Latvijā
Rīga

Rīgas domes stundas var sākt skaitīt2


Ja Rīgā notiks jaunas vēlēšanas, “Saskaņas” saraksta līderis varētu būt bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (no labās). Viņš pats gan vēl atturējās komentēt šādu iespēju, bet to arī nenoliedza. Arī pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) izteicies – kaut neredz pamatu domes atlaišanai, jo atkritumu apsaimniekošanas krīzes pašvaldībā neesot, tomēr, ja tikšot panākta Rīgas domes atlaišana, tad partija “Gods kalpot Rīgai” gatavosies ārkārtas vēlēšanām.
Ja Rīgā notiks jaunas vēlēšanas, “Saskaņas” saraksta līderis varētu būt bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (no labās). Viņš pats gan vēl atturējās komentēt šādu iespēju, bet to arī nenoliedza. Arī pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) izteicies – kaut neredz pamatu domes atlaišanai, jo atkritumu apsaimniekošanas krīzes pašvaldībā neesot, tomēr, ja tikšot panākta Rīgas domes atlaišana, tad partija “Gods kalpot Rīgai” gatavosies ārkārtas vēlēšanām.
Foto: Valdis Semjonovs

Rīgas domes stundas piektdien varētu sākt skaitīt. Par to liecina ne tikai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) paziņojumi par domes atkārtotu nespēju veikt savas autonomās funkcijas un nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas nepārtrauktību.

Saeimas darba kārtībā ceturtdien nonāca grozījumi vairākos likumos, uz kuru pamata domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes pilnvaru laiku noteiktu līdz 2025. gada vēlēšanām. R

īgā valdošās “Saskaņas” atbildes reakcija ir tās paziņojums par pievienošanos parakstu vākšanai, lai ierosinātu referendumu par Saeimas atlaišanu.

Ja Rīgā notiks jaunas vēlēšanas un domi vēlēs uz vairāk nekā pieciem gadiem, “Saskaņas” sarak­sta līderis varētu būt bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts un vada partijas domi.

Sazinoties ar N. Ušakovu, “LA” neizdevās gūt tam apstiprinājumu, jo politiķis atturējās komentēt šādu iespēju, bet to arī nenoliedza.

“Nils no rīta man vaicāja, kā būtu, ja viņš kandidētu vēlēšanās. Teicu: ja gribi, tad nāc! Līdz šim mēs gatavojām citu komandu ar citiem līderiem, bet, ja viņš nāks, mēs neliegsim,” žurnālistiem sacīja “Saskaņas” priekšsēdis Jānis Urbanovičs.

Teikto var uztvert gan kā apstiprinājumu, gan kā maldinošu signālu, lai nobiedētu konkurentus.

N. Ušakova iesaistīšanās kampaņā varētu arī kaitēt partijai, jo no tās oponenti varēs prasīt lielāku atbildību par skandāliem pašvaldībā, kas pamazām tuvināja to atlaišanai.

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā par “Saskaņu” Saeimas vēlēšanās vairs balsotu tikai 11,2% vēlētāju, arī Rīgā pozīcijas varētu būt zaudētas. Partiju rīcībā esošo aptauju dati liecinot, ka samazinājusies arī N. Ušakova popularitāte.

“Saskaņas” pozīcijas vairs nav tik labas kā 2017. gadā, bet arī toreiz tā kopā ar sabiedrotajiem no “Gods kalpot Rīgai” ar grūtībām ieguva vairākumu domē. J. Urbanovičs norādīja uz konkurentu maldīgajiem priekšstatiem par “Saskaņas” vājumu, atgādinot, ka savulaik partija ir bijusi vēl bezcerīgākā situācijā, kad tās reitings bija zem pieciem procentiem.

 

Pēdējā cīņa par ietekmi

Ja piektdien ministrs J. Pūce paziņos, ka rosinās Rīgas domes atlaišanu, par ko vēl jālemj valdībai un Saeimai, tam par pamatu būtu domes nespēja atkārtoti veikt savu funkciju. Saeima ceturtdien vēlreiz pagarināja ārkārtējo situāciju Rīgas teritorijā, lai tā nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu ilgtermiņā.

“Slikta pārvaldība droši vien būtu tas apzīmējums, kas šobrīd visprecīzāk raksturotu Rīgas domes darbību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,” Saeimas sēdē sacīja J. Pūce.

Viņš jau 21. novembrī esot brīdinājis domi – ja tā nenovērsīs atkārtotus likuma pārkāpumus, “iestāsies pamats domes atlaišanai”.

J. Urbanovičs neņēmās vērtēt, cik pamatoti tas varētu būt, jo viņš neesot speciālists jautājumos par atkritumiem. Viņš teica: “Es vakar redzēju, kā man izveda miskasti. Vai tie ir tie paši izvedēji, vai Pūces norīkotie, es nezinu.

Es nejūtos ar atkritumiem apaudzis. Tā ir ministra atbildība nekļūdīties.

Es tikai domāju, ka Pūce ar šiem atkritumiem ir iebraucis auzās.” Ja domi atlaidīšot, “Saskaņai” būšot daudz brīvu roku, kuras varēšot iesaistīt parakstu vākšanā, lai atlaistu Saeimu.

Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “LA” atzina, ka notiekošais var radīt politisko nestabilitāti, taču pirmo reizi daudzu gadu laikā “Saskaņai” un Zaļo un zemnieku savienībai neesot nekādas ietekmes, jo visi svarīgie lēmumi tiekot pieņemti ar koalīcijas balsīm.

“Tas nozīmē, ka cilvēkiem ārpusē, kuriem pašiem vairs nav savu partiju, arī nav nekādas ietekmes. Tāpēc jārēķinās, ka viņiem nepatīk šī valdība un Saeima, un šī ir viņu pēdējā cīņa,” sacīja A. Latkovskis, sagaidot organizētas kampaņas par Saeimas atlaišanu.

 

Starta šāviens vēlēšanām

“Tas, kas šobrīd notiek, ir starta šāviens ārkārtas vēlēšanām Rīgā.

Manuprāt, šeit ir ļoti šaura līnija starp tiesiskumu un politisko visatļautību,” sēdē sacīja Viktors Valainis (ZZS).

Viņš aicināja deputātus “pastaigāt pa bibliotēkām, tikties ar tiesību zinātniekiem, jo mēs kategoriski iestāsimies pret to, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būtu uz pieciem gadiem, mēs iesim šajā jautājumā līdz galam”. Pamatojot nepieciešamību veikt izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, kā arī pašvaldību vēlēšanu likumā, “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sēdē skaidroja – Satversme dod Saeimai “plašu rīcības brīvību regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību”.

Izmaiņas attiektos uz visām pašvaldībām. Tās paredz pēc domes atlaišanas jaunās vēlēšanās ievēlēt domi uz atlikušo pilnvaru termiņu un vēl nākamajiem četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi gadi.

Ja līdz tām ir mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas vēlēšanas vairs netiek rīkotas, pašvaldības vadību uzticot pagaidu administrācijai.

Tagad paredzēts administrāciju iecelt, ja līdz vēlēšanām ir mazāk nekā 15 mēneši. D. Pavļuts uzskata, ka grozījumi stiprinās demokrātiju.

Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, būdams pret šo iniciatīvu, jau prognozēja, ka “Attīstībai/Par” mēra kandidāts būšot D. Pavļuts, un ironizēja, ka nevajag tērēt laiku un resursus, “bet uzreiz iecelt Danielu Pavļutu par Rīgas mēru, jo jūs taču visu varat”.

Saistītie raksti

Debatēs par kolektīvo iesniegumu, kurā aicināts valsts finansējumu partijām palielināt tikai no nākamās Saeimas, neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko, kura ir Rīgā valdošās “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) biedre, norādīja uz partiju iespējām pašvaldības vēlēšanu kampaņā izmantot valsts finansējumu, kuru tās saņems jau 15. janvārī – turklāt pusi no gadā paredzētā. “GKR” valsts naudu nesaņems, bet zināms, ka tās finanšu situācija ir laba.

J. Stepaņenko arī bija aizdomas, ka Rīgas deputātu atlaišanu varētu steidzināt domes iecere 19. decembrī noteikt azartspēļu aizliegumu visā pilsētā, bet “AP” atbalstītāju vidū esot šā biznesa pārstāvji. Lūgts to komentēt, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) “LA” atbildēja, ka ne par Rīgas domes ieceri, ne par partijas sponsoriem viņam nekas neesot zināms.

LA.lv