Krievija un Ķīna koordinē politiku pret Rietumu spiedienu 37
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzu pasaules valstu līderiem neapmeklējot ziemas olimpiādes atklāšanu Pekinā, tā paužot protestu pret mazākumtautību cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins būs Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina īpašais viesis. Prezidentam Sji šī ir pirmā tikšanās klātienē ar kādas ārvalsts līderi kopš pandēmijas sākuma.
Analītiķi atzīmē, ka virknei Krievijas amatpersonu, tajā skaitā prezidentam Putinam, ir liegts apmeklēt starptautiskas sporta sacensības dopinga skandāla dēļ. Taču viņi var piedalīties, ja ir sacensību rīkotājas valsts vadītāja ielūgums. Krievijas sportistiem ir atļauts piedalīties sacensībās bez valsts karoga un himnas, ja viņi var pierādīt, ka nav lietojuši dopingu.
Krievija cer uz izpratni no Ķīnas puses
Abu valstu vadītāji, kuri klātienē nav tikušies gandrīz trīs gadus, paredz koordinēt savu politiku, lai pretotos Rietumu spiedienam. Sastapies ar rietumvalstu solidāru pretestību un asu kritiku par Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, Putins pamatoti cer uz izpratni no Ķīnas puses.
Krievijas prezidenta vizītes priekšvakarā Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Xinhua” publicēja Putina rakstu, kurā viņš apgalvo, ka Maskavai un Pekinai ir “svarīga stabilizējoša loma pasaules lietās un ka tas palīdz veidot starptautiskās attiecības vienlīdzīgākas un iekļaujošākas”.
Krievijas prezidents kritizēja “dažu valstu centienus politizēt sportu savu ambīciju dēļ”, tā izsakoties par ASV un citu rietumvalstu pieteikto olimpiādes diplomātisko boikotu.
“Putina tikšanās ar Sji un klātbūtne olimpiādes atklāšanas ceremonijā iezīmē Ķīnas un Krievijas attiecību tālāku virzību,” paziņojis Šanhajas universitātes Eiropas un Āzijas studiju institūta direktors Li Sjins. Ķīnai un Krievijai ir kopēja izpratne par ASV nevēlēšanos ņemt vērā to bažas par savu drošību, viņš teica intervijā aģentūrai “The Associated Press”.
“ASV un rietumvalstis, no vienas puses, izdara spiedienu uz Krieviju Ukrainas jautājumā, bet, no otras puses, izdara spiedienu uz Ķīnu Taivānas jautājumā,” teica Lī, runājot par demokrātisko salu valsti un ASV sabiedroto, kuras teritoriju Ķīna uzskata par sev piederošu. Viņaprāt, šāds Rietumu spiediens tikai mudinās Ķīnu un Krieviju stiprināt savu sadarbību.
Ķīna atbalsta Krieviju pretstāvē par Ukrainu
Prezidenta Putina ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs paziņojis, ka Putina vizīte iezīmēs jaunu posmu Krievijas un Ķīnas partnerībā, ko viņš raksturoja kā “noteicošo faktoru, kas veicina ilgtspējīgu globālo attīstību un palīdz novērst dažu valstu destruktīvās aktivitātes”. Pēc viņa teiktā, Maskava un Pekina plānojot nākt klajā ar kopēju paziņojumu par starptautiskajām attiecībām, kas atainotu viņu kopējos uzskatus par globālo drošību un citiem jautājumiem.
Abu valstu amatpersonām paredzēts parakstīt vairāk nekā desmit līgumus tirdzniecības, enerģētikas un citās jomās.
Ušakovs atzīmēja, ka Maskavai un Pekinai ir tuva vai identiska nostāja daudzos starptautiskos jautājumos, un īpaši uzsvēra, ka Ķīna atbalsta Krieviju pašreizējā pretstāvē par Ukrainu.
“Pekina atbalsta Maskavas prasības par drošības garantijām un līdzīgi Krievijai uzskata, ka vienas valsts drošība nevar tikt panākta, pārkāpjot citas valsts drošību,” teica Ušakovs.
Dažu analītiķu ieskatā, Pekina uzmanīgi vēro, kā ASV un tās sabiedrotie rīkojas pretstāvē ar Krieviju par Ukrainu, Ķīnai apsverot tālāko stratēģiju pret Taivānu. Rietumu eksperti brīdina, ka Vašingtonas neizlēmība varētu iedrošināt Ķīnu kļūt uzstājīgākai.
Analītiķi atzīmē, ka prezidenta Putina prioritāte sarunās ar prezidentu Sji ir panākt, lai kopējā paziņojumā būtu iekļauta frāze par “abu valstu kopējām bažām drošības jomā”. Krievija un Ķīna ir rīkojušas virkni militāro mācību, piedaloties sauszemes, jūras un gaisa spēkiem.
Pagājušā gada augustā Krievijas karavīri pirmo reizi piedalījās kopējās mācībās Ķīnas teritorijā. Lai gan Maskava un Pekina agrāk noliegušas militāras alianses veidošanas iespēju, prezidents Putins paziņojis, ka šāda virzība nevar tikt izslēgta. Viņš arī atzīmējis, ka Krievija dalās ar Ķīnu sensitīvu militāro tehnoloģiju jomā.
Krievija un Ķīna plāno izveidot kopēju finanšu infrastruktūru, lai mazinātu Rietumu sankciju ietekmi uz abu valstu sadarbību, īpaši enerģētikas un finanšu jomā. Par enerģētikas prioritāti sarunās liecina fakts, ka braucienā uz Ķīnu Putinu pavada firmas “Rosneft” vadītājs Igors Sečins.
Polijas balss Pekinā
Polijas prezidents Andžejs Duda arī devies uz Pekinu, kur tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Sākotnēji Polijas prezidenta Andžeja Dudas kā vienīgā demokrātiski ievēlētā ES valsts galvas lēmums doties uz Pekinas olimpiādes atklāšanas ceremoniju izraisīja izbrīnu.
Taču viņa birojs paziņojis, ka Dudas nodoms ir izmantot tikšanos ar Ķīnas prezidentu Sji, lai uzsvērtu Krievijas radīto apdraudējumu Ukrainai.
“Prezidents Duda izskaidros Ķīnas līderim, ka Maskavas veiktā neizprovocētā un nepamatotā militāro spēku izvietošana [Ukrainas pierobežā] ir apdraudējums. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai Ķīnas puse gūtu arī citu – Eiropas – skatījumu uz situāciju līdz ar Putina vērtējumu,” teikts prezidenta Dudas biroja paziņojumā.
