Baltijas jūra apdraudēta? NATO gatavojas Krievijas hibrīduzbrukumiem 0
Kā vēsta ārzemju mediji, Baltijas jūras dibenā ir izbūvēts plašs telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras tīkls, kas šobrīd kļuvis par būtisku drošības izaicinājumu.
Tā kā incidenti Baltijas jūrā kļūst arvien biežāki, Polija, Zviedrija un citas valstis gatavojas efektīvākiem pretpasākumiem, teikts laikraksta “The Economist” publikācijā.
Rakstā uzsvērts, ka Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras uzraudzība un aizsardzība ir “steidzams nacionālās drošības jautājums” Polijai un citām valstīm, kas robežojas ar jūru.
Baltijas jūrā atrodas plašs telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras tīkls – gāzes cauruļvadi (Balticconnector savieno Somiju un Igauniju, savukārt “Baltic Pipe” transportē gāzi no Norvēģijas uz Poliju), simtiem vēja turbīnu pie Dānijas un Vācijas krastiem, kā arī jaunas vēja parku būves pie Polijas krastiem.
Baltijas jūras piekrastē darbojas desmit sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, un vēl divi pašlaik tiek būvēti. Polija ir īpaši neaizsargāta, jo gandrīz puse tās enerģijas importa ir atkarīga no cauruļvadiem un ostām Baltijas jūrā.
“Uz papīra NATO klātbūtne Baltijas jūrā nekad nav bijusi spēcīgāka. No deviņām piekrastes valstīm, kas atrodas pie jūras, visas, izņemot Krieviju, pieder aliansei. Taču, lai gan NATO ir nepārprotamas priekšrocības Baltijas jūrā konvencionālo jūras spēku ziņā, Krievijai joprojām ir līdzekļi, lai nodarītu postu,” teikts rakstā.
Eksperti norāda, ka kopš 2023. gada ir reģistrēti vismaz 11 aizdomīgi sabotāžas gadījumi, kas saistīti ar Baltijas jūras infrastruktūru, un daudzi no tiem ir saistīti ar Krievijas tā dēvēto “ēnu floti”.
Smagākie incidenti bijuši “Balticconnector” cauruļvada un Somiju ar Igauniju savienojošā elektrokabeļa bojājumi.
Krievijas spiegi operācijām virs jūras līmeņa varētu izmantot arī kuģus no “ēnu flotes”. Septembrī virs Dānijas lidostām tika pamanīti droni, kas, visticamāk, palaisti no ar Krieviju saistītiem kuģiem. Līdzīgi incidenti kopš tā laika fiksēti arī Francijā un Vācijā.
“Hibrīduzbrukumi ļauj Krievijai noliegt savu iesaisti, pārbaudīt NATO savstarpējās aizsardzības derīgumu un novērtēt katras dalībvalsts gatavību konfrontācijai.
Taču Vladimira Putina režīms sāk rīkoties arvien atklātāk. Oktobra sākumā Dānijas militārā izlūkošana ziņoja, ka Krievijas karakuģi pavērsuši ieročus pret Dānijas jūras spēku kuģiem un helikopteriem, imitējot sadursmi,” piebilst eksperti.
Ģeogrāfiskās iezīmes
Rakstā tika uzsvērts, ka Baltijas jūras infrastruktūras aizsardzība ir īpaši sarežģīts uzdevums. Lai gan radari un satelīti spēj novērot debesis un izsekot kuģus pat ar izslēgtiem transponderiem, jūras gultne ir “ideāla vide hibrīduzbrukumiem”.
Publikācijā skaidrots, ka lielākā daļa uz hidrolokatoriem balstīto novērošanas tehnoloģiju nav piemērotas Baltijas jūrai. Seklā un pieblīvētā jūras gultne rada akustisku troksni, intensīvā jūras satiksme maskē zemūdens aktivitātes, bet straujas sāļuma izmaiņas kropļo skaņas viļņus.
Jauni risinājumi varētu atrisināt daļu no šīm nepilnībām, tostarp hidroakustiskie sensori, A26 klases zemūdenes un bezpilota zemūdens transportlīdzekļi (UUV). Vienlaikus integrētas novērošanas sistēmas izstrāde, kas ir viens no NATO galvenajiem mērķiem Baltijas jūrā, kas prasīs vairākus gadus.
Hibrīduuzbrukumu apkarošana
Tikmēr Apvienotās Karalistes augstākā militārās izlūkošanas aģentūra secinājusi, ka Krievija modernizē savu floti, lai uzbruktu zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem. Tāpēc, kā norādīts rakstā, “NATO ir jādara vairāk, lai parādītu Krievijai, ka tās hibrīduzbrukumi nepaliks nesodīti”.
Alianse jau ir palielinājusi patruļas Baltijas jūrā, taču saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, apkalpēm nav atļauts iekāpt trešo pušu kuģos vai tos pārbaudīt.
Dažas valstis ierosinājušas radikālākus pasākumus. Pēc dronu parādīšanās virs Dānijas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja slēgt Baltijas jūru “ēnu flotes” tankkuģiem. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs šādu ideju bija izteicis jau vairākus mēnešus iepriekš.
Tomēr, kā uzsver “The Economist”, šāda blokāde gandrīz noteikti pārkāptu starptautiskās tiesības. ANO Konvencija par jūras tiesībām garantē kuģiem, pat tiem, kuriem piemērotas sankcijas, tiesības šķērsot starptautiskos šaurumus, ja vien tie neapdraud drošību vai nepārkāpj noteikumus.
Krievija, kas aptuveni 60% sava jūras jēlnaftas eksporta pārvadā caur Baltijas jūru, visticamāk, uzskatītu Dānijas šaurumu slēgšanu par kara aktu.
Vēl viens iespējamais risinājums ir liegt piekļuvi kuģiem, kas neatbilst tehniskajiem standartiem. Šī pieeja kļūst arvien populārāka.
Oktobrī Dānija pastiprināja tankkuģu kontroli netālu no Skāgenas ostas, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru. Tikmēr Polija stiprina savus jūras spēkus – novembrī valsts parlamentā pieņemts likums, kas ļauj jūras spēkiem izmantot spēku kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pat ārpus Polijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Kā iepriekš ziņoja UNIAN, Zviedrijas jūras spēki gandrīz katru nedēļu Baltijas jūrā sastopas ar Krievijas zemūdenēm. Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, Zviedrija un vēl astoņas valstis nesen veica plaša mēroga militārās mācības.
