Raganiņa mācīs latgaliešu mēli 0
Daugavpils teātrī 12. decembrī pirmizrāde izrādei “Raganiņa” Māra Korsieta režijā, kas ir pirmais Daugavpils teātra iestudējums bērniem, kurā kopā ar latviešu valodu skanēs latgaliešu mēle. Raganiņas lomā aktrise Zanda Mankopa. Iestudējuma lugas autori ir Māris Korsiets un Egils Viļumovs.
Šī Mārim un Egilam nav pirmā bērnu luga, ko iestudē Daugavpils teātrī. “Visas bērnu izrādes, ko iestudējam, arī paši rakstām. Protams, paņemot par pamatu kādu motīvu, kas bērniem ir zināms.
Piemēram, pasaku “Trīs sivēntiņi”, bet, lai būtu saistošāk un interesantāk, iesaistām vēl papildu personāžus. Šajā reizē arī ir kas līdzīgs – “Raganiņa”, kurā varēs saskatīt līdzību ar “Mazo raganiņu”.
Viss sākas Valpurģu naktī, kad Raganiņa dodas ceļojumā mežā,
kur satiek runci, cilvēkēdāju un citus pasaku tēlus,” stāsta Māris.
Šī izrāde ir īpaša ar to, ka bērnus ar Raganiņas starpniecību iepazīstinās ar latgaliešu valodu. Daudziem latgaliešu runa var izklausīties kā nesaprotami buramvārdi, bet šī izrāde būs saprotama ikvienam skatītājam, jo apzināti ir veidota tā, lai iepazīstinātu ar valodas skanējumu un lai jautrā noskaņā, ar asprātību un dziesmu starpniecību, frāzes latgaliski iespiestos skatītāju atmiņā.
“Visi pasaku tēli, ko Raganiņa satiks mežā, ir latgalieši. Raganiņa nesaprot šo valodu, bet viņai ir uzticamā ceļa biedrene vārna Vallija, kas zina visas valodas. Saprotam, ka nevaram iestudēt tikai latgaliski, tāpēc vajag tulkot.
Arī rakstot mēģinājām ļoti vienkāršu latgaliešu valodu, kas fonētiski līdzīgi skan latviešu valodai.
Piemēram, var pateikt “vuicīs” vai “mocies”. Mums ir “mocies”. Ja bērns pēc izrādes būs iemācījies trīs četrus vārdus latgaliski, tas jau būs labi. Mūsu teātrī bērni nāk arī no krievu plūsmas skolām. Ja bērns pēc izrādes aizejot spēs pateikt: “Paļdis!”, tas jau būs liels ieguvums mums visiem,” neslēpj Māris.
Māris un Egils kopīgiem spēkiem ir iestudējuši vilka Vilmāra piedzīvojumu triloģiju – “Trīs sivēntiņi un vilks Vilmārs”, “Sarkangalvīte un pasaku mežs”, “Vilka Vilmāra nešpetnie Ziemassvētki”, kā arī izrādi “Negaidītais Ziemassvētku sūtījums” un citas.
Ieminos Mārim, ka viņš ir režisors, kas māk uzrunāt bērnus. “Mans lielākais kritiķis ir manas meitas. Kad ar izrādi esam uz skatuves, ir pirmās dekorācijas un esam tuvu ģenerālmēģinājumam, es meitas ņemu līdzi zālē. Tad es neskatos, ko aktieri dara, bet vēroju meitas.
Ja viņas sāk skaitīt lampas, tad skaidrs, tas nav interesanti.
Ja pašam nebūtu bērnu, diez vai to varētu izdarīt” atzīstas Māris un piebilst: “Man liekas, ka pieaugušos vieglāk apmānīt. Ar bērniem jābūt godīgam. Ir jābūt arī brīnumiem, bet galvenais – lai bērni tam notic, ka tas varētu būt pa īstam.”
