Runā ar mākslīgo intelektu par savām problēmām? Zinātnieki brīdina par nopietnām sekām 0
Amerikāņu zinātnieki konstatējuši saistību starp biežu mākslīgā intelekta lietošanu un depresijas, trauksmes un aizkaitināmības simptomu pastiprināšanos.
Pētījuma autori brīdina, ka pārmērīga paļaušanās uz tērzēšanas robotiem, īpaši personisku problēmu risināšanā, var negatīvi ietekmēt cilvēka psihoemocionālo stāvokli.
Mākslīgais intelekts pēdējos gados ir kļuvis par ikdienas palīgu miljoniem cilvēku visā pasaulē, tomēr zinātnieki norāda, ka tā izmantošanai ir arī ēnas puse.
Cilvēkiem, kuri mākslīgā intelekta rīkus izmanto ļoti bieži, novērots ievērojami augstāks depresijas un trauksmes simptomu risks.
Pētījuma ietvaros tika veikta tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 respondentu no visas ASV. Tajā piedalījās dažāda vecuma, dzimuma un sociālā fona cilvēki. Dalībniekiem tika vaicāts par mākslīgā intelekta, tostarp tērzēšanas robotu, lietošanas biežumu, mērķiem un viņu pašsajūtu.
Pētījuma rezultāti satrauc:
- vismaz 10% respondentu mākslīgo intelektu izmanto katru dienu;
- vairāk nekā 5% ar tērzēšanas robotiem sazinās vairākas reizes dienā;
- regulāra mākslīgā intelekta lietošana saistīta ar augstāku depresijas risku.
Zinātnieki uzsver, ka izšķiroša nozīme ir tam, kādam nolūkam mākslīgais intelekts tiek izmantots. No aktīvākajiem lietotājiem 87% mākslīgo intelektu izmantoja personiskām vajadzībām – sarunām, emocionālam atbalstam vai padomu meklēšanai. Tieši šī grupa izrādījās visneaizsargātākā pret trauksmes un depresijas simptomiem.
Savukārt cilvēkiem, kuri mākslīgo intelektu izmantoja tikai darba vajadzībām (aptuveni 50% respondentu) vai mācībām (vairāk nekā 11%), novērots ievērojami zemāks trauksmes līmenis.
Pētnieki norāda, ka mākslīgā intelekta lietošanas ierobežošana profesionāliem uzdevumiem var samazināt psiholoģisko risku. Īpaši neaizsargāta grupa ir cilvēki vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Papildus emocionālajai ietekmei zinātnieki brīdina arī par citiem riskiem. Pārmērīga paļaušanās uz algoritmiem var vājināt kritisko domāšanu un palielināt cilvēku ievainojamību pret dezinformāciju. Tērzēšanas roboti mēdz pielāgot atbildes lietotāja gaidām, kas var radīt maldinošu drošības sajūtu.
Eksperti atgādina, ka mākslīgais intelekts nav cilvēks un nevar aizstāt profesionālu psiholoģisko vai medicīnisko palīdzību, īpaši gadījumos, kad runa ir par garīgo veselību.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
