K2-18b: Okeāna pasaule “zelta zonā” 3
K2-18b ir aptuveni 2,6 reizes lielāka un 8,6 reizes masīvāka par Zemi, un tā riņķo ap sarkano punduri – mazāku un vēsāku zvaigzni nekā Saule – tā dēvētajā “zelta zonā”, kur apstākļi nav ne pārāk karsti, ne pārāk auksti, lai uz planētas virsmas varētu pastāvēt šķidrs ūdens, kas tiek uzskatīts par būtisku dzīvības priekšnoteikumu.
Zinātnieki uzskata, ka K2-18b varētu būt tā sauktais “hiceāna” planēta – pasaule, kas klāta ar plašiem okeāniem un kurai ir ar ūdeņradi bagāta atmosfēra. Šādas planētas tiek uzskatītas par daudzsološām vietām, kur meklēt citplanētiešu dzīvību, visticamāk, mikrobu veidā, līdzīgu tam, kāds uz Zemes eksistēja pirms miljardiem gadu.
Iepriekšēji novērojumi 2023. gadā ar JWST atklāja metāna un oglekļa dioksīda klātbūtni K2-18b atmosfērā, kas bija pirmā reize, kad uz eksoplanētas apdzīvojamā zonā tika konstatētas oglekļa bāzes molekulas. Tajā pašā laikā tika pamanīti vājš DMS signāli, kas pamudināja zinātniekus veikt padziļinātu izpēti, izmantojot teleskopa vidēji infrasarkano instrumentu, lai analizētu dažādus gaismas viļņu garumus.
Jaunākie dati liecina, ka DMS un DMDS koncentrācija K2-18b atmosfērā ir tūkstošiem reižu augstāka nekā uz Zemes, kas liek domāt par bioloģisku izcelsmi, lai gan zinātnieki pieļauj, ka signāls varētu būt saistīts ar nezināmiem ķīmiskiem procesiem.
Atklājuma nozīme un piesardzība
Kembridžas universitātes astronoms profesors Nikku Madhusudhans, kurš vadīja pētījumu, uzsvēra, ka atklājums ir “svarīgs brīdis ne tikai zinātnei, bet arī cilvēcei”. Viņš norādīja, ka, ja DMS un DMDS klātbūtne tiks apstiprināta, tas varētu liecināt, ka K2-18b ir “pilna ar dzīvību” un ka dzīvība Visumā varētu būt izplatīta.
Tomēr pētnieki saglabā piesardzību, norādot, ka pašreizējais atklājums sasniedz tikai trīs sigma statistisko nozīmīgumu, kamēr zinātniskā apstiprināšana prasa piecu sigma līmeni. Madhusudhans lēš, ka papildu 16–24 stundu novērojumi ar JWST varētu apstiprināt signālu viena līdz divu gadu laikā.
Daži zinātnieki pauž skepsi. Piemēram, Oksfordas universitātes planetārās fizikas profesors Reimonds Pjērhumberts uzskata, ka K2-18b varētu būt pārāk karsta dzīvībai, un tās okeāni, ja tādi ir, varētu būt nevis šķidrs ūdens, bet gan lava.
Tāpat NASA pētnieks Nikolass Vogans piedāvā alternatīvu hipotēzi, ka K2-18b varētu būt mini gāzes gigants bez cietas virsmas. Turklāt pastāv iespēja, ka DMS un DMDS varētu rasties no nebioloģiskiem procesiem, ko pētnieki plāno pārbaudīt laboratorijas eksperimentos.
