Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs: “Lai panāktu zināšanu pārnesi uz ekonomiku, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās arī darba grupās un semināros ar praktiķiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs: “Lai panāktu zināšanu pārnesi uz ekonomiku, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās arī darba grupās un semināros ar praktiķiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”
Foto: Timurs Subhankulovs

RTU pētnieks atklājis, kāpēc uz ceļiem veidojas rises un kā pagarināt ceļu kalpošanu 9

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijā bieži dzirdēts, ka zinātnes atklājumi netiek pārnesti uz saimniecisko dzīvi, ka zinātne un uzņēmējdarbība kustas kā pa divām paralēlām sliedēm, kuras nekad nesatiekas, un citi līdzīgi salīdzinājumi.

Taču vienmēr tas tā nav – Latvijā ir arī gluži sekmīgi piemēri zināšanu pārnesei uz uzņēmējdarbību.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 42
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
15 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 53
17 stundas
Lasīt citas ziņas

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks, zinātņu doktors Viktors Haritonovs 2020. gadā saņēma balvu par valorizāciju – universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu popularizēšanu, patentēšanu, ieviešanu un izmantošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai.

Citiem vārdiem sakot –jau minēto zināšanu pārnesi uz reālo uzņēmējdarbību.

Haritonovs pēta ceļu būves materiālus, tādus kā asfaltbetons un bitumens, to novecošanos un uzvedību dažādā temperatūrā. Viņa un citu pētnieku atklājumus šajā jomā jau aktīvi izmanto ceļu būves praksē Latvijā.

Rises un cīņa ar tām

Pirms piecpadsmit gadiem V. Haritonovs sāka pētīt rises, kas veidojas uz ceļiem.

“Sāku meklēt šīs parādības cēloņus un tās risinājumus. Nonācām pie secinājuma, ka bitumens, kas ir galvenā saistviela ceļu segumos, lietots nemodificētā veidā, ir vainīgais pie rišu veidošanās. Vienkārši izsakoties, ceļu saistviela, bitumens, nav pietiekami elastīgs un pēc slodzes nespēj atgriezties iepriekšējā formā – tādēļ arī veidojas rises.

Secinājums – bitumens jāmodificē, tam jāpalīdz. Šim mērķim bitumenam jāpievieno elastīgs polimērs, tāds, kas slodzē deformējas un pēc tam viegli atgūst iepriekšējo formu, līdzīgi kā gumija. Polimēri, ko pievieno bitumenam, var būt vairāki, viens no tiem tiek iegūts, pārstrādājot vecās riepas.

Pēc šiem pētījumiem praktiski uz visiem Latvijas jaunbūvējamajiem ceļiem nemodificētu bitumenu vairs nelieto – uz A kategorijas ceļiem pilnīgi noteikti un arī vairumu B kategorijas ceļu vairs nebūvē, izmantojot bitumenu bez piedevām,” stāsta V. Haritonovs.

“Lai panāktu šādu efektu, par pētījumu rezultātiem ir ne tikai jāraksta zinātniskajos žurnālos, bet jāpiedalās darba grupās un semināros ar praktiķiem – lielāko pasūtītāju “Latvijas valsts ceļi” un būvniekiem, skaidrojot viņiem iegūtos rezultātus, jāmāca studentiem, jo daudzi no viņiem pat pēc pirmā kursa jau strādā nozares uzņēmumos, un jārunā ar medijiem.”

Kā pagarināt ceļa kalpošanu?

Citi Haritonova veikto pētījumu virzieni ir materiālu dzīves cikla izmaksu analīze – pētot tā ražošanu, ieklāšanu un kalpošanas periodu kompleksi, analizējot arī materiāla radīto piesārņojumu un izmešus.

“Viens no šo pētījumu aspektiem – kā pagarināt ceļu būvē izmantoto materiālu kalpošanas ilgumu. Jebkurš ceļš tā ekspluatācijas laikā nolietojas, pastāv dažādi šīs nolietošanās posmi. Katrā no šiem posmiem iespējams ar dažādām tehnoloģijām iejaukties, pagarinot ceļa kalpošana laiku.

Nupat Sāmsalā izmēģinājām vienu šādu jaunu ceļu uzturēšanas tehnoloģiju – “microsurfacing” jeb plānas kārtas emulsēta sīkšķembu maisījuma uzklāšanu jau lietotam ceļam, aizpildot rises un plaisas.

Tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka bitumena maisījuma ražošana un ieklāšana notiek ar vienu un to pašu mašīnu, nav vajadzīga arī augsta temperatūra, arī cietēšanas laiks ir dažas stundas. Ideālā variantā šādas tehnoloģijas izmantošana spēj pagarināt ceļa ekspluatācijas periodu par pieciem līdz desmit gadiem, vidēji tie būs septiņi gadi – atkarībā no ceļa noslodzes. Izmaksas – apmēram seši eiro par kvadrātmetru.

Salīdzinājumam – jauns asfaltbetons maksās divas līdz divarpus reizes dārgāk, bet tā ilgmūžība nebūs divas reizes lielāka. Tā nu gaidām izmēģinājuma rezultātus un ceļu administrācijas reakciju uz tiem. Katrā ziņā RTU radītie plānkārtas asfaltbetona maisījumi (BBTM) šobrīd jau ir iekļauti Latvijas ceļu būves specifikācijā,” saka V. Haritonovs.

Kā pa celmiem

Tomēr ne ar visiem atklājumiem iet tik gludi, dažkārt tiem jāpārvar samērā liela pretestība. Piemēram, vieglo pelnu, proti, to, kuri uzkrājas gaisa attīrīšanas filtros, izmantošana ceļu būves maisījumos.

Šis materiāls ir ar šķeldu darbināmu koģenerācijas elektrostaciju darbības blakusprodukts, tādus Latvijā katru gadu saražo apmēram 60 tūkstošus tonnu. Šobrīd tos ved uz atkritumu izgāztuvēm, bet vai tas ir pareizi?

“No ķīmiskā sastāva viedokļa vieglie pelni ir ļoti līdzīgi cementam – kvarcs, kalcija oksīds, dzelzs oksīds u. c. Šādam materiālam ir saistvielu īpašības, un tas ir lēts. Sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem” un Jelgavas “Fortum” pirms trīs gadiem veicām pētījumu par šo pelnu izmantošanu ceļu būvē.

Radīto maisījumu varētu izmantot pamatnes stabilizācijai neasfaltētajiem ceļiem, tādiem, kas klāti ar granti vai dolomīta šķembām. Īpaši daudz šādu ceļu ir “Latvijas valsts mežu” saimniecībā. Stabilizēt – tas nozīmē sacementēt šķembas, padarīt segumu stingrāku.

Latvijā tradicionāls risinājums šajā jomā ir 3–5% cementa izmantošana šā efekta panākšanai. Pētījumu mērķis bija noskaidrot, vai cementu šajā risinājumā var daļēji vai pilnībā aizstāt ar pelniem. Pētījumi bija sekmīgi, un būtu nepieciešams piedāvātos risinājumus pārbaudīt reālajā dzīvē.

Šajā posmā arī viss ir apstājies – Valsts vides dienesta iebildumu dēļ eksperimentālo ceļa posmu uzbūvēt nav izdevies. Viņus uztrauc smago metālu, konkrēti – kadmija, klātbūtne pelnos un iespēja, ka tas varētu izplatīties dabā.

Bažas ir daļēji pamatotas ,un šis jautājums ir jāpēta, tieši tādēļ arī būtu nepieciešams eksperimentālais ceļa posms, taču tiek aizmirsti divi faktori – tas, ka vieglos pelnus ir atļauts izmantot augu mēslošanai, un tas, ka pieļaujamais kadmija saturs tiek nedaudz pārsniegts tīros pelnos, bet ceļu būvē izmantotajos materiālos pelni varētu veidot tikai dažus procentus, pazeminot kadmija daudzumu ceļa segumā līdz absolūti pieļaujamam līmenim.

Tā nu šis jautājums ir iestrēdzis jau trīs gadus, un eksperimentālo posmu, kas spētu atbildēt uz visiem jautājumiem, būvēt mums neļauj. Tiesa gan, pēdējā laikā jautājums atkal aktualizējies – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Latvijas Atkritumu saimniecības asociāciju gatavo ministru kabineta noteikumus, kas atļautu plašāku vieglo pelnu izmantošanu gan lauksaimniecībā, gan ceļu būvē.

Šajā jautājumā ir ieinteresēti arī cementa ražotāji, jo Eiropas Savienībā cements ar vieglo pelnu piedevām ir atļauts (vieglo pelnu saturs – 6–35%), bet Latvijā tādus ražot ir aizliegts.

Tā nu turpinās absurdā situācija, kurā importējam cementa maisījumus ar vieglajiem pelniem, un ceļu būvnieki tos labprāt izmanto, bet savus vieglos pelnus vedam uz atkritumu izgāztuvēm un lietderīgi izmantot neļaujam,” stāsta pētnieks.

Nākamās ekonomikas attīstības desmitgades būs cieši saistītas ar Eiropas Savienības Zaļo kursu. Lai gan pirmajā brīdī ceļu būve ar kūpošajām asfalta kaudzēm un Zaļais kurss šķiet pilnīgi pretēji jēdzieni, Viktoram Haritonovam pret šādu viedokli ir būtiski iebildumi.

“Tieši pretēji, ceļu būves risinājumi, kur tiek izmantotas sasmalcinātas nolietotās riepas, vieglie pelni, frēzētā asfaltbetona otrreizēja izmantošana, nolietoto eļļu izmantošana – tie visi ir aprites ekonomikas risinājumi. Tāpat nozīmīga ceļu būves pētījumu joma ir dzīves cikla analīze, analizējot izmešu daudzumu un meklējot veidus, kā tos samazināt. Tieši pretēji – ceļi var kļūt zaļāki un tie tādi arī kļūs,” pārliecināts Viktors Haritonovs.

UZZIŅA:

2004. gadā, doktorantūras laikā sākti ceļu rišu veidošanās pētījumi, kuru rezultāts ir inovatīva modificētā bitumena maisījumu izgudrošana. Tie šobrīd tiek plaši izmantoti ceļu būvē Latvijā.

Pētījumi par bitumena novecošanos un uzvedību dažādā temperatūrā, par asfaltbetona otrreizējo izmantošanu un tā dzīves ciklu, par vieglo pelnu izmantošanu ceļu būvē u. c.

2020. gadā saņemts Rīgas Tehniskās universitātes apbalvojums par pētījumu valorizāciju, proti, zināšanu pārnesi uz reālo uzņēmējdarbību.

VĒRTĒJUMS: Veicina zināšanu pārnesi

Jānis Baumanis, VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs: LVC jau ilgstoši veiksmīgi sadarbojas ar Viktoru Haritonovu dažādu ar ceļu būvmateriālu, īpaši ar asfaltbetonu un tā sastāvdaļu saistītu aktuālu pētījumu veikšanā.

Šādu pētniecisko darbu realizācija veicina ceļu nozarē strādājošo padziļinātas izpratnes veidošanos par būvmateriālu īpašībām un jaunu tehnoloģiju ieviešanu praksē.

Pētījumu ietvaros veiktie atklājumi, apkopotā informācija un izdarītie secinājumi dod iespēju pasūtītājam precizēt un veikt izmaiņas dažādos normatīvajos dokumentos, piemēram, ceļu specifikācijās, tādējādi nodrošinot, ka tiek izmantoti inovatīvi būvmateriāli un tehnoloģijas un veicināta ekonomiskāku risinājumu izvēle.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šie projekti veicina arī zināšanu pārnesi no akadēmiskās vides uz nozari un pretēji, kur Viktoram Haritonovam ir liels nopelns, jo bieži vien pētījumu realizācijā tiek iesaistīti arī pārstāvji no nozares.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 42
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
15 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 53
17 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
No pamātes par sievu! Viens no Krievijas skandalozākajiem pāriem sagaidījuši pēcnācēju 22
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 10
23 stundas
Lasīt citas ziņas
Raivis Šveicars
Ziņas
Gāzīs no troņa “Dolby”: Vienam no izcilākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem netrūkst ambiciozu plānu
34 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Par 100 miljonu sadali lēma dažās stundās 2
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 1
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Kravas auto vadītājs Aleksandrs, brauca pa galveno ceļu, tomēr vainīgs 5
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Andulis un Alnis
11:32
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku
11:27
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
Vai jauda sacensību trasē izšķir visu? Brāļi Neikšāni testē “Škoda Kamiq” un “Škoda Octavia RS”
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 1
1 stunda
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Parādījušies simptomi, bet tuvumā nav analīžu nodošanas punkta. Kā nodot Covid-19 analīzi? 1
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla kļuvuši par “vispārdotākajām karaliskajām personām” vēsturē: viņi var kļūt par miljardieriem
30 minūtes
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sportā sen visu izšķir nauda – tā pārliecina arī federācijas stīvāko tiepšu. Egila Līcīša feļetons
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
VID pērn valsts budžetā iekasējis mazāk naudas. Skaidro, kāpēc neizpildīja ieņēmumu plānu 3
3 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
“Ēdu šokolādes konfektes un sastāvā pamanu pārtikas piedevu E471!” Kas tas ir un kā ietekmē veselību? 6
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Nezinu, kur atradām spēku!” Divas sievietes izglābj Daugavā ielūzušu ģimeni ar zīdaini 1
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Skaidro, vai Latvijā varētu strauji izplatīties īpaši lipīgais koronavīrusa britu paveids
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām snigs, sals saglabāsies. Laika prognoze otrdienai
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģisks ugunsgrēks Krustpils pusē: pārmeklējot degošu ēku, atrod bojāgājušo
2 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Latvija – beziepakojuma veikalu lielvalsts? 1
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 53
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 42
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu 33
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 10
23 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu fotogrāfe iemūžina ziemas skaistumu neatkārtojamās bildēs: brīnišķīgā Latvijas daba 6
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 73
2 dienas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Pabriks atklāj, ka Latvijas aizsardzības resors gatavojas iepirkt kara hospitāli 20
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Saldummīļi sarosās! Mājās gatavota saldā rulete ar aprikožu džemu un zemesriekstiem 1
22 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 9
1 diena
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 11
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 18. līdz 24.janvārim
1 diena