Profesors par vissliktāko mentālajai veselībai: Mēs dzīvojam hroniskā stresā 0
Vai stress, ikdienas steiga, aizņemtība un noslogotība ir mūsdienu sabiedrības raksturlielums? Vai stress ir kļuvis par galveno mūsu ikdienas iezīmi? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Nedēļa. Post Scriptum” uzdeva Mārim Taubem, profesoram, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājam.
“Grūti pateikt, vai galvenais, bet man liekas, ka tas tomēr pārsniedz normas robežu šobrīd. Tas sākās faktiski ar kovida laiku, un pēc tam tas uzreiz diemžēl pārgāja šajā kara laikā,” atzīst eksperts. Viņš norāda, ka pastāvīgā fona informācija un notikumi būtiski ietekmē cilvēku stresa līmeni.
“Iznāk tā, ka mēs dzīvojam hroniskā stresā, kas ir faktiski vissliktākais. Labāk ir kaut kādi pat negatīvi pārdzīvojumi, kurus mēs pārdzīvojam un viss,” skaidro Taube.
Stress pats par sevi nav slikts – tas palīdz mobilizēties, taču, ja tas kļūst ilgstošs un nebeidzas, negatīvās sekas neizbēgami pieaug. Tas atspoguļojas arī notikumos Ukrainā: cilvēki sāk pagurt, ziedošanas aktivitātes mazinās, jo sabiedrība jau ilgstoši dzīvo paaugstinātas spriedzes apskātkļos.
“Es domāju, ka stress tiešām ir viens no tādiem mūsdienu sabiedrības raksturlielumiem,” rezumē profesors.
Stress ir organisma dabiska reakcija uz situācijām, kurās jūtam spiedienu, trauksmi vai pārslodzi. Tas rodas gan fizisku, gan emocionālu faktoru dēļ un ietekmē gan mūsu domāšanu, gan ķermeni. Ilgstošs un nekontrolēts stress kļūst par slogu veselībai, noskaņojumam, miega kvalitātei un attiecībām. Mūsdienu sabiedrībā, kur informācija un pienākumi pārplūdina ikdienu, arvien vairāk cilvēku jūtas noguruši, iztukšoti vai dzīvo pastāvīgā trauksmes fonā.
