto bērnu izdzīvoja un atgriezās dzimtenē, citi palika uz dzīvi Sibīrijā.

Kaut maz, bet ir saglabājušās autentiskas fotogrāfijas, kas liecina par tām baisajām vietām, uz kurām tika izsūtīti latvieši.

Filmā skan mūsu intervēto cilvēku balsis, un arī man kamols spiežas kaklā, redzot, cik jauni, skaisti, izglītoti bija cilvēki, kad viņus 14. jūnijā sadzina lopu vagonos.

Tikai dažas atmiņu frāzes no mūsu filmā atspoguļoto izsūtīto likteņiem.

“Dudinkā, Igarkā mūs izsēdināja uz pilnīgi plika ledus… viņiem pat zemnīcas nebija… Bads, aukstums… Tās velēnas jau bija, bet logos kaut kāda drēbe, logu nav… Un četrdesmit piecu grādu sals…”

Filmā redzam Livetu Sprūdi, kura devās meklēt vecmāmiņas kapa vietu tālajos ziemeļos, netālu no Karaulas.

“Vecmāmiņu no Tolstij Nos uz šejieni uz ragavām atvilka vairāki vīri… Ragavām nopakaļ nāca tikai mana mamma… Laiks bija tik auksts un šausmīgs, ka vairāk neviens nenāca…

Atnāca kaut kur šeit, šajā kalniņā, izkala, kā mamma teica, kādu metru dziļu bedri…

Vecmāmiņai bija zārks, un tā jau bija greznība…

Latviešu puiši bija sarūpējuši dēļus un vecmāmiņu guldīja zārkā… Varu iedomāties, kas te notika nākamajā pavasarī, jo Sibīrijas zeme jau sevī neko netur…”

“Pirms Igarkas vēl auga koki. Vēl pirms Noriļskas auga koki. Bet tur, kur biju es, tur koki vairāk neauga. Mūs izveda uz plikas zemes. Auksts, teltīs… Ūdens jau bija aizsalis. Tur pirmo reizi es saslimu ar dzelteno kaiti.”

“Bija tāda Bangas ģimene… ar dēlu un meitu… Mēneša laikā nomira meita, kam bija 18 gadu, un dēls, kam bija 21 gads…”

 

Filmas sākumā uz ekrāna cilvēku vārdi, vārdi, vārdi..

… Jā, gandrīz četri tūkstoši izsūtīto bērnu vārdi. Daudzu mūsu izsūtīto tautiešu pēdējā vēlme, tātad testaments, bija – pieminiet mūs!

Tāpēc mūsu braucieni pa izsūtījuma vietām nav ekskursijas, tās arī nav eks­pedīcijas, pat ne svētceļojumi. Tā ir viņu testamenta “pieminiet mūs” izpilde.

Filmā ir aina no Biriļusu kapsētas. Un aizkadrā skan apglabāto vārdi.

… Žagars Atis – mūsu Jura un Andreja Žagaru mammas brālis un vecmāmiņa – Žagars Kristīne, Skujenieks Lilija, Janelsītis Ronka, Sviķis Jānis, Ziediņa Jūle, Martinsons Ernests, Breikše Zelma, Veinbergs Kristīne, Ķerpe Paulīne, Brukners Juris, Brukners Ilze, Cīpurs Agnese, Cīpurs Jānis, Cīpurs Elizabete, Strazdiņa Biruta, Strazdiņa Amālija, Vidmans Ausma, Adamaitis Aivars..

… Miljoniem knišļu, odu, šķita neizturami un varējām tikai iztēloties, kā jutās mazi bērni, izsēdināti drausmīgajā vietā. Klejo lieli suņu bari, to ir vairāk nekā cilvēku, jo suņi velk kamanas…

Šodien baiss trūkums, nabadzība, alkoholisms… Govis staigā gar ceļa malām.. Pār globālajā sasilšanā atkust sākušo mūžīgo sasalumu, kas veido staignus dubļus, ved laipas, jo citādi nevar paspert ne soli. Un tad esam tur, pie celtnieku nejauši atraktiem izsūtīto masu kapiem.

No četriem tūkstošiem 1941. gadā izsūtīto bērnu 1946. gadā atveda mājās 1500. Daudzi bija miruši, bez vēsts pazuduši.

1949. gadā viņus atkal sūtīja atpakaļ, lai it kā apvienotu ģimenes, jo mātes bija palikušas Sibīrijā. Izziņas par atbrīvošanu šiem cilvēkiem atņēma un saplēsa.

Bērnus, kurus neaizsūtīja atpakaļ, bieži vien sadalīja pa dažādām ģimenēm, brāļi un māsas izauga šķirti. …

 

Šī baisā spēle ar cilvēku likteņiem…

Un kas tagad notiek Baltkrievijā un Krievijā? Nevaram palīdzēt, bet civilizētai pasaulei prātam neaptverami cilvēktiesību pārkāpumi tur turpinās. Varam vienīgi izdarīt secinājumus.

Cilvēki Krievijā pret mums bija atsaucīgi, bet arī ļoti piesardzīgi, jo tic televizoram kā dievam. Un, ja televīzijā stāsta, ka atvestie bija fašisti, ka Amerika joprojām ir lielākais ienaidnieks, cilvēki tam tic.

Gluži vai mūsu klātbūtnē zvanīja uz miliciju – “banderovci” ieradušies. Propaganda Krievijā vienmēr bijusi spēcīgs ierocis. Vairākos muzejos Krievijā, kur mūs labi uzņēma, pēc tam vietējos vadītājus atlaida.

Pēdējos gados filmēt kļuvis grūtāk, Krievija neļauj, liek šķēršļus.

Ir starpvalstu vienošanās, ka jāļauj apmeklēt kapu vietas, bet mūs neuzņem atplestām rokām.

Tā ir veiksme, ja izdevies sameklēt cilvēkus Krievijā, kuri ir pētījuši latviešu, baltiešu un visu citu tautību izsūtīto likteņus.

Bija laiks, kad ar likumu vērsās pret filmu studijām, kas pauda Krievijas oficiālajam atšķirīgu viedokli. Bet nupat ar likumu vēršas arī pret individuāliem māksliniekiem. Ja tu filmē, rādi filmu ar citādu vēstījumu, tātad izplati naidīgu propagandu.

Vienu gadu Jekaterinburgas festivālā par filmu “Sibīrijas bilance” žūrija man piešķīra diplomu par labāko režiju, kulisēs runāja par “Grand Prix”, taču mākslinieki, kuri nepauž “pareizo” oficiālo viedokli, netiek atbalstīti…

Krievijā viņi netiek pat pie finansējuma savām filmām. Pērn iznāca grāmata “Šalom, Sibīrija!”.

Savas atmiņas man atsūtīja arī Arkādijs Maijofiss, izsūtītā dēls, kurš dibināja Tomskas neatkarīgo televīziju, kuru pēc tam viņam atņēma. Tagad viņš dzīvo Izraēlā.

 

Tavās filmās satiktie vecie krievi dalās atmiņās par izsūtījuma vietās reiz dzīvojušajiem latviešiem. Stāsta, kā iemācījušies no viņiem saimniekot, kā mācījušies izturību, bet vai neesat satikuši tos, kuri izmantoja izsūtītos kā vergus, izdzina līdz nāvei?

2000. gadā, kad vēl bija dzīvi tie, kas saņēma izsūtītos, Krasnojarskas apgabalā satikām sievieti, kurai 1941. gadā bija astoņpa­dsmit gadi. Komjauniešu sekretāre Atamanovkā.

Viņai pateica, lai sagatavo būdas izsūtītajiem tautas ienaidniekiem.

Sekretāre sarūpēja divdesmit guļvietas, bet krastā izsēdināja piecus tūkstošus cilvēku… Deportētie režīma pavēļu devējus jau nekad vaigā netika redzējuši, bija izpildītāji.

Krievijā tu nevari būt ne mazāks, ne lielāks priekšnieks, ja neesi lojāls varai. Ne toreiz un arī ne tagad.

Tālajos Austrumos bija sākusies kustība, kura mēģināja izrēķināties ar to cilvēku pēcnācējiem, kuri Krievijā izdeva represiju pavēles 1937. gadā.

Un var jautāt, kāpēc 1996. gadā Krievijā atkal aizvēra arhīvus? It kā, lai neizrēķinātos ar represiju veicēju pēcnācējiem. Bet ir arī citi iemesli.

Mēs sadarbojamies ar “Memoriālu” Krasnojarskā. Zinu, ka Aleksejs Babijs 90. gadu sākumā veica milzīgu pētniecisku darbu Krasnojarskas apgabalā, un nu viņš pats vairs netiek pie saviem pētījumiem.

Manuprāt, 90. gados arī pie mums vajadzēja pa īstam ķerties klāt arhīviem, jo tad vēl bija dzīvi ļoti daudzi aculiecinieki, kuri varētu pastāstīt, kā viņus, tajā skaitā arī bijušos politieslodzītos, piespieda sadarboties ar čeku, kādas bija cilvēku ietekmēšanas metodes. Tas pats tagad notiek Baltkrievijā.

 

Kā vienmēr, tavās filmās skan Pētera Vaska mūzika. Kurš no jums to piemeklē?

Skatoties safilmēto materiālu, man uzreiz rodas ideja par mūzikas raksturu. Veidojot Sibīrijas filmas, jau ar pirmajiem kadriem ausīs skanēja stīgu simfonija “Balsis”, izmantoti arī citi skaņdarbi.

Kad man jautā, kādas filmas es vēl vēlētos tam laikam veltīt, esmu sacījusi – par Sibīrijas bērniem, trimdas bērniem un padomju bērniem, tādiem kā es, kuri piedzima tūlīt pēc kara, 1950. gadā.

Manu mammu gaidībās ar mani apcietināja tramvajā. Pēc tam zāļoja čekā, lai viņa izstāstītu par tēvu, bijušo leģionāru, tobrīd nacionālo partizānu.

Dzimtenē mans tēvs atgriezās pēc divdesmit viena gada. Viņš aizgāja mūžībā 2001. gadā septiņdesmit deviņu gadu vecumā.

Bet cik sīksti un nacionāli bija tie vīri, mana tēva draugi, izsūtītie – vēl slimnīcā mans tēvs runāja tikai par ideāliem, ideāliem, ideāliem…

 

Pirms trim dienām Rīgas domes telpās atklāta uz Sibīriju izsūtītajiem veltīta izstāde.

Jā, uz 22 planšetēm – stāsts par dzīvi Sibīrijā, nāvi, atgriešanos. Šī izstāde jau apceļojusi visas Latvijas skolas, Krievijā tā bijusi krievu valodā izlikta dievnamos, Maskavā un Sanktpēterburgā mūsu konsulātos, angļu valodā pabijusi Amerikā un Kanādā.

Man ir iecere nākamgad izdot grāmatu ar bērnu zīmējumiem un sacerējumu konkursu uzvarētāju darbiem.

Šogad mēs saņēmām 259 zīmējumus un apmēram simt sacerējumus. Ir trīs pieturas gadskaitļi – 1941., 1944. un 1949. gads. Jo mums ir atsaukušies arī bērni, kuru tālāki vai tuvāki tuvinieki 1944. gadā devās trimdas gaitās.

 

Filmas fināla ainā sirms vīrs lūkojas pa lidmašīnas logu…

Tas ir Ilmārs Knaģis, divas reizes braucis kopā ar mums uz Sibīriju, uzrakstījis divas atmiņu grāmatas, viens no fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājiem. Vēlējos viņu iemūžināt. Tagad viņš jau debesīs.

Un man, veidojot šo filmu, atkal bija jādomā par debesīm – nu par ko latviešu tautai bija jānes nežēlīgais deportāciju krusts?

Par ko cilvēkus izsūtīja uz Sibīriju, bagātu zemi, kur putni lidojumā nosalst… Par ko?

SAISTĪTIE RAKSTI

Deportācijām veltītās Sibīrijas filmas ir viena no manas dzīves pēdējo divdesmit gadu sūtībām. Lai neaizmirst!

Bet, kad tu veido šādus likteņstāstus, tu tos vienmēr nes sev līdzi, tie nekur nepazūd. Ar to sāpi jāsadzīvo.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 53
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 36
11 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 268
12 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne jau Šlesers vai Gobzems šķeļ sabiedrību, bet Pavļuts,” Helmanis uzskata, ka veselības ministram jāatkāpjas 253
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Nepaiet ne minūte, kad jau dzirdu sirēnas no visām pusēm…”: mūziķis Jānis Jubalts lidostā ievārījis pamatīgas ziepes 24
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO: Sācies pirmais mājsēdes vakars. Kas jāievēro iedzīvotājiem? 37
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā šobrīd augstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropā 107
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” kontrolē uz ielām sola plašus policijas spēkus un zemessargu iesaisti 67
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai mājsēdes laikā drīkst pēc pulksten 20 doties uz lidostu? 10
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā piektā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere ES/EEZ valstu vidū 9
22:59
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cietslēdzi jeb lokdaunu kompensēs daļēji: algu subsīdijas varēs saņemt tikai vakcinētie darbinieki 10
22:41
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Soctīklotājus aizkustina dēls, kurš tēva nopietno interviju televīzijā padara leģendāru 1
22:21
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Vienmēr esmu aizstāvējis šo laiku, kas ir tagad.” Intervija ar Kasparu Znotiņu
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Soctīklotājus aizkustina dēls, kurš tēva nopietno interviju televīzijā padara leģendāru 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks, ja mājsēdes laikā nepieciešama santehniķa palīdzība? Skaidro policijas priekšnieks Ruks 2
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai atbalstāt jaunos ierobežojumus? 82
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ugunsdzēsēji pie Saeimas pretlikumīgi protestēja formās. Kāds sods viņiem tagad pienākas? 86
8 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cietslēdzi jeb lokdaunu kompensēs daļēji: algu subsīdijas varēs saņemt tikai vakcinētie darbinieki 10
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Atvērt telpu domai.” Intervija ar latviešu mākslinieci Barbaru Gaili
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī pret Covid-19 vakcinētām kontaktpersonām ārkārtējās situācijas laikā jāievēro karantīna 22
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
NEPLP anulē apraides atļauju programmai “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” 20
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Liepnieks: “Atvieglojumus viņi nav pelnījuši, vakcinējies un strādā, valdība to neliedz!” 82
7 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Nespēja paredzēt sabiedrības reakciju ir kļuvusi par vienu no krīzes iemesliem 81
12 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 100 gadiem Kārlis I neveiksmīgi mēģināja atgūt varu Ungārijā
3 stundas
DJ
Dace Judina-Nīmane
Ziņas
Sirdscilvēks ar Sirdsdziesmu. In memoriam. Guntis Skrastiņš 11
13 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Eksperti brīdina par globālu ārkārtas situāciju vakcīnu sadalē 16
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar dabas spēku pret slimošanu! Fitoterapeites pieredze: 5 labākās receptes vīrusu profilaksei
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 36
11 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
9 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Ušakovs ar savu “tvītu” ir izdarījis lielāku darbu nekā Vakcinācijas birojs 126
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīti atceļ 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II gaidāmo vizīti: briti satraukti par viņas veselības stāvokli 5
10 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 268
12 stundas
LE
LETA
Praktiski
Komandantstundas laikā būs atļauts īslaicīgā pastaigā izvest savu mājdzīvnieku 17
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Varu baudīt sauli, okeānu, veselīgu pārtiku, peldēt, jogot un attīstīt starptautisku biznesu: mūzikas izdevēja Elita Mīlgrāve jau mēnesī dzīvo Tenerifē 48
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Igaunijas muitnieki aizturējuši narkomūli ar lielu daudzumu no Latvijas ievesta fentanila 6
11 stundas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Šis nav īstais laiks, lai ieņemtu tikai vienu pozīciju, atzītu tikai vienu taisnību! Horoskopi no 21. oktobra līdz 3. novembrim
8 stundas