Foto: Edijs Pālens/LETA

Pīlēna iesaukums – “Mēģinājums ar jaunu zīmolu, bet pieredzējušiem politiķiem nokļūt pie varas” 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 27
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Uzņēmējs Uldis Pīlēns pagājušajā piektdienā nodibināja jau iepriekš pieteikto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”, kas deleģēs savus pārstāvjus Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģi­onu apvienības un Liepājas partijas sarakstā 14. Saeimas vēlēšanās.

U. Pīlēna nosaukto biedrības dibinātāju vidū ir vairāki pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), kas ir viens no valdības sociālajiem partneriem. Biedrībā ir LDDK prezidents Andris Bite un ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dibinātāju vidū ir arī militārais analītiķis Igors Rajevs, kurš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija medijos pieprasīts kara notikumu komentētājs. Taču līdz ar lēmumu startēt vēlēšanās publiskās uzstāšanās televīzijā viņš uz laiku ir pārtraucis.

“Apvienotais Latvijas saraksts” esot iespēja savu jomu profesionāļiem, kuri nav nevienā partijā, ar savu pieredzi iesaistīties politikā laikā, kad Latvijai priekšā ir grūts periods. Lielākā problēma Latvijas politikā ir krīzes menedžmenta trūkums, uzskata U. Pīlēns.

Viņš preses konferencē uzsvēra, ka biedrību nolemts veidot uz četriem gadiem. Nosauktie 18 tās dibinātāji ir “pirmais iesaukums”, bet tā plāno paplašināties – ar divu dibinātāju rekomendācijām “Apvienotajā Latvijas sarakstā” varēs iestāties jauni biedri. “Cilvēkiem ar pieredzi ir pēdējais brīdis apvienoties,” uzskata U. Pīlēns.

Viņa vadītā biedrība slēgs līgumu ar topošo apvienību, kuru veidos LZP, LRA un Liepājas partija. Pēc trīs partiju kongresiem un U. Pīlēna biedrības izveidošanas priekšā visiem ir vēl viens pasākums, kurā tiks paziņots par kopīgu startu vēlēšanās.

Piederību LDDK neafišē

Paredzams, ka no dibinātājiem liela daļa kandidēs vēlēšanās, bet vēl netiek atklāts, kuri tie varētu būt. Līga Meņģelsone “Latvijas Avīzei” atzina, ka neplāno startēt uz Saeimu. No LDDK biedrībā vēl ir arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un Aiva Vīksna. Taču medijiem izsniegtajā informācijā nevienam nav norādīta piederība LDDK, jo katrs izvēli izdarījis individuāli un vēloties palīdzēt valstij ar savu kompetenci un pieredzi.

Biedrības dibinātāju vidū ir arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, kurš 2021. gadā Bauskas novada vēlēšanās kandidēja no ZZS, bet “Latvijas Avīzei” teica, ka neesot partijas biedrs. Viņu uztrauc zemā vēlētāju aktivitāte vēlēšanās, tāpēc viens no uzdevumiem esot palielināt cilvēku interesi iesaistīties valsts dzīves veidošanā.

Reklāma
Reklāma

Daugavpils domes deputāts Pēteris Dzalbe domē ievēlēts no Daugavpils novada partijas, bet arī neesot šīs partijas biedrs. Viņš gatavojas kandidēt vēlēšanās Latgalē, jo grib pierādīt, ka Latgale nav depresīvs reģions, par ko to daudzi uzskata, bet, ka arī tajā ir attīstības potenciāls un kopīgu valodu spēj atrast dažādu tautību cilvēki.

Biedrības dibinātāju vidū vēl ir Valdis Cīrulis, kurš vada SIA “Hibitech Piebalga”, kas Cēsu novada Inešos nodarbojas ar saldūdens zivju audzēšanu. Publiskotajā dibinātāju sarakstā ir arī SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle Kintija Barloti, atvaļinātais ģenerālis Artis Velšs, inovāciju un “start up” jomas uzņēmējs Ģirts Kalniņš un vēl vairākas personas.

Jauns zīmols, vecas sejas

Liepājnieks Jānis Lagzdiņš savulaik kopā ar U. Pīlēnu piedalījās Tautas partijas dibināšanā. Tautas partijā bija arī Māris Kučin­skis (Liepājas partija), Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA) un vēl vairāki cilvēki, kuru vārdus varēs atrast “jaunajā projektā”, piemēram, uzņēmējs Didzis Dejus.

Ar Tautas partiju, kad tā bija pie varas, sadarbojās arī Liepājas partija. Tās priekšsēdis Uldis Sesks nesen atgādināja, ka apvienotā saraksta ideja ir aizgūta no 90. gadiem, kad savu jomu profesionāļi apvienojās, lai ar labiem panākumiem nostartētu Liepājas domes vēlēšanās.

Lūgts vērtēt agrāko domubiedru lēmumu ar jaunu politisko spēku pieteikt sevi 14. Saeimas vēlēšanās, J. Lagzdiņš “Latvijas Avīzei” teica: “Tas ir mēģinājums ar jaunu zīmolu, bet ar pieredzējušiem politiķiem, pašvaldību veterāniem un uzņēmējiem nokļūt pie varas.”

Tā tas bijis arī agrāk, kad sabiedrībā pazīstami cilvēki nevēlas saistīt sevi ar partijām. J. Lagzdiņš norādīja, ka no jaunās apvienības nevar gaidīt jaunas vēsmas, jo tie ir cilvēki, kas ar Latvijas politiku tieši vai netieši ir bijuši saistīti jau ilgu laiku. Līdz ar to arī viņi ir atbildīgi par to, kāda Latvija tagad ir.

Tajā pašā laikā J. Lagzdiņš uzsvēra, ka no politiskās taktikas viedokļa tas ir gudrs solis, jo tagadējās varas partijas nesavākšot 50% balsu un tām būs nepieciešams vēl kāds politiskais spēks, kas ir iespēja jaunajai apvienībai. Tā arī varētu nākamajā Saeimā palielināt pašvaldību ietekmi, ko 13. Saeimā pašvaldības zaudēja, jo ZZS bija opozīcijā, bet Latvijas Reģionu apvienība parlamentā neiekļuva.

Jaunā apvienība būs prognozējams politiskais spēks, bet līdz ar to tā “nevarēs paņemt dusmīgo vēlētāju, kas iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja par tolaik jauniem spēkiem – Jāņa Bordāna partiju un “KPV LV”, tāpēc neapmierinātais vēlētājs šoreiz var palikt mājās,” uzskata J. Lagzdiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI