Mārtiņš Staķis
Mārtiņš Staķis
Foto: Karīna Miezāja

Rīgas dome palielinās izdevumus par 150 miljoniem eiro, izdevumi pārsniegs ieņēmumus par 212 miljoniem 33

Rīgas dome šodien nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro. Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Lasīt citas ziņas

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas pilsētas budžeta projektam iesniegti 44 priekšlikumi, liecina Rīgas pilsētas interneta vietnē publicētā informācija. Sēdes gaitā vienu no priekšlikumiem atsauca iesniedzēja, tādēļ deputāti balsoja par 43 priekšlikumiem.

Vairums priekšlikumu skāra sociālo jomu – dažādu pabalstu piešķiršana skolotājiem, policistiem, senioriem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. saņemti arī priekšlikumi iekārtot sporta laukumus un citas sporta būves, kā arī jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas un gājēju pārejas, piešķirt 100% atlaidi skolotājiem braukšanai sabiedriskajā transportā un citi. Vairāki iesniegtie priekšlikumi, kā tika norādīts balsošanas gaitā, jau bija iekļauti budžeta grozījumos.

Starp priekšlikumiem ir arī rosinājums atbalstīt jaunas programmas izveidi augstas pievienotas vērtības investīciju piesaistei Rīgā paredzot finansējumu vismaz 10 miljonus eiro gadā. Finansējums tiktu paredzēts investoriem nepieciešamās specifiskās infrastruktūras, tai skaitā komunikācijas infrastruktūras, izveidei un pielāgošanai.

Domes sēdes debašu daļā deputāti pauda attieksmi pret izstrādāto budžeta grozījumu projektu un skaidroja savus priekšlikumus.

Deputāts Andris Morozovs (S) domā, ka budžeta projekts ir ambiciozs, bet daudzās lietās – pārspīlēts. Plānots projektēt dažādus objektus Rīgā līdz 2025.gadam, lai gan šis ir tikai 2023.gada budžets. Kad jautā par iekavētajiem darbiem Ģertrūdes ielā, tad Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) sakot, – uzņēmējiem pietrūkst darba roku, pauda Morozovs, iespējams, apšaubot, ka visi sagatavotie projekti tiešām tiks īstenoti.

Reklāma
Reklāma

Morozovs uzskata, ka 3 miljoni eiro, kas atvēlēti datoru iegādei skolēniem, ir pārāk daudz, bet nauda brīvpusdienām skolēniem nav atrasta.

Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinās, uzsvēra deputāts Viesturs Zeps, akcentējot, ka nav nevienas programmas, kurās domāts par jaunu cilvēku piesaisti Rīgai, lai šeit būtu darbaspēks un iedzīvotāju kopienas. Uzņēmumiem trūkst darbinieku, tie tiek pārpirkti viens no otra. Šajā budžetā vajadzēja veidot ambiciozus projektus, kas piesaistītu jaunus cilvēkus, jaunos speciālistus. Budžeta grozījumos ir daudz labu lietu, bet ar tām nepietiek, lai mazinātu Rīgas atpalicību, domā Zeps.

Deputāts Vladimirs Buzajevs (LKS) pauda, ka nepieciešams palielināt jaundzimušo pabalstu Rīgā no 150 eiro līdz 500 eiro. “Kauns un negods, ka Rīgā ir viens no mazākajiem jaundzimušo pabalstiem Latvijā,” domā Buzajevs.

Tikmēr politiķe Anna Vladova (S) apgalvoja, ka skolotāju trūkumu Rīgas skolās tiek risināts, uzliekot papildu slodzi jau strādājošiem skolotājiem. Rezultātā skolotāji pārstrādājas, izdeg un aiziet no skolas – pat tie, kuri normālos apstākļos vēlētos palikt un strādāt. Skolotāju trūkums Rīgā ir katastrofāls, teica Vladova, atgādinot, ka 24.aprīlī pedagogi izies ielās – “ne tāpēc, ka mūs kāds uz to ir aicinājis, bet tāpēc, ka ir pēdējais brīdis, lai mūs sadzirdētu”.

Līdz šim Rīgas domes komitejās tika skatīti dažādi priekšlikumi budžeta grozījumiem un papildu finansējuma pieprasījumi. Piemēram, Īpašuma departaments Rīgas pilsētas budžeta grozījumos prasa papildu 2,49 miljonus eiro. “Rīgas pieminekļu aģentūra” prasa papildu 105 000 eiro Lielo kapu vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, bet Izglītības, kultūras un sporta departaments pašvaldības budžeta grozījumos prasa papildu 10,6 miljonus eiro.

Šodien, 22.martā, Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma galvaspilsētas 2023.gada budžeta grozījumus, kas veikti pēc valsts budžeta pieņemšanas.

Budžets vērsts uz pilsētas saimniecības sakārtošanu, un tā prioritātes ir ielu atjaunošana, sociālā atbalsta paplašināšana, kā arī izglītības iestāžu darbinieku atalgojums un skolu modernizācija. Galvenie izaicinājumi šā gada budžetā ir ne tikai elektrības un komunālo maksājumu pieaugums, bet arī patēriņa cenu izmaiņas, kas ietekmē gan iedzīvotājus, gan pašvaldības izdevumus.

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā plāno 1,192 miljardu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 196 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā plānotie. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 172 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēm.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,404 miljardu eiro apmērā, kas ir par 249 miljoniem vairāk nekā pērn. Starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem paredzēts segt no 2022.gada budžeta atlikuma.

Visvairāk līdzekļu paredzēts izglītībai – 465 miljoni eiro, satiksmei – 361 miljons eiro, sociālajai jomai – 173 miljoni eiro, mājokļiem – 74 miljoni eiro, kultūrai un sportam – 40 miljoni eiro un videi – 8 miljoni eiro. Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 125 miljonus eiro.

Lielākais pieaugums paredzēts izglītībai – tai atvēlēts par 68 miljoniem eiro jeb 17% vairāk neka pērn; satiksmes budžets pieaugs par 62 miljoniem eiro jeb 21%. Savukārt sociālajai sfērai izdevumi pieaug par 52 miljoniem eiro jeb 43%. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pieaugušas par 29 miljoniem eiro jeb 31%.

Lai kompensētu komunālo maksājumu un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, budžetā piešķirti 30 miljoni eiro. No šīs summas seši miljoni eiro paredzēti pašvaldības Rezerves fondā.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, Rīgas pašvaldība palielina atalgojumu dažādām darbinieku kategorijām, 2023.gadā tam paredzot papildu finansējumu 32,4 miljonu eiro apmērā.

Lielākā daļa jeb 20 miljoni eiro paredzēti atalgojuma pieaugumam izglītības iestāžu darbiniekiem. No 1.aprīļa par 20% atalgojums palielināsies skolotāju palīgiem, kā arī par vidēji 10% skolu un kultūras iestāžu darbiniekiem, kuru atalgojuma palielinājums nebija paredzēts iepriekš. No 1.janvāra jau paaugstināts pedagogu atalgojums, šim mērķim ir novirzīti papildu 5 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība arī plāno palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 308 eiro līdz 328 eiro par bērnu vecumā pusotra līdz četru gadu vecumā, kā arī no 229 eiro līdz 242 eiro par bērnu obligātās sagatavošanas vecumā.

Tiks paplašināts arī to darbinieku loks, kuri saņems veselības apdrošināšanas polises. Tam ir paredzēti papildu 800 000 eiro.

Rīgas domes Īpašumu departamenta programmās 35 miljoni eiro paredzēti izglītības iestāžu uzlabošanas projektiem. Plānota trīs jaunu dabaszinātņu un tehnoloģiju klašu izveide Rīgas Juglas vidusskolā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā. Tāpat paredzēti ēku renovācijas un atjaunošanas darbi 10 mācību iestādēs, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi astoņās izglītības iestādēs, jauna sporta āra infrastruktūra četrās iestādēs un vides pieejamības nodrošināšana trīs izglītības iestādēs.

Paredzēts finansējums datortehnikas iegādei un mācību vides modernizācijai 8,4 miljoni eiro.

Plānoti ieguldījumi Nacionālās sporta manēžas telpu renovācijā, Bolderājas bibliotēkas ēkas atjaunošanā.

Tiks sāktas jaunas pedagogu piesaistes un motivācijas programmas – tam paredzēti 215 000 eiro. Tāpat 150 000 eiro paredzēti pedagogu atbalstam saistībā ar pakāpenisko pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.

Sociālajai jomai paredzēti izdevumi 173 miljoni eiro, kas ir par 52 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 35 miljonus eiro. Lielākais pieaugums ir mājokļa pabalstam un aprūpei mājās. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 19 miljoni eiro.

Lai palīdzētu sociālajiem partneriem samaksāt komunālos rēķinus un palielinātu darbinieku algas, tiks paaugstināta pašvaldības iepirkto pakalpojumu cenas. Sociālo pakalpojumu nodrošinātājiem papildus plānoti 11,8 miljoni eiro.

Plānoti 700 000 eiro ieguldījumi Rīgas lielākā sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” atjaunošanā, kā arī vides pieejamības uzlabošana 13 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās.

Tāpat paplašināts atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ja 2020.gadā šo pakalpojumu saņēma 20 ģimenes, tad, pakāpeniski palielinot atbalstu, šogad to saņems jau aptuveni 650 ģimenes. Novērtējot sociālā darba būtiskumu, pirmo reizi ieviestas Rīgas stipendijas sociālā darba studentiem, kam ir paredzēti 145 000 eiro.

Pašvaldība turpina ievērojami palielināt ieguldījumus pilsētas transporta infrastruktūrā, kas šogad sasniegs vēsturiski lielāko apjomu – pilsētas ielu un ceļu uzturēšanai, tiltu remontiem, jaunu objektu būvniecībai paredzēti kopumā 41 miljons eiro.

Lielākie objekti, kam paredzēts finansējums pilsētas budžetā pilnīgai asfalta seguma atjaunošanai, ir Ulmaņa gatves posms līdz lidostai, Biķernieku iela, Aspazijas bulvāris. Turpināsies “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centrā, tai skaitā Radziņa krastmalas renovācija. Tiks pabeigta Brasas tilta un Austrumu maģistrāles izbūve, turklāt šajos projektos ir arī nozīmīgas ES fondu investīcijas. Lai sakārtotu ielas pilsētas apkaimēs, kopskaitā 85 Rīgas grantētajās ielās tiks veikta dubultās virsmas apstrāde.

Rīgas sabiedriskā transporta kapacitātes stiprināšanai dotācija uzņēmumam “Rīgas Satiksme” šogad ir augusi par 17,5 miljoniem eiro, sasniedzot 150,6 miljonus eiro.

Uzvaras parka atjaunošanas pirmajai kārtai paredzēti apmēram 6 miljoni eiro. Ēbelmuižas parka gājēju celiņu izbūvei un apgaismojuma ierīkošanai paredzēti 1,5 miljoni eiro. Tāpat plānota apgaismojuma ierīkošana Nordeķu parkā, kā arī Vaļņu ielas un Kaļķu ielas teritorijas Vecrīgā labiekārtošana. Piešķirts papildu finansējums 1000 jaunu koku stādīšanai un apstādījumu kopšanai, kā arī WC pieejamībai, uzstādot desmit jaunas un uzlabojot 18 publiskās tualetes.

Paredzēts līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai un pagalmu labiekārtošanai 1,74 miljonu eiro apjomā. Pašvaldībai piederošo iekškvartālu ceļu remontdarbi šogad plānoti 37 vietās pilsētā, tam paredzot 790 000 eiro.

Turpināsies mājokļu pieejamības un drošības uzlabošana, veicot remontu 90 pašvaldības dzīvokļos, kam plānoti 1,5 miljoni eiro.

Paredzēti ieguldījumi pilsētas drošībā. Paredzēt dubultot video novērošanas kameru skaitu pilsētā. Esošajām 237 kamerām divu gadu laikā pievienos vēl 236. Šim mērķim paredzēti 377 000 eiro. Tāpat tiks ieviesti jauna līmeņa video analītikas rīki un attīstīts pilnvērtīgs rāciju tīkla pārklājums. Īstenojot Vienotās vadības koncepciju, Lēdurgas ielā tiks izbūvēts Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Vienotās vadības centrs, kam šogad atvēlēti 2 miljoni eiro.

Finansējums kultūrai un sportam 2023.gadā atgriežas pirms pandēmijas līmenī, sasniedzot 40 miljonus eiro.

Rīga arī nākotnē turpinās būt vieta, kur notiek nozīmīgi pasākumi, kas pulcē arī tūristus – nākamgad pilsētā notiks FIA pasaules rallija čempionāta posms, bet 2025.gadā FIBA EuroBasket 2025 čempionāts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.