Pasaulē
Eiropa

Uldis Šmits: Principialitātes procenti1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ieskatīsimies ASV neatkarīgās domnīcas “Pew Research Center” nesenajā pētījumā, kas aptvēra 16 no 29 Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Gan ne Latviju un Igauniju, tomēr citviet veiktā aptauja uz mums attiecas ļoti lielā mērā.

Piemēram, jautājums – ja Krievija uzbruktu kādai no savām NATO sastāvošām kaimiņzemēm, vai jūsu valstij jālieto militārs spēks, lai sabiedroto aizstāvētu?

Atbilžu kopsavilkumā nekādu īpašu pārsteigumu nav, ja nu vienīgi tas, ka lielākais apstiprinoši atbildējušo respondentu īpatsvars bijis Nīderlandē (64%), seko ASV, tad, kas svarīgi, Kanāda, Apvienotā Karaliste un Lietuva.

Astoņās valstīs atbildes ir lielākoties noraidošas, ko nevar uzskatīt par jaunumu. Tāpat kā to, ka Vācija negatīvo atbilžu ziņā (60%) krietni apsteidz Franciju (53%).

Aptaujas rezultāti abās Eiropas Savienības lielvalstīs būtu uzlūkojami saistībā ar Berlīnes un Parīzes pēdējā laikā klāstīto par nepieciešamību attīstīt Eiropas autonomās aizsardzības spējas un mājieniem, ka uz Vašingtonu vairs nevar un varbūt arī nemaz nevajag paļauties.

Bet zīmīgi, ka lielākā daļa Vācijas (63%) un Francijas (57%) pilsoņu pret viņu valsti vērstas agresijas gadījumā tomēr cer sagaidīt glābiņu sološu amerikāņu militāru iejaukšanos Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros.

Citiem vārdiem, tie, kuri saskaņā ar vēsturē iegājušo kādreizējo spārnoto frāzi negrib “mirt par Dancigu”, diez vai sevišķi alks “ņemt Eiropas likteni savās rokās”.

Reizēm neizbēgamo nepieciešamību izmantot bruņotos spēkus starptautiskās kārtības nodrošināšanai daudz retāk atzīst Vācijā (47%), iespējams, smagā pagātnes sloga dēļ, nekā Francijā (64%), Apvienotajā Karalistē (71%) vai ASV (78%).

Ja arī vairākums sešpadsmit valstīs aptaujāto Ziemeļatlantijas aliansi uzlūko pozitīvi, NATO tēlam nepiemīt agrākā pievilcība amerikāņu un rietumeiropiešu acīs, kas daļēji ir Trampa tvītu politikas un Makrona izteikumu sekas (pētījums noritēja, kad tika apspriesta NATO “smadzeņu nāve”).

Polijā alianse saņēmusi pozitīvu vērtējumu visbiežāk, ko var itin viegli saprast. Bet tās popularitāte pieaugusi arī Apvienotās Karalistes pilsoņu aprindās, par spīti vai, gluži pretēji, pateicoties breksitam. Kas būtu pārdomu cienīgs jautājums.

Nupat ekspertu un augstu amatpersonu pulki sanāca ikgadējā Minhenes drošības konferencē, kuras galvenā tēma bija Rietumu ietekmes zudums. Pasākuma priekšvakarā organizatoru tradicionāli publiskotajā ziņojumā pat parādījās jaunizcepts jēdziens arvien vairāk apstrīdētās Rietumu pasaules apzīmēšanai – “Westlessnes”.

Demokrātijās zūdot pārliecība par izraudzīto stratēģisko virzību un vērtībām, kam iekšēju skādi nodara Trampa vai Orbāna tipa līderi, bet no ārienes apdraud diktatoriski un autokrātiski – un, piemetināsim, Minhenē allaž kupli pārstāvēti – režīmi, sūkstās teksta autori, kuri dažos apstākļos pārāk neiedziļinās.

Piemēram, kāda bijusi Rietumu biznesa un pastarpināti politisko vadītāju loma (Minhenes konferencē nākamajās dienās daudz apcerētās) Ķīnas saimnieciskās ekspansijas veicināšanā.

Vai attiecībās ar Putina režīmu, kurš pārsvarā pārtiek no gāzes un korupcijas eksporta un tādā veidā iegūst līdzekļus hibrīdkaram pret demokrātijām un vajadzīgo konfliktu uzturēšanai, kuru dēļ liberālā starptautiskā kopiena pauž satraukumu vai bažas un dažkārt piemēro agresoram sankcijas, taču ne tādas, kas būtu patiesi iedarbīgas.

Agresori un politisko represiju īstenotāji – nevis bez pienācīga Eiropas atbalsta palikušie diktatūras pretinieki – tiek izraudzīti par “stratēģiskā dialoga” partneriem, lai gan arī viņu pozīcijas, kā šodien redzams, nebūt nav nesatricināmas.

Saistītie raksti

Tāpēc jāpiekrīt, ka tagadējie Rietumu vērtību aizstāvji, proti, tie, kuri tās aizstāv vārda tiešā nozīmē, drīzāk meklējami ārpus Rietumiem – Honkongā, Taivānā, Ukrainā vai Kremļa vēl līdz galam neiznīcinātajā Krievijas pilsoniskajā sabiedrībā.

Starp citu, “Pew Research Center” pētījumā minēti arī daži dati par Krieviju, kur sešpadsmit procenti aptaujāto vērtē NATO labvēlīgi. Šķietami maz, bet, ņemot vērā visu zināmo, pat, jāteic, pietiekami daudz, un varbūt tieši tas reiz varētu viest paļāvību.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā ar koronavīrusu inficēto skaits sasniedzis 1185, mirušo skaits pieaudzis līdz 24
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Spānija vēlas uz pandēmijas laiku lauku darbiem piesaistīt bezdarbniekus un migrantus
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Paziņo, kāds ir Džonsona stāvoklis pēc otrās nakts intensīvās terapijas nodaļā
7 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta 2
2 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Parādījušās šaubas, vai Rīgas domes vēlēšanas vispār varētu notikt arī rudenī
49 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Konkursu par finansējumu Covid-19 skarto mediju atbalstam varētu izsludināt jau rīt 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā 2
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
No liela ieguvuma reģionam līdz lielai bēdai saulkrastiešiem. Kā vērtēt atcelto atbalstu “Skulte LNG terminal” projektam?
14 minūtes