Foto: Evija Trifanova/ LETA

Projektā “Par tīrām upēm” pieteikti gandrīz 70 aizsprosti uz Latvijas upēm 9

Pateicoties sabiedrības iesaistei, minerālūdens zīmola “Mangaļi” projektā “Par tīrām upēm” apkopoti teju 70 aizsprosti, kas atrodas uz Latvijas upēm, aģentūru LETA informēja projekta komunikācijas pārstāve Elīna Vaivode.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO
Kāpēc latvieti gandrīz neielaida lidmašīnā no Bangkokas uz Helsinkiem? Iemesls jūs pārsteigs!
Lasīt citas ziņas

No tiem Pasaules Dabas fonda (PDF) eksperti izvērtējuši un atlasījuši desmit aizsprostus, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai.

PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena informē, ka projektā “Par tīrām upēm” pieteikti dažāda veida aizsprosti, sākot no koku sanesumiem un bebru radītiem aizsprostiem līdz pat hidroelektrostacijām. Šāda veida projekts un pētījums ar sabiedrības iesaisti Latvijā notika pirmo reizi, tādēļ tā īstenotāji ir pateicīgi iedzīvotājiem par izrādīto interesi un iesaisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jentgena uzsver, ka svarīgi arī izskaidrot, ka ne visi aizsprosti ir līdzvērtīgi slikti. Piemēram, situācija ar bebru aizsprostiem Latvijā ir ļoti sarežģīta, jo, lai arī bebru radītie aizsprosti aptur ūdens tecējumu, tie ir dabīga daļa no ekosistēmas un tos nevar salīdzināt ar cilvēku radītiem šķēršļiem.

Jentgena skaidro, ka gan pasaulē, gan Latvijā novērotā tendence liecina, ka upes zaudē savu dabisko, brīvo tecējumu aizsprostu dēļ. Ir īpaši svarīgi saglabāt upes dabisko tecējumu, jo tas kalpo kā upes aizsarglīdzeklis. Ja upe plūst brīvi, tad zivis var migrēt un nārstot, tādā veidā saglabājot to populācijas. Ja upe ir brīvi plūstoša, ar līkumiem, straujtecēm un lēniem posmiem, ūdenī ir augstāks skābekļa daudzums, un bioloģiskās daļiņas ūdenī ātrāk sadalās, tādā veidā uzturot augstāku ūdens kvalitāti un samazinot eitrofikāciju problēmu, kas ļoti izteikti skar Latvijas ūdeņus un Baltijas jūru.

Pērn projekta mājaslapā “www.partiramupem.lv” cilvēki varēja iesniegt uz Latvijas upēm pamanītus aizsprostus vai caurtekas.

Trīs nozīmīgākos aizsprostus no saraksta tuvāko gadu laikā plānots nojaukt, tādējādi atjaunojot dabisko upju tecējumu. Šie aizsprosti ir caurteka uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā, kas caur Pierīgas ezeriem ietek Rīgas jūras līcī. Tā ir zivīm nepārvarama caurteka, kura padara visu upes augšteci tām nepieejamu, tādējādi radot nelabvēlīgu ietekmi uz kopējo upes ekosistēmu un zivju populāciju.

Tāpat plānots nojaukt caurteku uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē, kas ietek Gaujā. Šī caurteka ir pārāk sekla, tādēļ arī tā ir zivīm nepārvarama. Caurteku padziļinot, upe tiktu atvērta gan ceļotājzivju, gan pārējo zivju sugu migrācijai. Sveķupīte atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā un tās augštecē atrodamas vērtīgas taimiņa nārsta teritorijas.

Trešais aizsprosts, ko plāno nojaukt, ir Bejas dambis uz Alūksnes upes. Tas ir nefunkcionējošs dambis, kurā patlaban nenotiek nekāda veida saimnieciskā darbība. Pēc šī dambja likvidēšanas upe tiktu atvērta visas ūdens dzīvības migrācijai. Jebkurai ūdens dzīvnieku sugai ir svarīgi pārvietoties, gan meklējot labākus barošanās, gan vairošanās apstākļus.

Reklāma
Reklāma

Papildus minētajiem aizsprostiem PDF no cilvēku iesūtītajiem pieteikumiem atlasīja arī Ropažu dambi uz Lielās Juglas, cilvēka radītu aizsprostu dīķsaimniecības vajadzībām uz Rēzeknes upes, dzelzceļa tiltu ar caurteku uz Siliņupītes, Staiceles dambi uz Salacas, koku sagāzumus Vesetas upē, caurteku Gosupes upē, bijušās hidroelektrostacijas dambi uz Vaives upes.

Dabīgā minerālūdens zīmols “Mangaļi” ar PDF atbalstu pagājušā gada pavasarī sāka ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm”, kurā rūpēsies par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.