Jāni Siksni jaunievēlētā padome trešdien izraudzījās par tās priekšsēdētāju.
Jāni Siksni jaunievēlētā padome trešdien izraudzījās par tās priekšsēdētāju.
Foto: Ieva Lūka/LETA

“Caur brikšņiem, odiem un citiem asinssūcējiem, beidzot esam nokļuvuši pludmalē!” Jauns pārraugs sabiedriskajiem medijiem 7

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Gandrīz deviņus mēnešus pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanas Saeima trešdien uz četriem gadiem apstiprināja jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kurā būs Jānis Siksnis, Jānis Eglītis un Sanita Upleja-Jegermane.

Līdz nākamā gada februārim jaunajai padomei Saeimā jāiesniedz divas koncepcijas par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – apvienošanu, kā arī par šo mediju finansēšanas modeli.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sabiedrisko mediju spēks ir atkarīgs no finansēšanas modeļa, tāpēc šie jautājumi ir cieši saistīti,” “Latvijas Avīzei” teica J. Siksnis, kuru padome trešdien izraudzījās par tās priekšsēdētāju.

J. Siksnis atgādināja, ka šis darbs nav jāsāk tukšā vietā, jo par abiem modeļiem ir diskutēts jau daudzus gadus. SEPLP vienojusies, savstarpēji sadalot kompetenci, nedalīt to tā, ka viens padomē atbild par Radio, bet otrs – par LTV, jo abus medijus padome uzlūko kā vienotu sistēmu.

Taču vispirms jaunajai padomei būs jāizveido pati institūcija, nodrošinot to ar telpām un izvēloties darbiniekus, jo SEPLP darbības nodrošināšanai ir nepieciešams, piemēram, jurists, finansists.

Sākuma periodā jaunajai padomei palīdzēs arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas tagad pārrauga kā elektroniskos sabiedriskos medijus, tā komercmedijus.

SEPLP no NEPLP pārņems sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – kapitāla daļu turētāja funkcijas. SEPLP kompetencē būs arī sabiedrisko mediju valdes locekļu atlase, galveno redaktoru izvēle, sabiedriskā pasūtījuma izstrāde, kā arī jānodrošina LTV un Latvijas Radio redakcionālā neatkarība.

J. Siksnis pastāstīja, ka ļoti nozīmīgs uzdevums būs arī mediju ombuda izveide, kas palīdzēs uzturēt augstus kvalitātes standartus. Pagaidām padomei vēl nav arī savas mājvietas, darba sākšanai tai ierādīta viena telpa Latvijas Radio ēkā Doma laukumā.

Pērn novembrī Saeima pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz jaunas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu trīs cilvēku sastāvā – vienu izvirza Valsts prezidents, vienu – Saeimas deputāti, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kuras nominētais kandidāts ir J. Siksnis.

Reklāma
Reklāma

Viņš līdz šim bija Baltijas mediju izcilības centra projektu direktors. J. Siksnis ir strādājis gan Latvijas Radio, gan neilgu laiku – arī Latvijas Televīzijā. J. Siksnis bijis arī Latvijas Radio ģenerāldirektors.

Desmit Saeimas deputātu virzītais J. Eglītis līdz šim bija NEPLP loceklis, viņš pieredzi medijos guvis, ilgus gadus strādājot telekompānijā “TV3”.

Valsts prezidenta Egila Levita ieteiktā kandidāte, portāla “Delfi” žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane, savā profesionālajā darbībā visilgāk bijusi saistīta ar laikrakstu “Diena”, viņa bijusi arī “Dienas” un “Latvijas Mediju” portālu redaktore, kā arī “Dienas” korespondente ASV un Igaunijā, bet kā Latvijas Televīzijas korespondente – Maskavā.

J. Siksnis un J. Eglītis ir studējuši politikas zinātnes Latvijas Universitātē, bet S. Upleja-Jegermane augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā.

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“AP”) Saeimas sēdē sacīja, ka līdz ar padomes apstiprināšanu ir iedzīvināts arī jaunais likums.

Viņa uzsvēra, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir jautājums par Latvijas Radio un LTV konkurētspēju laikā, kad jaunākās paaudzes auditorijai ir citi mediju patērēšanas paradumi, tāpēc ir jāmeklē veids, kā pār­orientēties arī uz šo auditoriju.

Savukārt mediju finansēšanas modelim ir jābūt prognozējamam un neatkarīgam, lai sabiedriskie mediji būtu moderni un nav politiski ietekmējami.

Tagad katru gadu, lemjot par nākamā gada budžetu, no Saeimas labvēlības lielā mērā ir atkarīgs, cik lielu finansējumu mediji saņems.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš šo uzskata par īpašu dienu, “kad esam uz jaunas starta līnijas”, jo likums par sabiedriskajiem medijiem Saeimas darba kārtībā ir bijis daudzus gadus.

Viņš novēlēja jaunajai padomei veiksmīgi sadarboties ar NEPLP, ņemot vērā, ka ar to tiks sadalīta kompetence. A. Kaimiņš arī vēlas, lai SEPLP un NEPLP pārstāvji piedalās viņa vadītās komisijas sēdēs, kur tiek skatīti ar medijiem saistīti jautājumi.

Pēc Saeimas sēdes A. Kaimiņš tviterī ierakstīja: “Apsveicu jaunos SEPL padomes locekļus! Caur brikšņiem, odiem un citiem asinssūcējiem, pārvarot purvus, akačus un tumšus, necaurstaigājamus mežus, beidzot esam nokļuvuši pludmalē. Tagad var redzēt arī darba horizontu, cienījamā jaunā padome. Vēlu spēku un gudrību!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.