Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs: “Lai panāktu zināšanu pārnesi uz ekonomiku, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās arī darba grupās un semināros ar praktiķiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs: “Lai panāktu zināšanu pārnesi uz ekonomiku, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās arī darba grupās un semināros ar praktiķiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”
Foto: Timurs Subhankulovs

RTU pētnieks atklājis, kāpēc uz ceļiem veidojas rises un kā pagarināt ceļu kalpošanu 9

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijā bieži dzirdēts, ka zinātnes atklājumi netiek pārnesti uz saimniecisko dzīvi, ka zinātne un uzņēmējdarbība kustas kā pa divām paralēlām sliedēm, kuras nekad nesatiekas, un citi līdzīgi salīdzinājumi.

Taču vienmēr tas tā nav – Latvijā ir arī gluži sekmīgi piemēri zināšanu pārnesei uz uzņēmējdarbību.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 143
1 diena
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 28
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 60
16 stundas
Lasīt citas ziņas

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks, zinātņu doktors Viktors Haritonovs 2020. gadā saņēma balvu par valorizāciju – universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu popularizēšanu, patentēšanu, ieviešanu un izmantošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai.

Citiem vārdiem sakot –jau minēto zināšanu pārnesi uz reālo uzņēmējdarbību.

Haritonovs pēta ceļu būves materiālus, tādus kā asfaltbetons un bitumens, to novecošanos un uzvedību dažādā temperatūrā. Viņa un citu pētnieku atklājumus šajā jomā jau aktīvi izmanto ceļu būves praksē Latvijā.

Rises un cīņa ar tām

Pirms piecpadsmit gadiem V. Haritonovs sāka pētīt rises, kas veidojas uz ceļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sāku meklēt šīs parādības cēloņus un tās risinājumus. Nonācām pie secinājuma, ka bitumens, kas ir galvenā saistviela ceļu segumos, lietots nemodificētā veidā, ir vainīgais pie rišu veidošanās. Vienkārši izsakoties, ceļu saistviela, bitumens, nav pietiekami elastīgs un pēc slodzes nespēj atgriezties iepriekšējā formā – tādēļ arī veidojas rises.

Secinājums – bitumens jāmodificē, tam jāpalīdz. Šim mērķim bitumenam jāpievieno elastīgs polimērs, tāds, kas slodzē deformējas un pēc tam viegli atgūst iepriekšējo formu, līdzīgi kā gumija. Polimēri, ko pievieno bitumenam, var būt vairāki, viens no tiem tiek iegūts, pārstrādājot vecās riepas.

Pēc šiem pētījumiem praktiski uz visiem Latvijas jaunbūvējamajiem ceļiem nemodificētu bitumenu vairs nelieto – uz A kategorijas ceļiem pilnīgi noteikti un arī vairumu B kategorijas ceļu vairs nebūvē, izmantojot bitumenu bez piedevām,” stāsta V. Haritonovs.

“Lai panāktu šādu efektu, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās darba grupās un semināros ar praktiķiem – lielāko pasūtītāju “Latvijas valsts ceļi” un būvniekiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”

Kā pagarināt ceļa kalpošanu?

Citi Haritonova veikto pētījumu virzieni ir materiālu dzīves cikla izmaksu analīze – pētot tā ražošanu, ieklāšanu un kalpošanas periodu kompleksi, analizējot arī materiāla radīto piesārņojumu un izmešus.

“Viens no šo pētījumu aspektiem – kā pagarināt ceļu būvē izmantoto materiālu kalpošanas ilgumu. Jebkurš ceļš tā ekspluatācijas laikā nolietojas, pastāv dažādi šīs nolietošanās posmi. Katrā no šiem posmiem iespējams ar dažādām tehnoloģijām iejaukties, pagarinot ceļa kalpošana laiku.

Nupat Sāmsalā izmēģinājām vienu šādu jaunu ceļu uzturēšanas tehnoloģiju – “microsurfacing” jeb plānas kārtas emulsēta sīkšķembu maisījuma uzklāšanu jau lietotam ceļam, aizpildot rises un plaisas.

Tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka bitumena maisījuma ražošana un ieklāšana notiek ar vienu un to pašu mašīnu, nav vajadzīga arī augsta temperatūra, arī cietēšanas laiks ir dažas stundas. Ideālā variantā šādas tehnoloģijas izmantošana spēj pagarināt ceļa ekspluatācijas periodu par pieciem līdz desmit gadiem, vidēji tie būs septiņi gadi – atkarībā no ceļa noslodzes. Izmaksas – apmēram seši eiro par kvadrātmetru.

Salīdzinājumam – jauns asfaltbetons maksās divas līdz divarpus reizes dārgāk, bet tā ilgmūžība nebūs divas reizes lielāka. Tā nu gaidām izmēģinājuma rezultātus un ceļu administrācijas reakciju uz tiem. Katrā ziņā RTU radītie plānkārtas asfaltbetona maisījumi (BBTM) šobrīd jau ir iekļauti Latvijas ceļu būves specifikācijā,” saka V. Haritonovs.

Kā pa celmiem

Tomēr ne ar visiem atklājumiem iet tik gludi, dažkārt tiem jāpārvar samērā liela pretestība. Piemēram, vieglo pelnu, proti, to, kuri uzkrājas gaisa attīrīšanas filtros, izmantošana ceļu būves maisījumos.

Šis materiāls ir ar šķeldu darbināmu koģenerācijas elektrostaciju darbības blakusprodukts, tādus Latvijā katru gadu saražo apmēram 60 tūkstošus tonnu. Šobrīd tos ved uz atkritumu izgāztuvēm, bet vai tas ir pareizi?

“No ķīmiskā sastāva viedokļa vieglie pelni ir ļoti līdzīgi cementam – kvarcs, kalcija oksīds, dzelzs oksīds u. c. Šādam materiālam ir saistvielu īpašības, un tas ir lēts. Sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem” un Jelgavas “Fortum” pirms trīs gadiem veicām pētījumu par šo pelnu izmantošanu ceļu būvē.

Radīto maisījumu varētu izmantot pamatnes stabilizācijai neasfaltētajiem ceļiem, tādiem, kas klāti ar granti vai dolomīta šķembām. Īpaši daudz šādu ceļu ir “Latvijas valsts mežu” saimniecībā. Stabilizēt – tas nozīmē sacementēt šķembas, padarīt segumu stingrāku.

Latvijā tradicionāls risinājums šajā jomā ir 3–5% cementa izmantošana šā efekta panākšanai. Pētījumu mērķis bija noskaidrot, vai cementu šajā risinājumā var daļēji vai pilnībā aizstāt ar pelniem. Pētījumi bija sekmīgi, un būtu nepieciešams piedāvātos risinājumus pārbaudīt reālajā dzīvē.

Šajā posmā arī viss ir apstājies – Valsts vides dienesta iebildumu dēļ eksperimentālo ceļa posmu uzbūvēt nav izdevies. Viņus uztrauc smago metālu, konkrēti – kadmija, klātbūtne pelnos un iespēja, ka tas varētu izplatīties dabā.

Bažas ir daļēji pamatotas ,un šis jautājums ir jāpēta, tieši tādēļ arī būtu nepieciešams eksperimentālais ceļa posms, taču tiek aizmirsti divi faktori – tas, ka vieglos pelnus ir atļauts izmantot augu mēslošanai, un tas, ka pieļaujamais kadmija saturs tiek nedaudz pārsniegts tīros pelnos, bet ceļu būvē izmantotajos materiālos pelni varētu veidot tikai dažus procentus, pazeminot kadmija daudzumu ceļa segumā līdz absolūti pieļaujamam līmenim.

Tā nu šis jautājums ir iestrēdzis jau trīs gadus, un eksperimentālo posmu, kas spētu atbildēt uz visiem jautājumiem, būvēt mums neļauj. Tiesa gan, pēdējā laikā jautājums atkal aktualizējies – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Latvijas Atkritumu saimniecības asociāciju gatavo ministru kabineta noteikumus, kas atļautu plašāku vieglo pelnu izmantošanu gan lauksaimniecībā, gan ceļu būvē.

Šajā jautājumā ir ieinteresēti arī cementa ražotāji, jo Eiropas Savienībā cements ar vieglo pelnu piedevām ir atļauts (vieglo pelnu saturs – 6–35%), bet Latvijā tādus ražot ir aizliegts.

Tā nu turpinās absurdā situācija, kurā importējam cementa maisījumus ar vieglajiem pelniem, un ceļu būvnieki tos labprāt izmanto, bet savus vieglos pelnus vedam uz atkritumu izgāztuvēm un lietderīgi izmantot neļaujam,” stāsta pētnieks.

Nākamās ekonomikas attīstības desmitgades būs cieši saistītas ar Eiropas Savienības Zaļo kursu. Lai gan pirmajā brīdī ceļu būve ar kūpošajām asfalta kaudzēm un Zaļais kurss šķiet pilnīgi pretēji jēdzieni, Viktoram Haritonovam pret šādu viedokli ir būtiski iebildumi.

“Tieši pretēji, ceļu būves risinājumi, kur tiek izmantotas sasmalcinātas nolietotās riepas, vieglie pelni, frēzētā asfaltbetona otrreizēja izmantošana, nolietoto eļļu izmantošana – tie visi ir aprites ekonomikas risinājumi. Tāpat nozīmīga ceļu būves pētījumu joma ir dzīves cikla analīze, analizējot izmešu daudzumu un meklējot veidus, kā tos samazināt. Tieši pretēji – ceļi var kļūt zaļāki un tie tādi arī kļūs,” pārliecināts Viktors Haritonovs.

UZZIŅA:

2004. gadā, doktorantūras laikā sākti ceļu rišu veidošanās pētījumi, kuru rezultāts ir inovatīva modificētā bitumena maisījumu izgudrošana. Tie šobrīd tiek plaši izmantoti ceļu būvē Latvijā.

Pētījumi par bitumena novecošanos un uzvedību dažādā temperatūrā, par asfaltbetona otrreizējo izmantošanu un tā dzīves ciklu, par vieglo pelnu izmantošanu ceļu būvē u. c.

2020. gadā saņemts Rīgas Tehniskās universitātes apbalvojums par pētījumu valorizāciju, proti, zināšanu pārnesi uz reālo uzņēmējdarbību.

VĒRTĒJUMS: Veicina zināšanu pārnesi

Jānis Baumanis, VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs: LVC jau ilgstoši veiksmīgi sadarbojas ar Viktoru Haritonovu dažādu ar ceļu būvmateriālu, īpaši ar asfaltbetonu un tā sastāvdaļu saistītu aktuālu pētījumu veikšanā.

Šādu pētniecisko darbu realizācija veicina ceļu nozarē strādājošo padziļinātas izpratnes veidošanos par būvmateriālu īpašībām un jaunu tehnoloģiju ieviešanu praksē.

Pētījumu ietvaros veiktie atklājumi, apkopotā informācija un izdarītie secinājumi dod iespēju pasūtītājam precizēt un veikt izmaiņas dažādos normatīvajos dokumentos, piemēram, ceļu specifikācijās, tādējādi nodrošinot, ka tiek izmantoti inovatīvi būvmateriāli un tehnoloģijas un veicināta ekonomiskāku risinājumu izvēle.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šie projekti veicina arī zināšanu pārnesi no akadēmiskās vides uz nozari un pretēji, kur Viktoram Haritonovam ir liels nopelns, jo bieži vien pētījumu realizācijā tiek iesaistīti arī pārstāvji no nozares.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 143
1 diena
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 28
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 60
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 44
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pēc lielā karstuma “neiekritīsim lielā aukstumā”? Bricis par gaidāmajiem laikapstākļiem 8
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvības ierobežošana ir dabisks process!” Auziņš uzskata, ka antivakseriem ir slikta izglītība 75
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 44
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par neatbilstošu atzīst Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam 5
4 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Ziņas
Pēteris Apinis: Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām 46
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
No partijas “Progresīvie” izslēdz bijušo priekšsēdētāju Robertu Putni
22:27
LE
LETA
Ziņas
Nīderlandes futbolisti apakšgrupas pēdējā spēlē pārliecinoši uzvar debitanti Ziemeļmaķedoniju
21:35
LE
LETA
Ziņas
Austrijas futbolisti uzvar Ukrainu un iekļūst astotdaļfinālā
21:31
LE
LETA
Ziņas
Elektrība kļūst dārgāka. Vai tas attiecas arī uz klientiem ar fiksēto cenu līgumiem? 23
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Kad noenkurojāmies Eirosavienībā, vakaros spēlējam golfu un sūcam “pino grigio”!” Egila Līcīša feļetons 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Austrijas futbolisti uzvar Ukrainu un iekļūst astotdaļfinālā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ministre: Mežaparka Lielajai estrādei jābūt atvērtai visiem un visu laiku 10
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Pirms Covid-19 vakcīnas saņemšanas vakcinācijas centrā mirusi kāda persona 85
9 stundas
LE
LETA
Veselam
ZVA: Mērot tikai antivielu daudzumu organismā, nevar saņemt pilnu informāciju par aizsardzību pret Covid-19 17
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tikai divu iemeslu dēļ 95 gadus vecā karaliene Elizabete II ir gatava atteikties no troņa: neviens no tiem nav viņas dēls, princis Čārlzs 4
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Nežēlīgi stāsti un likteņi: pasaules ietekmīgākie narkotiku karaļi 1
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 20
9 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kādas nodokļu izmaiņas gaidāmas pašnodarbinātajiem? 10
10 stundas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 28
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pēc lielā karstuma “neiekritīsim lielā aukstumā”? Bricis par gaidāmajiem laikapstākļiem 8
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. No žurnāla izdošanai līdz bojāejai Sibīrijā: noslēgusies daudzsēriju filmas filmēšana par Emīliju Benjamiņu 9
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šlesers lūdz tiesu nodalīt viņa lietu no “digitālās televīzijas lietas” 17
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 23
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 143
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
13 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 22
16 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārza dekorēšanai modē ir lieli puķu podi. Taču tiem vajag ļoti daudz augsnes. Kā taupīt zemi? 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Emīls, Egita un Monvīds 1
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 124
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 269
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Koncentrē savu uzmanību uz tām lietām, kuras tu vari ietekmēt! Horoskopi 22.jūnijam
4 stundas