Ilze Indriksone.
Ilze Indriksone.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Raidījums: Ekonomikas ministrija aicina rast risinājumu sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanai 59

Ekonomikas ministrija (EM) aicina Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast risinājumu sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanai, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka ir svarīgi izvērtēt, vai attiecīgo uzņēmumu infrastruktūra ir nepieciešama tautsaimniecībai un saglabājama.

Pēc raidījumā vēstītā, vēstulē EM tostarp min, ka SIA “Ventamonjaks”, kuras patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Dmitrijs Mazepins, ir unikāla infrastruktūra – lielākais Baltijas jūras šķidrā amonjaka eksporta un importa terminālis. Tādējādi Latvijā izveidotajai infrastruktūrai minerālmēslojuma pārkraušanai un uzglabāšanai, ir nozīme arī ārpus Baltijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ņemot vērā, ka Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, būtu nesaimnieciski apturēt “Ventamonjaks” terminālu,” vēsta raidījums, citējot vēstulē minēto. Tāpat vēstulē skaidrots, ka tehnoloģiskā sašķidrināta amonjaka izvešana no termināla nozīmē termināla slēgšanu uz visiem laikiem, jo tā palaišana prasīs lielus kapitālos ieguldījumus un vismaz gadu.

Vēstulē arī pausts, ka Lietuvas un citu Eiropas Savienības (ES) valstu, piemēram, Horvātijas, Polijas un Rumānijas prakse liecina, ka ir iespējams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcijām pakļauts uzņēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas.

Vēstulē arī EM norāda, ka sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir iespējams izveidot “ugunsmūri”, tādējādi noņemot sankcijām pakļautas personas ietekmi uzņēmumā.

“EM uzskata, ka “Ventamonjaks” un [Lietuvas fosfora mēslojuma ražotāja, kuras netiešais īpašnieks ir sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs Andrejs Meļņičenko] “Lifosa” sadarbībai būtu nepārprotami ieguvumi, tai skaitā tiktu mazināts minerālmēslu deficīts Baltijas valstīs, kas mazinātu to cenu reģionā un potenciāli mazinātu arī lauksaimniecības produktu un pārtikas preču cenas. Tas atbilst arī Eiropas Savienības nostājai izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas visā pasaule varētu novest pie pārtikas trūkuma,” pauž raidījums, atsaucoties uz EM vēstulē minēto.

Tāpat raidījums min, ka vēstulē EM norāda, ka līdz šim minēto uzņēmumu darbība lielā mēra bija saistīta ar kravu piegādēm no Krievijas, taču šobrīd uzņēmumi ir gatavi pārorientēties, piemēram, “Lifosa” vēlas iepirkt amonjaku, kam nav Krievijas izcelsmes – no Tobago un Trinidadas, kā arī no ASV.

Ministre raidījumam skaidroja, ka vēstulē EM vēlējās norādīt uz citu valstu piemēriem. “Protams, ņemot vērā izaicinājumus arī minerālmēslu nozarē un sagaidāmo nākamo sezonu, kas vēl nekādas labas ziņas nenesīs, ir svarīgi saprast, ko darīsim, kā darīsim, vai varam pārorganizēties, izmantojot esošo infrastruktūru,” sacīja Indriksone.

Reklāma
Reklāma

Ministre arī atzīmējusi, ka viens no variantiem esot arī uzņēmumu aktīvu konfiskācija, taču, pēc raidījumā minētā, miljardieru biznesa aizstāvības vēstulē par to nav nekas minēts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.