“Krievija nolēma turpināt!” Eiropas valstu vadītāji asi izsakās par Putina pagājušās nakts asiņainajiem gājieniem 0
Eiropas līderi nosoda raķešu un dronu triecienu, ko Krievija naktī uz 7. septembri veica pret Ukrainu. Jo īpaši izcēlies Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, kurš nosauca Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par “gļēvuli, kurš uzbrūk sievietēm un bērniem”.
Kā Lipavskis norādīja savā ierakstā sociālajā tīklā “X”, “Putins izliekas, ka vēlas izbeigt karu, bet patiesībā viņš tikai cenšas nogalināt pēc iespējas vairāk ukraiņu”.
“Pagājušajā naktī viņš palaida vairāk nekā 800 dronu un raķešu, nogalinot māti un viņas divus mēnešus veco bērnu. Gļēvulis, kurš uzbrūk sievietēm un bērniem. Runāt šodien par palīdzības Ukrainai pārtraukšanu nozīmē nostāties agresora pusē,” uzsvēra Čehijas amatpersona.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena reaģēja uz Krievijas uzbrukumu, uzsverot, ka Kremlis “nogalina bez šķirošanas”.
Viņa paziņoja: “Eiropa pilnībā atbalsta Ukrainu un turpinās to atbalstīt. Mēs stiprinām Ukrainas bruņotos spēkus, veidojam ilgtermiņa drošības garantijas un pastiprinām sankcijas, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju. Slepkavībām ir jāpārtrūkst.”
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta arī publiskoja savu reakciju uz masīvo Krievijas uzbrukumu.
“Runāt par mieru, vienlaikus pastiprinot bombardēšanu un uzbrūkot valdības ēkām un mājām – tā ir Putina “miera” versija. Krievija sāka šo karu, un Krievija nolēma to turpināt,” viņš rakstīja.
Pēc Koštas domām, Eiropai ir jāstiprina Ukrainas aizsardzība un jāpalielina spiediens uz Krieviju ar papildu sankcijām, cieši koordinējoties ar sabiedrotajiem un partneriem.
“Manas domas ir ar upuriem, ievainotajiem un viņu ģimenēm. Ukrainas tautas spēks un izturība turpina mūs visus iedvesmot,” viņš piebilda.
Ārvalstu mediji citē arī Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš uzsvēra, ka “Kremlis vēlas karu, nevis mieru”, tāpēc atbildē “Ukrainai ir jāsniedz vairāk ieroču, Krievijai – vairāk spiediena”.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahknas paziņoja, ka “Krievijas teroristiskie “antirekordi” prasa stingru atbildi”, proti, “jaunas, bargākas sankcijas pret Krieviju un lielāku atbalstu Ukrainai”.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa aicināja apturēt Krieviju, kura nevēlas mieru, bet gan “vairāk kara, agresijas un ciešanu”.
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena norādīja: “Vēl viena nāvējošu aviācijas triecienu nakts Ukrainā. Krievija uzbruka Kijivas centram, sabojājot valdības ēku. Mēs stingri nosodām šos uzbrukumus. Tie uzsver steidzamo vajadzību pēc uguns pārtraukšanas.”
Kā iepriekš ziņots, naktī uz svētdienu Krievija veica masveida uzbrukumu Ukrainai, izmantojot trieciena tipa dronus un raķetes. Uzbrukumi tika veikti Kijivai, Zaporižjai, Harkivai, Kremenčukai, Krivijrihai un Odesai. Ir ziņots par postījumiem, ievainotajiem un bojāgājušajiem.
Pirmo reizi uzbrukuma rezultātā tika bojāta Ministru kabineta ēka, informēja Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. “Jumts un augšējie stāvi. Glābēji dzēš ugunsgrēku. Paldies viņiem par darbu. Ēkas mēs atjaunosim. Bet zaudēto dzīvību neatgriezīsim. Ienaidnieks ik dienu terorizē un nogalina mūsu cilvēkus visā valstī,” viņa atzīmēja.
Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku datiem okupanti palaida 805 triecien-dronus “Shahed” un dažādu tipu imitatorus, 9 spārnotās raķetes “Iskander-K” un 4 ballistiskās raķetes “Iskander-M/KN-23”. Pateicoties pretgaisa aizsardzības darbam, lielāko daļu mērķu izdevās notriekt vai neitralizēt – 747 dronus un 4 “Iskander-K” raķetes.
