Latvijā
Politika

Reformas komisija uzklausīs visas pašvaldības0


Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā sēdē deputāti vēl neizšķīrās par konceptuāli būtiskiem jautājumiem, jo vēlējās saņemt ministriju un ekspertu atzinumus. Vairāki politiķi arī nebija gatavi balsot, kamēr nav saņēmuši partijas mandātu atbalstīt vai noraidīt iniciatīvas.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā sēdē deputāti vēl neizšķīrās par konceptuāli būtiskiem jautājumiem, jo vēlējās saņemt ministriju un ekspertu atzinumus. Vairāki politiķi arī nebija gatavi balsot, kamēr nav saņēmuši partijas mandātu atbalstīt vai noraidīt iniciatīvas.
Foto: Ieva Ābele/Saeima

Uz Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdēm ar reformu saistīto likumprojektu izskatīšanas gaitā tiks uzaicināti pārstāvji no visām 119 pašvaldībām – deviņām lielajām pilsētām un 110 novadiem. Viktors Valainis (ZZS) ir iesniedzis priekšlikumus par visām teritorijām, ieskaitot Rīgu, Jūrmalu un Gulbenes novadu, kurus reforma neskars.

Tas nozīmē, ka to vadībai jādod iespēja izteikt viedokli par šo pārmaiņu procesu.

“Pašvaldību uzklausīšana ir obligāta, ja priekšlikums skar to teritoriju,” komisijas pirmajā sēdē piektdien uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks Edvīns Danovskis.

Savu iniciatīvu V. Valainis pamatoja ar nepieciešamību dot iespēju par reformu izteikties visām pašvaldībām, jo vairāk nekā simts to vēstuļu, kas adresētas Saeimai, nav projektam pievienotas un nav iespēja ar tām iepazīties. V. Valainis ir arī iesniedzis priekšlikumus, kas izskanējuši reformai veltītās ekspertu konferencēs, bet, viņaprāt, neesot ņemti vērā. Liela daļa pašvaldību ierosinājumu, kas skar ne tikai to teritoriju, bet reformu kopumā, ir adresēti arī Ingas Goldbergas (“Saskaņa”) vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras kompetencē būtu šā likuma skatīšana, ja netiktu izveidota speciālā komisija, kuras priekšsēdētājs ir Artūrs Toms Plešs (“A/P”).

Uz pirmo sēdi vietējās varas pārstāvji nebija uzaicināti, un komisija līdz ar to vēl neskatīja priekšlikumus, kas saisti ar pašvaldību apvienošanu vai to statusa maiņu.

Tas attiecas uz republikas nozīmes pilsētām Ventspili, Jelgavu, Jēkabpili un Valmieru, kuras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā apvienot ar novadiem. Tādā gadījumā pilsētu statuss mainīsies. Taču vairāki deputāti ierosinājuši tām to saglabāt.

Aleksandrs Kiršteins (NA) arī aicināja atteikties no nosaukuma “republikas pilsētas”, bet šīs teritorijas saukt par lielajām pilsētām. Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”), kurš plāno iespēju robežās piedalīties visās sēdēs, norādīja, ka tādā gadījumā būtu jāveic izmaiņas 74 likumos un aptuveni 200 Ministru kabineta noteikumos.

Vēl plašāki grozījumi būtu nepieciešami, pieņemot Jāņa Dombravas (NA) priekšlikumu tagadējās novadu pašvaldības, kuru skaits ievērojami samazināsies, pārdēvēt par apriņķiem, kas vēsturiski tā esot bijis.

J. Dombrava norādīja, ka ar novadiem cilvēki saprot Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali, kas noteikti Satversmē.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis teica, ka starptautiski “apriņķu” termins ir saprotamāks, bet “novadu” pārtulkošana radot zināmas grūtības. Tagad spēkā esošā likuma izpratnē ar “apriņķiem”, kuri gan nav izveidoti, saprot otrā līmeņa reģionālās pašvaldības. J. Pūce skaidroja, ka tā ir politiskā izšķiršanās, taču šajā gadījumā nosaukuma maiņa nozīmētu grozījumus 101 likumā un 400 Ministru kabineta noteikumos. Tas būtu jāizdara līdz jūnijam, kad pašvaldību reformas likumam vajadzētu būt pieņemtam.

Tā apspriešana pirmajā sēdē notika konstruktīvi, neiezīmējot opozīcijas un koalīcijas robežas.

Taču lēmuma pieņemšana par lielāko daļu no pārdesmit izskatītajiem priekšlikumiem tika atlikta. Kopā ir saņemti 335 ierosinājumi. Deputāti vēl nevarēja balsot, jo vairākiem no viņiem nebija partijas dotā mandāta atbalstīt vienu vai otru iniciatīvu. To uzsvēra gan Arvils Ašeradens (“JV”), gan Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”). Par vairākiem priekšlikumiem – arī par novadu pārdēvēšanu – komisija vēlas saņemt ministriju un ekspertu atzinumus.

Komisija atlika arī izšķiršanos par to, vai Latvijā tiks veidotas otrā līmeņa institūcijas.

Daļa deputātu uzskata, ka tām ir jābūt vēlētām reģionālajām pašvaldībām. Andris Kazinovskis (JKP) piedāvā uz tagadējo piecu plānošanas reģionu bāzes veidot valsts pārvaldes reģionu, kurā valsts un pašvaldība darbojas kopīgi. Viņaprāt, otrā līmeņa institūcija ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzsvarotu visas valsts attīstību un nebūtu tā, ka Eiropas fondu līdzekļus, kas tagad tiek sadalīti centralizēti, paņem lielākās pilsētas.

J. Pūce informēja, ka valdībā ir iesniegts ziņojums par otro pārvaldes līmeni, bet viņš personīgi ir pret to, ka tiek veidotas vēlētas reģionālās pašvaldības, par kuru nosaukumu arī vēl būtu jāvienojas. Ministrs uzsvēra, ka konceptuāli par to ir jāvienojas deputātiem. Viņš piedāvāja atbalstīt A. Kazinovska priekšlikumu, kas nosaka, ka valdībai līdz 2021. gada 1. janvārim jāizstrādā grozījumi Reģionālās attīstības likumā vai jāsagatavo ­jauns likums, kas nosaka valsts pārvaldes administratīvo reģionu, tā funkcijas, struktūru, pārvaldi un finansējumu.

Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka atgādināja, ka arī 2008. gadā bija diskusija par otrā līmeņa pašvaldībām, lēmuma pieņemšanu atliekot, bet likumā ierakstot, ka līdz 2013. gadam ir jāizveido apriņķi. Taču šī likuma norma nav izpildīta joprojām.

V. Valainis un J. Dombrava iesnieguši līdzīgus priekšlikumus, kas pēc būtības nozīmē izveidot tā dēvēto “nullto” līmeni novadu pagastos un pilsētās, dodot iespēju iedzīvotājiem tur ievēlēt savu pārvaldi. Tā varētu strādāt bez atlīdzības, pārvaldei būtu iespēja lemt par atsevišķiem teritorijas jautājumiem, piemēram, kultūras dzīvi vai sociālo palīdzību, un to īstenošanai būtu paredzēts finansējums.

Saistītie raksti

Ministrs un Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka šis jautājums ir jāregulē Pašvaldību likumā. Jauno Vietējo pašvaldību likumu valdībai ir uzdots sagatavot līdz jūnijam, kad reformas regulējumam jau būtu jāstājas spēkā.

Vislielāko rezonansi izraisīja Juridiskā biroja ierosinājums atteikties no novadu un pilsētu izveidošanas kritērijiem, kas tika izmantoti kā pamatojums viena vai otra novada izveidošanai. E. Danovskis paskaidroja, ka kritēriji, piemēram, iedzīvotāju skaits pašvaldībā, 2008. gadā likumā tika paredzēti, jo toreiz bija plānots, ka novadu karti sagatavos valdība, bet pirms likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā deputāti izlēma, ka par to politisku lēmumu pieņems Saeima. Līdz ar to kritērijiem vairs nebija nekādas juridiskas nozīmes. Jau toreiz apstiprinātajā kartē vairāk nekā 30 pašvaldības neatbilda kritērijiem, jo tajās vai to centrā bija mazāks iedzīvotāju skaits.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Attālināto mācību dziedāšanas nodarbībā piedalīsies Renārs Kaupers
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
Zemnieku saimniecības īpašnieks pārsūdz notiesājošo spriedumu lietā par četru cilvēku nāvi Jaunbērzē
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valsts policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sāk iesaistīt motoekipāžas
16 stundas

Lasītākie

SK
Skaties.lv
Latvijā
Levits: Mediji noteikti pieder pie stratēģiskajām nozarēm. Tāpat kā policija, robežsargi, medicīnas sistēma
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Politika epidēmijas laikā: neskatoties uz partiju ķildām, Kariņš un Levits tic valdības stabilitātei
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Darbu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Bezdarbniekos arī bijušie RD deputāti
9 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
Raidījums: Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko māca pasaules pieredze?
8 stundas